Nu ko...sezona iesākta, nu var arī kādu rindiņu iemest :))
Par 1 May, laikam jau Griezeejs rakstīs atskaiti, tamdēļ pateikšu tik to, ka gāja feini - kompānija super, laiciņš arī bija tīri pieņemams, un pat izdevās vienu fišiņu noķert :)))
Bet mazliet sīkāk par vakardienu :))
Vakar plkst 5:30 izrāpos no gultas un piegāju pie loga - vēja nav, debesis drusku nomākušās, atveru logu un baigais rudenīgais dzestrums sejā iesitās..skaidrs silti nebūs :DD drīz jau zvana telefons un kolēgis ar jau ieradies. Uzvelku siltas drēbes un aidā uz laivas garāžu...uzmetam acis uz smuki nokrāsoto laiveli, piekārtojam ar nepieciešamajiem pričendāliem un laižam laivu iekšā...kur gadījies kur ne lietus sāk pilināt....sejas vaibstos smaidiņš, par gaidāmo braucienu sāk mazliet izgaist...saprotu, ka savu feino lietus mantelīti esmu aizmirsis pie guntarskl :DD nu neko atrodu tādus kādi ir un laižam Vecdaugavas virzienā...pa ceļam lietus stipri pieņemas spēkā - sākam palikt slapji, ne reti dzestrās lietus piles nomaina sniega pārslas, tās atkal krusas graudi - sāk pārņemt ar vien lielākas domas par pagājušā gada pēdējo copi, bet ne pirmo :((( maksimāli sargājoties no slapjuma turpinam ceļu uz jau iepriekš izplānoto galamērķi. Pēc ilgāka laiciņa tas ir izdevies, un pirmais ko pamanu ir skaistas līdakas izleciens no pērnā gada niedru paklāja...motors tiek izslēgts un ķeros klāt necilajam mānekļu klāstam - izvēle krīt uz lēni grimstošo Izumi...mētājam, bet nekā...kolēgis izvēlas bleķi...viņam vienā no pirmajiem metieniem izdodas aizcirst mailīti - izmērā, kas nepārsniedz mana mazā pirksta izmēru...mētājam, lietus līst stipri un auksti, mainam vietas, uzsnieg sniegs, atbilstoši dziļumiem tiek piemeklēti mānekļi un mainītas to spēles, bet....rezultāts izpaliek, kad pēkšņi kolēgas roteri iekāro vēžu paps, kas nikni ar spīli sakampis rotera āķi...mazliet nobrīnamies, bet turpinam copi, pēc necik ilga laika arī man uz bleķīti paņem vēzis, pēc tam vēl viens :DDD kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi, bet paliekam ar vien slapjāki, aukstais lietus bojā copes prieku izbaudīšanu, bet spītīgi turpinam iesākto. Ik pa laikam līdakas izrāda savu atrašanās vietu, bet nemākam viņas paņemt, tas viss turpinās tik ilgi, ka laikapstākļi tomēr ņem virsroku un dodamies mājās...pa ceļam atliek vien pilnā balsī dziedāt - balts sniedziņš snieg uz skujiņām.....
Lai nu kā, bet brauciens ir noslēdzies, sajūta, ka kāju rajonos slapjums, draugos ar nepatīkamu aukstumu, ir izzadzies līdz pat kaulam, kas ar vien ātrāk mudina doties mājās un iedzert kaut ko karstu...tā arī daram....
Vecdaugava šoreiz mūs atstāja sausā (slapjus), bet mēs vēl atgriezīsimies :))))
Ne asakas!!!
p.s. dažas bildītes no brauciena būs arī iekš bildēm :)))
4.maijs 2011, 10:47 |
links