Kūpinātavas

Kurzemnieki laikam domā, ka visiem jāzin, ja viņi ķer siļķes, tas nozīmē, ka viņi ķer reņģes:DDD
Ņemiet vērā, visi nav tik gudri kā jūs, tādēļ cilvēki pareizi jautā un nevajag par to dusmoties.

P.s. Manā albūmā ir mans variants kūpinātavai. Var redzēt kā tapa un arī kā kūpina.
Varbūt kādam noder:))
12.augusts 2011, 19:11 | links
 
par siļķēm viss pareizi Fil, tikai tāda izmēra reņģes ir retums un tirgū jau virs 100 gramiem ir lielas.
12.augusts 2011, 18:45 | links
 
Fils Par ko iet runa ? :DD bez namiņa es jūras zivīm neķeros klāt Ezerniecēm un citiem saldūdens fišiem pietiek ar mucām un citām ēvanģēlībām :DD
12.augusts 2011, 18:41 | links
 
Fil, neņem galvā. Viss ir ok!))
12.augusts 2011, 18:17 | links
 
Fils, nevajag "uzmest lūpu"! Tu šajā forumā ienāci kā baigais speciālists ....."Sveiki. Lasu, lasu Jūsu diskusiju un nespēju noturēties. Nācās reģistrēties lai varētu kaut ko sniegt, paskaidrot šinī jautājumā."....
Nu tad aiziet, pastāsti kā tad jādara, tikai sakarīgi un ar paskaidrojumiem, nevis ar pliku diršanu un vispārējiem terminiem!
12.augusts 2011, 17:29 | links
 
eerglis

Vainīgs....D:)

Gribēju teikt=kārtīgs 10cm akmensvates siltinājums...
12.augusts 2011, 17:24 | links
 
dzhi> Baltijas jūrā ir plaši izplatīta Atlantijas siļķes pasuga Baltijas siļķe, ko mēs dēvējam par reņģi. Manuprāt katram copmanim jāorientējas zivju sistemātikā, kaut cik vismaz, lai neuzdotu tik muļķīgus jautājumus ;)
12.augusts 2011, 17:20 | links
 
laikam atbildēšu pēdējo reizi...
Uzdošu Jums gudīšiem - "dzhi" un "Wiking" jautājumus un paši atbildiet:
1. ar ko atškiras aukstā kūpināšana no karstās?
2. grillā cik liels attālums ir no liesmas līdz lietai ko vēlaties pagatavot?
3. Karstajā kūpināšanā cik liels attālums ir no liesmas līdz lietai ko vēlaties pagatavot?
4. mainoties attālumiem vai mainās pagatavošanas temperatūra?
Par silķēm - kurzemes piekrastē reņģes sauc par siļķēm un atlantijas siļķes sauc pae ēriņģēm. Tāpat, ir plekstes, butes, stintes,..... vispār zinātāji saprot. Baigie gramatiķi, jāsmejas pašiem ar leksiku nav kārtībā bet piesienās vārdiem
12.augusts 2011, 17:19 | links
 
Wiking laikam var izmantot arii kaa grillu. apakshaa ir kurtuve
12.augusts 2011, 17:00 | links
 
Fils no kurienes Latvijaa siljkjes?
12.augusts 2011, 16:59 | links
 
Tad tā vairs nav kūpinātava, bet grills.:)
12.augusts 2011, 16:58 | links
 
sākas atkal... nekas nav garšigāks latvietim par citu latvieti kas ir nedaudz gudrāks... tāpēc jau es arī nebiju reģistrējies un nevēlējos piedalīties diskusijās.
Kas Jūs esat auni vai izliekaties? Atlantijas okeāns un Latvija???? Nesapratu šo uzbraucienu?
Kur kurina mucā, kur met čiekurus??... Kas jābūt tādam aunam kad nesaprot tās lietas, neber tač čiekurus uz zivīm pa augšu. Viss jāieliek mutē.. Kas to lietu ir darījis kaut reizi tas sapratīs, nevis tikai izteikti stulbi muld!
12.augusts 2011, 16:51 | links
 
Fils, ideāls kūpinātavas apraksts... "Bleķa 250 litru muca ar bleķa vāku". Nav saprotams ne kuru galu kurina, ne kur tos čiekurus met:)
Jā, pastāsti kā kūpina upes zivis.
12.augusts 2011, 16:43 | links
 
Fils, kur tev kurzemee atlantijas okeaans ar siljkjeem?
12.augusts 2011, 16:28 | links
 
Pareizi, tā arī jādarbojās, kā to dara vecajā Eiropā. Nav ko riteni izgudrot no jauna, jāņem tas labākais un jāapgreido....Mēs zemnieki pirms 800 gadiem dibinājā Rīgu, kad spāni, vācieši, portugāļi jau dzīvoja mūra mājās ar stikla logiem....
12.augusts 2011, 16:11 | links
 
Fils - laba lapa. idejs kuupinatavaam pa pilno sitaa iepatikaas

12.augusts 2011, 15:58 | links
 
Sveiki. Lasu, lasu Jūsu diskusiju un nespēju noturēties. Nācās reģistrēties lai varētu kaut ko sniegt, paskaidrot šinī jautājumā.
Pirmkārt. Jāskatās ko kūpināsi. Jūras, ezera zivis, vistas, gaļu, desiņas (kupātus)... katram savs veids.
Pašreiz uzsākusies diskusija par bleķa mucu, darvu, temperatūru....
Iesākumā neliela rezeptīte kura nāk no manas omes, pārmantota mammai un tagad izmantoju es. Tā kūpina kā teikt gadsimtiem kurzemes piekrastē vienas upes grīvā. Runa ir par jūras zivīm -silķēm. Bleķa 250 litru muca ar bleķa vāku.
Kurina tikai ar alksnīti un tikai sausu. Sasprauž siķītes uz iesniem durot caur acīm un saliek mucā. Kurina nelielu ugunīti pamazām veidojot lielāku liesmiņu. Veidojas ogles un apžāvējas siļķites. Žāvē tik ilgi, kamēr acis paliek blāvas un degungali sausi zivīm. Kad tas ir noticis, izrušina degošās pagales, veidojot vienmērīgu klājumu. Tad uz oglēm uzmet 2-3 saujas priežu čiekuru un čiekuriem pa virsu 4-5 saujas alkšņu malkas skaidas. Liek virsū vāku un kurtuvei aizliek priekšā aizdari atstājot nelielu spraudziņu, lai piekļūst gaiss. Jāskatās lai skaidas un žiekuri gruzd bet ne deg. Šādā veidā jākūpina apmēram 45 minūtes. Viss gatavs. Jā gribēsiet, pastāstāstīšu, kā kūpinu upes zivis, bet protams receptes ir katram savas un katram taisnība.
Par darvu... malkai, skaidām, čiekuriem jābūt sausiem. Ja kaut kas mitrs, veidojas darva. Ja izveidojusies darva, tad kūpinātava kapitāli ievelkas un nāk un nāk klāt. Vajag kārtīgi izkarsēt lai ir sausa un būs labi.
Vēl nedaudz ēsmai... vācieši ir izveidojuši kapitālu forumu, kur es šad tad pasmeļos un nokopēju kādu ideju - http://www.grillsportverein.de/forum/
Lai jums veicas.
12.augusts 2011, 15:27 | links
 
Tām kūpinātavām kurām dūms un siltums pienāk pa trubu,ienākošais trubas gals jāapliek ar laukakmeņiem.Pirms kūpināšanas uzkurina ar sausu malku tā,lai akmeņi un kaste paliek sausi.
tad var likt iekšā zivi,gaļu utt.
Tie akmeņi kūpinot palīdz noturēt vēlamo temp.
Mūsu kūpinātava ir no bleķa kastes,bez nekādiem siltinājumiem ar lapu koka vāku.
Šādi darbojoties darva kastē nav manīta.
12.augusts 2011, 14:54 | links
 
kas ir turbosiltinājums?
12.augusts 2011, 14:53 | links
 
eerglis

Par cik man ir turbosiltinājums, es visu laiku turu ciet durvis...:)
Tagad pamģināšu Buma ieteikumu, un samazināšu kurtuves augstumu + moš uztaisīšu pirms skursteņa izejas tādu kā ugunsatsitēju, varbūt sanāks...
12.augusts 2011, 14:43 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager