Draņķīga man bija 6dienas vakara cope, lai neteiktu vairāk.
Aizgāju uz ezeru ķert kur parasti un iebaroju kādu zināmu vietu. Protams, savas 2 nedēļas tur makšķerējis nebiju un sākotnējā eiforija par ķeršanas prieku drīz nomainījās ar neizpratni par ezera līmeni. Krities tas bija diezgan un jādomā, ka mana izvēlētā vieta arī bija seklāka kļuvusi. Rezultāts bija tāds, ka uz ēsmu saskrēja lērums sīkzivju, visādas mazas raudeles un auslejas, un sagandēja visu iespējamo copi. Pie tam šādā sausumā arī normālas sliekas nespēju dabūt, bija jāiztiek ar nejēdzīgi trauslajām sūdu sliekām, ko katra sīkzivs spēj saķēzīt.
Katram gadījumam biju paņēmis līdzi arī ēsmas zivis un otru makšķeri. Sākotnēji likās, ka kādus asarus varētu pat noķert, jo ezerā varēja novērot tik intensīvas medības, kā vēl nekad. Bet tak nekā - pat neviena ņēmiena...
Nez kas bija mani nolādējis, bet mājās vilkos nudien īgns.
19.jūnijs 2011, 23:20 |
links