Iekopēšu šeit atskaiti, ko uzrakstīju parcopi.lv
Sestdien esmu laukos, Madlienā. Ārā ļoti karsts. Izdomāju paņemt spiningu un pabrist pa Ogres upi(licensētais posms), mērķa zivs - jebkas, kas var pieķerties uz sudrabotu balzer rotiņu, jo tas bija vienīgais vizulis, kas man bija. Tad nu dienas ap kādiem 12 dodos uz upi, brienu iekšā pie savas peldvietas, bet pie tās ir potenciāla sapalu vieta, pirmais metiens no krasta, zaceps! Eju atkabināt ieraugu, ka sapali tiešām ganās, brienu upē un redzu, ka uz augšu aizpeld divi ne pārāk lieli sapali, metiens uz augšu, velku un pašā galā ir ņēmiens, bet galā nav, seko vēl pāris metieni, bez rezultātiem. Sāku doties uz leju pa upi. Pirmajā līkumā piesakās zemmēra līdacēns. Eju tālāk uz leju, tukšums. Eju atpakaļ uz augšu un ilgu laiku nekā. Tiek izmētāts pa visām potenciālajām vietām, jo upe nav ļoti plata, lēnām virzos uz augšu. Velku gar zālēm ne īpaši dziļā vietā, pašās beigās pamanu, ka mazs ašuks itkā uzsēdies, bet atkabinājās pirms izvilku. Tālāk līkumā pēc ziemas iegāzts bērzs upē krastam gar tuvāko zaru velku, kautkas ir galā. Ceru jau ļoti, ka sapals, bet nē, atkal neliels līdacēns. Izceļu no ūdens un pati laimīgi atkabinās un iekrītot ūdenī ir apstulbusi un nebēg, bet protams vizuli atkal neņem. Dodos tālāk. Vienā no sapalu vietām zaceps. Atkal dusmojos, ka jāiet klāt un vieta izčakarēta. Āķis ieķēries striķī, par laimi striķim klāt tīkla nav, bet striķi no ūdens arī izvilkt nesanāca. Dodos tālāk, smilšains posms, nemētāju spiningu, un tad slavenā sapalu vieta, starp krācītēm. Izmētājos krustu šķērsu, bet nekā.Sapali no manis nebaidās un peld pat pusotra metra attālumā. Skaista zivs! Biki tālāk redzot viņus velku gar degunu rotiņu, šis tik paiet malā. Skaidrs - nebūs! Bet pats skats ļoti labs. Paeju biški augstāk uz bedrīti pameklēt līdakas, bet nekā. Cope izdevusies, dodos mājās.
2. Diena.
Dienas otrajā pusē neliek mieru vakardienas redzētie sapali. Aizbraucu ar mocīti salasīt sienāžus. Negāja viss tik raiti kā gribētos, bet dažus dabūju. Aizbraucu mājās ātri fīderim noņemu sistēmu un uzspienu pliku āķi galā, bez sviniem, pludiņa. Sākumā aizeju uz peldvietas sapalu vietu, tur mazie dzenājas, pat nemērcu iekšā makšķeri, nākamajā copes vietā vispār neviena un īstajā sapalu vietā jau priekšā mazdēls ar puiku, bet par laimi augstāk nekā sapalu vieta. Uzspraužu sienāzi, sāku peldināt - grimst nost. Domāju kā lai copi ierauga... Fiksi atrodu mazu mazu kociņu un kautkā pielieku auklai klāt, peld - ideāli! Iebrienu līdz upes vidum, pludinu un pirms krācišu sākumu liekas ir ņēmieni, bet varbūt tikai liekas, un tā vairākas reizes, kamēr sienāži beidzas. Nu neko! Dodos lēnām uz māju pusi, bet tomēr gribas paskatīties kā sapali ņemas pa upi - skaisti! Ilgi vēroju, bet lielos tajā dienā ar nemanīju. Tad vērojot viņus no krasta ūdenī iekrīt spāre, ilgi nedomāju! Caps! Spāre rokās un smaids sejā, tinu makšķeri ārā spāre uz āķa - pludinu, vienreiz pakampj, otrreiz! Trešoreiz nopietnāk - piecirtiens! Ir galā mazs sapalēns. Smaids sejā, sapalu ātri vien atlaižu. Šonedēļ jānopērk kāds sapalu peldošais voblerītis un kautkad atkal došos tur uz copi! Ļoti iepatikās tā spiningošana brienot pa upi!
Bildes gan nav, jo tajā prieka brīdī par to pat tāda doma galvā neiešaujas! :)
13.jūnijs 2011, 00:45 |
links