vakar velu vakarā, tikanolemt no rīta tomēr aiziet pavicināt rokas unpie viena imērkt kādu vizuli. Slinkums darīja savu, un visa krāmēšanās tika atlikta uz rītu. Tā nu likos uz paku, lai rīt agrā rīta stundā dotos aplūrēt, kas notiek Daugavā. Nakts, kā jau prognozēts paiet samērā nemierīgi, kaut kur galvā visu laiku šaudās doma, kur ko uz ko un kā, vienvārdsakot pirmscopes satraukums. No rīta vēl pirms modinātājs ir nozvanījis esmu augšā, pulkstenis rāda 4;50, fiksi vieglas brokastis, un aidā krāmēties. Skatos rīts mierīgs, būs iespēja plānu realizēt par visiem 100. Izvēle krīt uz manu "lielo spiningu", tas ir Atemi trout, tests 10 - 40 pabomīgs, bet gana ciets, lai realizētu šīs dienas plānu. Salieku mazākā kastītē šīs dienas vizuļus, izvēle krīt uz seklajām mailēm + viens mazs gumijtels ar 10 gr svina galvu balto ilkņu sezonā tomēr ir sākusies. Kastīti nolieku pie somas uz galda. Pa to laiku salieku spiningu, piesienu pavadiņu, piekabinu IZUMI raudu, somu plecos un aidā.
Pie Upess nonācis secinu, ka līmenis stipri lejā, tas priecē, jo ar zābakiem varēšu dziļāk iebrist un apstrādāt lielāku teritoriju. sāku brist un mētāju rozīni, un pētu kā tā uzvedās. Pašam vislabāk patīk, ja taisa īsus rāvienus ap 10 cm, tad izskatās vislabāk, nedaudz guļās uz sāna un mētājās no vienas puses uz otru. mētādams esmu iebridis metrus 50- 70, un pamanu lēpeņu audzīti nelielu, kādas lapas padsmit, iemetiens pa vienupusi, nekā iemetiens otrā pusē, žvīk žvāk grabēdama rozīne zvalstās, un skatos - plunkš, vilnis, cirtiens ir!!! Velku klāt, skaidrs, ka nav liela, pievelku klāt piemetu kātu, ir mērs, fikss foto, un izvelku āķi no apakšlūpas, un adios, pašam prieks, cope izdevusies, rozīne strādā :)
Mētādams, dodos tālāk, iebrienu un attopos, ka ūdens ir tuvu robežai (sēklis ir garš iebridu ap 250 m), kad rieksti sāk palikt par rozīnēm :D Lai nepiesmeltu zābakus, pārvietojos lēnāk, unvisu laiku galvā doma, kaut nu Hes neceltu ūdeni, jo tad bez peldes nekā. Kaut kur tālumā uz salas kāds izmisīgi sauc Vasju, grunteņotājs krastā skatos tin kopā rīkus, un saule sāk svilināt kaklu. Tālāk sarot, ka iebrist nevarēšu, apmētāju zāļu puduri nekā, un palēnām eju uz krastu. tālāk eju vairāk gar krastu un mētāju rozīni, bet nekā. sāku domāt, ka jānomaina uz kaut ko dziļāku, bet saprotu, ka kastīti ar vobleriem esmu atstājis mājās "pie somas" :D Nu neko turpinu mētāt rozīni, bet neko nedabūju. sēklis tķā apsekots, čamdu somu, varbūt iekritis kaut kur kāds vizuls, un atrdu relax gumiju ap 7-8 cm balta mlen muguru un sārtu pleķi pie galvas, ar 10 gr galvu, jippī. Nu jau esmu vietā, kur dziļums ir aizsniedzamā attālumā un šāku šancēt ar gumij. izstaigāju šurpu turpu, nekā, tik viens asars atskrēja līdzi, velkot garām maiļu baram.tā esmu nogājisgar krastu metrus 100 un domāju čāpot uz māju, ka zvana sieva, ka atnāks līdz upei.
Okey pusstunda vēl man ir, atgriežos vietā, kur redzēju asari. Metienus izdaru maksimāli tālus, li sasniegtu iespējami lielāko dziļumu. Un tad vienā brīdī, tinkš, piecērtu IR, johohoo, cīnās gana sparīgi, labāk kā līdaka, ai tiešām būs mērs. Pievelku klāt, ehh baltā ilkņa bērnelis vēl ap 40 cm, žigli atlaižu, tas apstulbis nekur neskrien turpat pie seklumā plivinās, paskatos, cik tomēr skaista zivs. peju 10 metrus nostāk izslavētā grunteņotāju vietā. Tajā vairs nebija nekā, izvliku samudžinātas auklas gabalu, un pēc tam arī barotavu ar visu āķi, ko atdevu vietējam matadoram, kas nedaudz tālāk sēdēja ar gruntenēm (brekšu nebija). Tā nu vēl daži iemetieni, un skatos, ka ar lielu plunkšķi ūdenī ieveļas mans Tobis, aha manējie klāt. Tinu kopā makšķeri, un dodos mājās. Ehh, copēt ir forši!
5.jūnijs 2011, 22:05 |
links