jāņu dienas cope.
Sabraukuši radi gana daudz bija, tāpēc nolēmām aizlaist uz copi. Skatuve vēl nebija aizvākta tāpēc puspagrāvi, bet tomēr līdz ūdenim laivu dabūjām, salādējām mantas un braucām. salasījies foruma gudrības, iegāzu 98 benzīnu motorā. Kamēr laiva pilna nekādu īpašus uzlabojumus nejutu, tik vien, ka motors strādā vienmērīgi nerīstas un neraustās, tas vien jau priecēja. Aizčunčinājuši uz noskatīto vietu, secinu, ka līmens biš pa augtu lai tur komfortabli justos, tāpēc dodos atpakaļ uz pagājušā gada vietu. Izsēdinu jaunos copmaņus un mantas, un viens pats laivā dodos pakaļ nākamajiem diviem. Vo te uzlabojumi bija jūtami, motors (3,5 hp 2 stroke) dzied un sajūsmā spiedz, 360 krabi ceļ glisē :D šitā motors man liekas nekad nebija gājis, nezinu vai tāpēc ka pārlasīju, vai tāpēc ka benzīns cits, lai vai kā motors iet kā pulkstens :)
Aizvedu uz copes vietu nākošos divus tātad esam 5 copmaņi, kuriem jāatrod daudzmaz ciešama vieta kur piemesties. Sākam jaukt barības, kāda nu kuram tā recepte, varēs salīdzināt, kas labāk strādā. Kamēr maisām barību, brālis iemetis pludu pie zālēm un izvelk asarēnu ap 100 - 150 gr, tā.. pirmais metiens pirmā zivs, tas nav uz labu nodomāju. Tikmēr barības ar sajauktas gruntenes/fīderi visiem sasieti nu var sākt. Atkorķēju vienu sencīti un vēroju spici... un klusums..... es izmēģinos sliekas makaronus (3 dažādu veidu) un baltos visdažnedažādākajās kombinācijas, nekā... nav pat pliča samam ko piedāvāt. Nākamais solis mēģinu pavadas īsākas garākas, rezultātu nekādu. Nomainu āķi uz 12 nr. ar 0,12 pavadu un uzlieku divus baltos, cope momentā un plicis galā. Katrā iemetienā plicis, grābj kamēr vēl stiepju auklu, vairākus izvilcis liekos mierā un atdodu makšķeri citam, pats dodos gatavot makšķeri samiem. Sataisu ar divām pavadām, uz vienas lieku naktstārpu uz otras plici un ar laivu vedu iekšā. Tā nu jaunajiem gudrības bārstīdams gaidu lielā sama copi. Vienam no copmaņiem neķeras pat pliči, tāpēc iesaku pāriet uz copi ar fileju, lai arī pašam ticības šādai ēsmai nav, vismaz kādas pārmaiņas un jauns cerību stariņš pavīd skābajā ģīmī. Bet čujs saka, ka šodien būs, un tieši uz fileju. kamēr šudi tudi, zandarotājs aizdodas meklēt malku, ar skaļu būkšķi ūdenī ievēļas viņa grunenes zvans. Skrienu klāt, cērtu, fcuk pa tukšo, bet fileja nostrādāja! fiksi griežu nākošo strēmeli, šī ir stingrāka ar mugurkaulu iekšā, stāv uz auklas uzvērta kā špicka, iemetu piekarinu zvanu un copmans ne soļa vairs neatkāpjas no gruntenes :D
Tā palēnām laiks rit, un no kolēģa pienāk ziņa, ka samu gruntene tā dīvaini šūpojās. Apskatos apčamdu, nodomāju, ka plicis, kas tiek izmantos ēsmai šupā un risinām tālāk vakara sarunas. Pēc kāda brīža pienāk ziņa, ka joprojām šupojas makšķere. Te jāiestarpina, ka makšķere ir jūras bomis 4,2m garumā un to tā vienkārši šūpināt nevar. (neliku zvanu, bet ieslēdzu baitrunneri). Nu lab, nodomāju piecirst, un johohooo un pudele ruma, IR, velku ārā milzu pretestību neizrāda, bet augšā ar nenāk, tik pie paša krasta ievērtēju lomu, tas ir samēns, knapmērs vai zemmērs nezinu, nemērīju, apskatījuši viņa lielo vēderu un skaistās ūsas laižām šo vaļā nav ko mocīt. Paņēma uz naktstārpu pušķi. Sariktēju pa jaunam grunteni un ievedu iekšā. Sēžam pie ugunskura runājamies, un sāk zvanīt zandermakšķere, zvans aizlido pa gaisu, spice līgojos kā jauns bērziņš vējā, JĀBŪT. Jaunais censonis skrien klāt, piecērt IRRR, pumpē kā traks, spole dzied, sejā laime mijas ap apņēmību un sasprindzinājumu. Zivs jāvelk pāri zāļu joslai, nez vai izdosies, jo pretojas iespaidīgi. Dzenu šo gar krasta sēkli uz loga pusi, kur mazāk zāļu, lai zivs nedodies paliks zālēs. Pats ar garajiem zābakiem un sačoku 3 m kātā dodos pretī zivij. Itin veikli zivs tiek dabūta gar zāļu loga malu seklumā, nozibsnī zaļgandzeltenais sāns, zandarts un no pirmā skata "košs mērs" kā teiktu kola :)) Bāžu apakšā sačoku (sačoks nav liels, domāts baltajām zivīm), šis noliekās taisni un es nedabonu šo iekšā, tad seko kūlenis, un galvā nozib doma, būs prom. Seko vēl pāris kūleņi un es šo kaut kā nebūt iemānu sačokā un nesu krastā. Krastā secinājums numur vien, tas ir ne tikai mērs, bet pieklājīgs zanderīts (kā izrādījās svarā 2,7 kg). Čujs, teica, ka vairs nebūs un diemžēl atkal nepievīla. Vēl pasēdējām pāris stundas un pēc 00:00 tināmies mājās. Cope izdevusies uz urrā un man likās brīnišķīga.
P.S. nebija ne viena oda :))
27.jūnijs 2011, 09:31 |
links