Kūpinātavas

eerglis

Vainīgs....D:)

Gribēju teikt=kārtīgs 10cm akmensvates siltinājums...

dzhi> Baltijas jūrā ir plaši izplatīta Atlantijas siļķes pasuga Baltijas siļķe, ko mēs dēvējam par reņģi. Manuprāt katram copmanim jāorientējas zivju sistemātikā, kaut cik vismaz, lai neuzdotu tik muļķīgus jautājumus ;)

laikam atbildēšu pēdējo reizi...
Uzdošu Jums gudīšiem - "dzhi" un "Wiking" jautājumus un paši atbildiet:
1. ar ko atškiras aukstā kūpināšana no karstās?
2. grillā cik liels attālums ir no liesmas līdz lietai ko vēlaties pagatavot?
3. Karstajā kūpināšanā cik liels attālums ir no liesmas līdz lietai ko vēlaties pagatavot?
4. mainoties attālumiem vai mainās pagatavošanas temperatūra?
Par silķēm - kurzemes piekrastē reņģes sauc par siļķēm un atlantijas siļķes sauc pae ēriņģēm. Tāpat, ir plekstes, butes, stintes,..... vispār zinātāji saprot. Baigie gramatiķi, jāsmejas pašiem ar leksiku nav kārtībā bet piesienās vārdiem

Wiking laikam var izmantot arii kaa grillu. apakshaa ir kurtuve

Fils no kurienes Latvijaa siljkjes?

Tad tā vairs nav kūpinātava, bet grills.:)

sākas atkal... nekas nav garšigāks latvietim par citu latvieti kas ir nedaudz gudrāks... tāpēc jau es arī nebiju reģistrējies un nevēlējos piedalīties diskusijās.
Kas Jūs esat auni vai izliekaties? Atlantijas okeāns un Latvija???? Nesapratu šo uzbraucienu?
Kur kurina mucā, kur met čiekurus??... Kas jābūt tādam aunam kad nesaprot tās lietas, neber tač čiekurus uz zivīm pa augšu. Viss jāieliek mutē.. Kas to lietu ir darījis kaut reizi tas sapratīs, nevis tikai izteikti stulbi muld!

Fils, ideāls kūpinātavas apraksts... "Bleķa 250 litru muca ar bleķa vāku". Nav saprotams ne kuru galu kurina, ne kur tos čiekurus met:)
Jā, pastāsti kā kūpina upes zivis.

Fils, kur tev kurzemee atlantijas okeaans ar siljkjeem?

Pareizi, tā arī jādarbojās, kā to dara vecajā Eiropā. Nav ko riteni izgudrot no jauna, jāņem tas labākais un jāapgreido....Mēs zemnieki pirms 800 gadiem dibinājā Rīgu, kad spāni, vācieši, portugāļi jau dzīvoja mūra mājās ar stikla logiem....

Fils - laba lapa. idejs kuupinatavaam pa pilno sitaa iepatikaas

Sveiki. Lasu, lasu Jūsu diskusiju un nespēju noturēties. Nācās reģistrēties lai varētu kaut ko sniegt, paskaidrot šinī jautājumā.
Pirmkārt. Jāskatās ko kūpināsi. Jūras, ezera zivis, vistas, gaļu, desiņas (kupātus)... katram savs veids.
Pašreiz uzsākusies diskusija par bleķa mucu, darvu, temperatūru....
Iesākumā neliela rezeptīte kura nāk no manas omes, pārmantota mammai un tagad izmantoju es. Tā kūpina kā teikt gadsimtiem kurzemes piekrastē vienas upes grīvā. Runa ir par jūras zivīm -silķēm. Bleķa 250 litru muca ar bleķa vāku.
Kurina tikai ar alksnīti un tikai sausu. Sasprauž siķītes uz iesniem durot caur acīm un saliek mucā. Kurina nelielu ugunīti pamazām veidojot lielāku liesmiņu. Veidojas ogles un apžāvējas siļķites. Žāvē tik ilgi, kamēr acis paliek blāvas un degungali sausi zivīm. Kad tas ir noticis, izrušina degošās pagales, veidojot vienmērīgu klājumu. Tad uz oglēm uzmet 2-3 saujas priežu čiekuru un čiekuriem pa virsu 4-5 saujas alkšņu malkas skaidas. Liek virsū vāku un kurtuvei aizliek priekšā aizdari atstājot nelielu spraudziņu, lai piekļūst gaiss. Jāskatās lai skaidas un žiekuri gruzd bet ne deg. Šādā veidā jākūpina apmēram 45 minūtes. Viss gatavs. Jā gribēsiet, pastāstāstīšu, kā kūpinu upes zivis, bet protams receptes ir katram savas un katram taisnība.
Par darvu... malkai, skaidām, čiekuriem jābūt sausiem. Ja kaut kas mitrs, veidojas darva. Ja izveidojusies darva, tad kūpinātava kapitāli ievelkas un nāk un nāk klāt. Vajag kārtīgi izkarsēt lai ir sausa un būs labi.
Vēl nedaudz ēsmai... vācieši ir izveidojuši kapitālu forumu, kur es šad tad pasmeļos un nokopēju kādu ideju - http://www.grillsportverein.de/forum/
Lai jums veicas.

Tām kūpinātavām kurām dūms un siltums pienāk pa trubu,ienākošais trubas gals jāapliek ar laukakmeņiem.Pirms kūpināšanas uzkurina ar sausu malku tā,lai akmeņi un kaste paliek sausi.
tad var likt iekšā zivi,gaļu utt.
Tie akmeņi kūpinot palīdz noturēt vēlamo temp.
Mūsu kūpinātava ir no bleķa kastes,bez nekādiem siltinājumiem ar lapu koka vāku.
Šādi darbojoties darva kastē nav manīta.

kas ir turbosiltinājums?

eerglis

Par cik man ir turbosiltinājums, es visu laiku turu ciet durvis...:)
Tagad pamģināšu Buma ieteikumu, un samazināšu kurtuves augstumu + moš uztaisīšu pirms skursteņa izejas tādu kā ugunsatsitēju, varbūt sanāks...

eerglis,http://www.remlr.lv/dzutas-maiss-60x110cm

hmm.... es kurinu riktīgi pirms un pēc...
un vispār Guntar, Tevis dēļ man tagad būs jāmeklē džutas maiss :DDDD

Darva veidojas no mitruma un zemas degšanas temperatūras, zem 60 grādiem! Nav labi ja lietus samērcē iekšpusi. Kūpinot jābūt nelielai vilkmei. Tām kūpinātavām kuras "lādējas" pa augšu, kūpinot vajadzētu pārklāt ar džutas maisu, nevis vāku. 1) nebūs liela vilkme 2) dūmi vienmērīgāk izdalīsies.
Bleķenes manuprāt obligāti jāsiltina.
Pirms kūpināšanas vajag labi izkarsēt, lai kūpinātava izžūst, tad pazemināt temperatūru un var likt kūpināmo iekšā.
Es kurinu sausu malku un visu laiku piemetot zaļo.
Īsāk sakot, visas problēmas no zemās temperatūras un mitruma.

Pirms žāvšanas būris jāuzsilda.Nebūs ne darva ne kondensāts.

Manuprāt vislabākā pārsedze ir ar sausiem apses dēlīšiem. Caur mini-spraugām smuki vēdinās, nav nepieciešamas nekas skursteņveidīgs, dūmi izplūst vienmērīgi, visā sieta platumā.

Ja kūpinātavai nav pārsedzes, tad virs dēlīšiem var uztaisīt mini jumtiņu, kurš neļauj tiem lietus laikā salīt. Nekad nav bijusi kondensāta vai darvas pilēšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Gan zivis, gan vistas, gan gaļa sanāk ideāli.