Makšķerēšana jūrā

Toties pie propellera var tikai sauļot pau..s ! Nekas , vismaz izbraukāju krastu ..vienu perspektīvu vietu atradu , tur vismaz čaļiem 5 butes bija ....

Jā var , vislabāk uz tām lielām dīķa karusām ....

Uz karūsas gabaliņiem arī var ķert butes?

Vakar Ziemupes jūrmalā nebija neviens makšķernieks! Tagad copē labi! Drīz būs norma!

Tik nadožna turās , ka pēc tam ar zobiem nevar noraut no āķa ....pie tam cope ne ar ko neatšķirās vai makšķerē uz raudu vai uz kādu citu saldūdens zivi ......

Lieciet asarīšu gabaliņus un nad'jožna turas uz āķa.Cope labāka kā uz garneli.

Kāda Āte arī trāpījās ?

Vakar biju Ziemupē, spainis ar butēm.

Brīvdienās laidīšu uz užavu!Iepirkšu garneles un bušu āķus un braukšu!

Paldies Aakki!:)

Užava apmierina,čaļi labi pavilka.

Kāds nevar ieteikt,kur lai aizlaiž uz butēm nedēļas nogalē?
Paldies jau iepriekš!

plekste, bute, Baltijas plekste
a: flounder
v: Butt, Flunder
z: skrubbskädda
i: lest
l: upinė plekšnė
k: речная камбала
Apraksts. Ķermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labajā pusē vai arī kreisajā pusē (dažos rajonos līdz trešdaļai no kopējā populācijas īpatņu skaita). Gar muguras spuras un anālās spuras malām ir sīku un asu kaulu pauguriņu rindas. Ar līdzīgiem pauguriņiem klāta arī sānu līnija. Zvīņas cikloīdas. Ķermenis acu pusē raupjš. Krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā pusē - gaiša.

Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18

Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).

Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.

Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.

Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.

jūras zeltplekste
a: plaice
v: Scholle, Goldbutt
z: rödspotta
i: merilest
l: Baltijos plekšnė
k: морская камбала
Apraksts. Acis atrodas kermeņa labajā pusē, galva un žokļi relatīvi nelieli, ķermenis gluds. Galvas augšpusē, starp acīm un žaunu atveres augšpusi, 4-7 kaula pauguriņi, kas ir it kā sānu līnijas turpinājums. Sānu līnijai ir neliels slaids izliekums virs krūšu spuras. Acu pusē ķermenis silti brūnā krāsā ar daudziem lieliem sarkaniem vai oranžiem plankumiem, aklā puse - balta.

Morfoloģija. D 61-79, A 46-58, P 9-14, V 5-7, vt. 41-44, sp.br. 8-13, l.l. 88-115.

Izmēri. L-91 cm, W-7 kg. Baltijas jūras austrumdaļā līdz 40-50 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Atšķirībā no citām plekstu dzimtas zivīm gluds ķermenis un uz galvas starp acīm un sānu līniju rinda kaula pauguriņu.

Bioloģija. Bentiska jūras zivs. Galvenokārt uzturas uz smilšainām un dūņainām gruntīm līdz 100 m dziļumā. Salīdzinot ar pleksti, veic lielākas migrācijas, jo ir jūtīgāka pret zemu sāļumu un skābekļa saturu. Pēc nārsta vēlā pavasarī un vasaras sākumā migrē uz piekrasti, uz 10-15 m dziļumiem, rudenī atkal atgriežas dziļumā. Bentofāgs, barojas ar gliemenēm, vēžveidīgajiem un tārpiem, mazuļi - tikai ar vēžveidīgajiem. Baltijā sasniedz 12 gadu, okeānā - 30 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs gadu vecumā. Rietumbaltijā nārsto no novembra līdz maijam, galvenokārt februārī - martā 50-90 m dziļumā. Auglība ap 250 tūkst. ikru, kuri tāpat kā kāpuri ir pelaģiski. Ikru peldspējas nodrošināšanai nepieciešams sāļums 12-13ä. 6-7°C ūdens temperatūrā kāpuri izšķiļas pēc 20-22 dienām, tiem metamorfoze notiek 10 mm garumā, bet 12-14 mm garumā tie pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi pirmo gadu pavada piekrastē līdz 10 m dziļumam.

Izplatība. Eiropas piekraste. Baltijas jūrā masveidā tikai rietumdaļā. Jūras austrumdaļā un ziemeļdaļā reta, taču atsevišķos gados ražīgas paaudzes var masveidā parādīties arī Austrumbaltijā, kā piemēram, 1978. gadā, kad Latvijas piekrastē jūras zeltplekstes piezveja plekstu zvejā bija ap 10-30%.

Izmantošana. Rūpnieciski nozīmīgākā plekstu dzimtas zivs Ziemeļeiropā. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja ap 3-4 tūkst. t gadā, maksimālā reģistrēta 1978.-1979. gadā - 7-8 tūkst. t. 80. gados nozveja pakāpeniski samazinājusies līdz dažiem simtiem tonnu gadā.
gludā plekste, limanda, gludā limanda
a: dab
v: Kliesche, Scharbe
z: sandskädda
i: soomuslest
l: gelsvapelekė plekšnė, limanda
k: лиманда
Apraksts. Tipiska, samērā neliela plekstu dzimtas zivs. Acis atrodas ķermeņa labajā pusē. Mute maza, sniedzas tikai līdz acu priekšējai malai, žokļi asimetriski, ar nelieliem koniskiem zobiņiem, kas labāk attīstīti aklajā pusē. Ķermenis acu pusē klāts ar ktenoīdām zvīņām, kas padara to nedaudz raupju. Aklajā pusē - cikloīdās zvīņas. Sānu līnija labi redzama, puslokā izliekta virs krūšu spuras un sniedzas līdz acs ārējai malai. Acu pusē krāsa stipri mainīga, no gaiši brūnas līdz pelēkbrūnai ar tumšākiem punktiem. Aklā puse - balta.

Morfoloģija. D 65-81, A 50-61, P (10)11-12(13), V 6, C 50-64, l.l. 73-90, vt. (38)39-40(42), sp.br. (9)10-13(14) .

Izmēri. L-42 cm, W-1,3 kg. Parasti līdz 30 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras, uz galvas nav kaula pauguriņu un nav arī īsu asu dzeloņu gar muguras un anālās spuras pamatnēm (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).

Bioloģija. Bentiska jūras zivs. Dzīvo uz smilšainām gruntīm līdz 150 m, bet parasti 20-40 m dziļumā. Migrācijas nelielas, vasaras sākumā krasta virzienā, rudenī - jūras virzienā. Arī mazuļi vasarā uzturas piekrastē, seklumā. Bentofāga, barojas ar sīkām zivīm (tūbītēm), daudzsartārpiem, vēžveidīgajiem, gliemenēm (Macoma baltica). Var sasniegt 13 gadu vecumu. Baltijas jūras populācija no pārējām atšķiras ar lēnāku augšanu. Sasniedz 13 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību tēviņi sasniedz trīs gadu, mātītes - četru gadu vecumā. Nārsto no aprīļa līdz augustam 35-45 m dziļumā. Sekmīgam nārstam nepieciešams ūdens sāļums ne mazāks par 15ä, tāpēc Baltijas jūrā uz austrumiem no Arkonas ieplakas nārsta vietu nav. Auglība 670-770 tūkst. ikru, tie tāpat kā kāpuri pelaģiski. Kāpuri 14 mm garumā pāriet uz bentisku dzīvi.

Izplatība. Ziemeļeiropas piekraste. Baltijas jūrā tikai rietumdaļā līdz Bornhol- mas salai. Austrumbaltijā un Ziemeļbaltijā ļoti reta ieceļotāja. Līdz šim konstatēta dažas reizes: 1942. gadā pie Hījumā un 1948. gadā pie Sāmsalas. Tiešu limandas novērojumu Latvijas piekrastē nav.

Izmantošana. Baltijas jūrā tiek zvejota tikai rietumdaļā, kopējā nozveja 80. gadu beigās pieaugusi līdz apmēram 2 tūkst. t gadā.
akmeņplekste, āte
a: turbot
v: Steinbutt
z: piggvar
i: kammeljas
l: uotas
k: тюрбо Ķermenis plats un samērā biezs. Galva liela, ar nedaudz garāku apakšžokli. Ir zobi arī uz lemeškaula. Acis vienmēr atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Vēderspuras novietotas asimetriski viena pret otru, tām ir liela pamatne un tās nesavienojas ar anālo spuru. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras. Zvīņu nav, bet ķermeni klāj kaulveida pauguriņi, kas ir mazāki par acs diametru un atrodas tikai acu pusē, tā parasti ir smilšu brūna ar tumši brūnu punktojumu, līdzīgi krāsotas arī spuras. Aklā puse bālgana.

Morfoloģija. D 58-67, A 41-50, P 11-12, V 6, vt. 29-31, l. l. 76-90, sp. br. (14)15-17(18).

Izmēri. L - 1m, W - 25 kg. Baltijas jūrā L - līdz 50 cm un L - līdz 4-5 kg.

Atšķirīgās pazīmes. Acu puse nelīdzena, grubuļaina (skat. gludo rombu). Liela galva. Acis vienmēr ķermeņa kreisajā pusē (skat. plekstu dzimtu).

Bioloģija. Bentiska jūras zivs, uzturas uz akmeņainām un smilšainām gruntīm līdz 70 m dziļumam. Migrācijas nelielas: pavasarī krasta virzienā baroties un nārstot, rudenī - pretējā, uz dziļākām vietām, kur stabilāka ūdens temperatūra. Plēsēja - bentofāga, barojas ar bentis-kajām zivīm: tūbītēm, un jūras-grunduļiem, gliemenēm (Macoma baltica), vēžveidīgajiem (Crangon crangon). Var sasniegt 22 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz piektajā dzīves gadā. Nārsto no maija vai jūnija līdz augustam piekrastē 5-40 m dziļumā. Sekmīgam nārstam nepiecie-šams ūdens sāļums 6-7ä. Auglība - līdz 1 milj. ikru. Tie ir pelaģiski, bieži klāti ar diatomeju aļģēm. Ikru diametrs 0,9-1,2 mm. Piekrastes siltajos ūdeņos jau pēc 7-9 dienām parādās pelaģiski kāpuri. Sa-sniedzot 25-27 mm garumu, tie pāriet uz bentisku dzīvesveidu. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas 0,5-1 m dziļumā.

Izplatība. Eiropas piekrastē līdz arktiskajam lokam. Izdala 2 pussugas: maximus Vidusjūrā, Eiropas piekrastē, Baltijas jūrā un moetica - Melnajā jūrā. Baltijas jūrā līdz Somu un Botnijas līcim. Sastopama bieži.

Izmantošana. Vērtīgs zvejas objekts. Nozveja Baltijas jūrā no dažiem desmitiem tonnu 60. gados ir palielinājusies līdz 1000-1200 tonnām 90. gadu sākumā. Latvijas piekrastē specializētā akmeņplekstes zveja ar tīkliem uzsākta 1993. gadā. Nozveja ap 30-60 tonnu gadā.
gludais rombs
a: brill
v: Glattbutt
z: slätvar
i: sile kammeljas
l: glotnusis rombas
k: гладкий ромб
Ķermenis slaidāks un plānāks nekā akmeņplekstei. Acis atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Galva liela, ar lielu un izliektu muti. Ķermenis gluds, bez kaula veidojumiem, klāts ar sīkām cikloīdām zvīņām. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras. Vēdera spuras pamatne plata. Muguras spuras priekšējie stari daļēji brīvi no membrānas. Acu puse parasti smilšu brūna, ar daudziem tumšiem plankumiem, aklā puse - krēmkrāsā.

Morfoloģija. D 75-83, A 56-62

Izmēri. L-75 cm, W-7,2 kg. Parasti līdz 50 cm garš un 2,3-3,6 kg smags.

Atšķirīgās pazīmes. Acu pusē nav kaula veidojumu (skat. akmeņpleksti). Liela galva. Acis vienmēr ķermeņa kreisajā pusē (skat. plekstu dzimtu).

Bioloģija. Bentiska jūras zivs. Galvenokārt uzturas kontinentālā šelfa ūdeņos, dodot priekšroku smilšainām gruntīm 9-75 m dziļumā. Mazuļi pirmo gadu pavada piekrastē, seklumā. Barojas ar bentiskajām zivīm, galvenokārt tūbītēm, un vēžveidīgajiem.

Vairošanās. Nārsto no marta līdz augustam 5-40 m dziļumā. Auglība nārstojošām mātītēm ap 0,8-1 milj. ikru uz 1 kg zivs svara. Ikri un kāpuri pelaģiski. 2-3,5 cm garumā kāpuri pāriet uz bentisku dzīvi. Baltijas jūrā gludā romba nārsts līdz šim nav konstatēts, bet tuvākie nārsta rajoni ir Dāņu šaurumos uz rietumiem no Darsas.

Izplatība. Eiropas piekraste no Norvēģijas līdz Ziemeļāfrikai, arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Baltijas jūrā rets, daudzums austrumu virzienā samazinās, un uz austrumiem no Bornholmas salas tas faktiski vairs nav satopams. Latvijas piekrastē maldu viesis, līdz šim konstatēta vienreiz, 60. gados Ventspils zvejnieku lomā.

Izmantošana. Saimnieciskā nozīme neliela. Arī gaļas garšas īpašības atpaliek no akmeņplekstes. Baltijas jūras rietumdaļā nozvejo tikai dažas tonnas gadā; pēdējos gados lomos gludais rombs gandrīz nav konstatēts.

Zeltplekstei ir orandži pukti tumšā pusē , pati ari gaišāka .... Paskaties bildē Salvisozols !

roli ka tas plextes war atskirt zinu tikai ka atskirt akmenbuti

nu tagad zināšu ;)

Baltijas plekste , Gludā plekste , Zelta plekste , Akmeņplekste - visas izņemot Gludo pleksti ir bieži sastopamas !

Nu ar savu nezināšanu jau nav jālielās !

cik tad tev tās bušu sugas ir? es tik zin divas. Butes 5 kg un akmens butes 5 gab.

No katras sugas !