Nu tā. Šodien biju uz upītes nezināmu posmu,kur mazās praktiski neesot,ja paņem,tad normāla.Sākums galīgi nekāds,upe diezgan sekla,ar dažām cerīgām vietām. Brikšņi tur nenormāli,knapi cauri tiek,bet eju uz priekšu. Pirmo 30min laikā pilnīgs tukšums,pat nemanu nevienu foreli. Nolemju necopēt,bet vienkārši iet pa upi uz priekšu,cerībā,ka būs kāda dziļāka bedre,kur forele varētu sēdēt. Vienā bedrītē no saknēm pamūk forelēns ap 25cm,tātad tomēr kaut kāda dzīvība te ir.Eju tālāk,priekšā dziļa bedre ar koku pa vidu. Metiens-uzsit. Nākamais metiens-uzsēžas forele ap 30cm,bet aiziet. Eju tālāk,pa ceļam krastā ieraugu saplosītu pīli,spalvas uz visām pusēm,pīle asiņaina,laikam kāds meža zvērs šo saplosīja. Kādu stundu copes nav,pa ceļam ir dažas bedrītes,bet tās izrādās tukšas. Apmēram pēc stundas uzeju vietu,kur upe veido tādas kā nelielas krācītes un aiz krāctēm ir neliela bedre. Iemetu,redzu ka nāk pakaļ + - 30cm forele,pāris reizes uzsit,bet neuzsēžas,uz nākamajiem metieniem pat nenāk pakaļ vairs,tātad jāiet vien tālāk. Un atkal ilgu laiku pilnīgs tukšums. Sāk jau zust cerības,galvā parādās domas - a varbūt mest mieru copei? Varbūt pameklēt kādu taciņu,kas ved laukā no šiem džungļiem? Bet saņemos un eju tālāk. Vēl daudzas bedres izrādās tukšas,bet vienā cerīgā vietā uzsit forelēns ap 25cm,bet nepaņem. Tālāk diezgan liels gabals pa tukšo un nolemju mazliet atpūsties.Visu laiku mēģinu saprast,kāpēc neizdodas noķert nevienu foreli. Sudraba Blue Fox 2.nr tiek nomainīts pret gaiši zaļo Mosca 2.nr un atkal eju uz priekšu. Kas to būtu domājis,sākas tiešām cerīgas vietas,dziļas bedres. Kārtējais metiens,vēl daži,bet nekā. Paskatos ūdenī-gar pašām kājām papeld forele uz aci tā ap 40cm,tātad te pat bedrēs viņas arī sēž. Tas dod cerības un domas par iešanu uz māju pazūd pilnībā. Mosca tiek nomainīts pret 1.nr sudraba Balzer Colonel un uz priekšu. Kārtējā bedre ir tukša,nākamajā bedrē uzsit forele tuvu mēram,bet atkal nepaņem. Tālāk smukas bedres,kur varētu būt,bet netiek klāt,jo priekšā krūmi,koki un iemest nevar,atliek vien iet tālāk. Ieraugu smuku vietu-neliela bedre un neliela straume,bedrē iekritis koks. Nu ko,jāiemet,varbūt vismaz kāds sīkais paņem. Precīzs metiens,palaižu rotiņu pa straumi,tieši zem tā koka. Sāku tīt,no koka apakšas "izšaujas" kārtīga mēra forele un paķer rotiņu. Te tev nu bija kāds sīkais! Cīnās super,kāts līkumā,šļakatas pa gaisu,forele mēģina tikt uz slēptuvi,staigā uz visām pusēm,kūleņo. Galvā sakāpj domas-tūlīt aizies. Bet nē,izdodas skaistuli pievilkt pie krasta un uzmanīgi paņemt ar roku.Kas par skaistuli! Izrādās 37cm,personiskais rekords. Viennozīmīgi,pati skaistākā un spēcīgākā Latvijas zivs. Tieši dēl tādiem brīžiem arī ir vērts braukt forelēs un brist cauri tiem brikšņiem. Forele tiek uzmanīgi atbrīvota no āķa un palaista atpakaļ savā slēptuvē. Pārāk skaista zivs,lai tādu nogalinātu. Tālāk atkal kādu gabalu tukšums un gandrīz uz beigām,ne uz ko īpaši necerot,precīzs metiens kārtējā bedrē un atkal nez no kurienes izlien tāda pati vai mazliet lielāka forele un paķer rotiņu,bet šoreiz aiziet,jo spolei bremze bija mazliet par vaļīgu atgriezusies vaļā. Uz beigām noķeru dažas zemmēra foreles- 27cm,22cm un vēl mazākas. Nu ko,var doties mājās. Foreļu cope izdevusies! Ne asakas
13.jūnijs 2011, 20:02 |
links