Biju aizgājis līdz upītei.Izvēlējos posmu,kur foreles nav baigi daudz,bet lielas gan. Sākums nebija viegls-30 minūšu gājiens caur brikšņiem,caur trīsmetrīgu latvāņu lauku un esmu klāt pie upītes. Jau pašā sākumā viens mazs forelēns atnāk pakaļ rotiņam,bet nepaņem. Tālāk tukšums,līdz nonāku līdz vietai,kur pagājušreiz atlaidu 37cm foreli. Iemetu,bet nekā,vēl pāris reizes iemetu-nekā. kādus 20 metrus uz priekšu ir vēl viena cerīga vieta-bedre un pāri pārkritis koks. Precīzs metiens,sāku tīt gar koku,sitiens pa kātu,bremze iekaucas un ir. Redzu,ka forele ir liela. Pēc cīņas pievelku pie krasta un uzmanīgi ieceļu zālītē (zinu,ka tā nevajadzētu darīt ar foreli,ko taisies atlaist,bet šī man ir lielākā forele,tāpēc gribējās smuki nofotogrāfēt un atlaist) Rotiņa āķis smuki lūpā ieķēries. Pāris bildes atmiņai un forele var doties atpakaļ uz savu slēptuvi. Tālāk vienā vietā,kur 100% zinu ka kāda sēž,uzsit mēriņš,bet nepaņem,vairāk arī nebija pierunājams. Pašās beigās kārtējais metiens vietā,kur liekās ka diezvai kas būs,bet kā rotiņš iekrīt ūdenī,zibenīgi no kaut kurienes izlien forele (pēc skata mazliet virs 35cm) itkā paņem,bet kamēr spoles lociņu taisīju ciet,tikmēr bija prom. Tas arī viss. Foreļu cope atkal izdevusies! Ne asakas,forelisti!
28.jūnijs 2011, 18:33 |
links