Cik var lasīt citu copes stāstus, jāuzraksta tak pašam ar :)
Viss sākās vakar, skatoties MO raidījumu, nu dikti man sakārojās kādu līnīti izkacēt :) Bet ir viena liela problēma, nav pareizā iebarojamā ēsma, ko darīt, talkā tiek ņemta loģika, proti, ja jau man pagājušajā gadā līņus ķerot pa starpai gadījās brekšu puikas, tad jau šiem ar līņiem tajā vietā ir līdzīga gaume uz barību... Zinu tak, ka mašīnas bagāžniekā ir lielā paka ar brekšu iebarojamo barību, ledusskapī ir aizķērusies kāda bundža ar sliekām un baltajiem, plus ir arī paštaisītās mini boilas, kuras bij domātas brekšukiem, kad šie sāks ņemt... Nolemts, no rīta bliezīšu zeltainos sarkanačus tramdīt.
Pulksten divos jau esmu augšā, jālaiž. Lecu autiņā iekšā un aiziet, braucu uz upīti kas savieno Lilastes un Dūņezeru, jo skaidri zinu, pagājušgad tur līņi bija. 3 am esmu jau uz vietas, tiek maisīta iebarojamā ēsma, sietas makšķeres, vārdu sakot, gatavojos copei. Tiek iemestas makšķeres, iekārtojos krēslā un atliek tikai gaidīt kad ietrīcēsies fīdera spicīte, nolieksies un jā ir tak līnis galā, bet kas to deva, sīči pluina manis sarūpēto, līnim domāto, tārpu pušķīti :( Labi, kas nemēģina, pie līņa netiek, nolēmu āķi noslēpt no rīta vārītājos makaronos. Paiet kāda pusstunda un, ko es redzu, mans pludiņš slīd projām, piecirtiens, jā ir galā, nav liels, bet ir! Izrādās, makaronu bija iekārojusi zelta karūsa svarā tā ap gramiem 300. Liekam galā jaunu ēsmu un metam iekšā. tā nu es cīnījos ar sīčiem, kuri grauza nost pat makaronu, bet tad kaut kur ap pus astoņiem ir vēl viens pārliecinošs ņēmiens un pēc neliela cīniņa šī gada pirmais līnītis jau spriņģo manā uztveramajā tīkliņā :) Tā nu es, atklājis šīs dienas pareizo ēsmu, tiku vēl pie trijiem līņukiem, plus nopūdelēju vēl 3 labas copes :) Vārdu sakot, diena ir izdevusies, un ja jūs jūtat to, ka zivtiņai šodien ir jāķerās, varbūt tomēr ir vērts doties makšķerēt!
17.jūnijs 2011, 14:13 |
links 
