Par pīļu medniekiem, tas bija pāgājušo gadu, mēs ar čomu bijām uz līdakām iebraukuši. Puikas šaudījās, cits trāpīja cits garām, tas jau normāli. Bet tad parādījās viena slāvu pārstāvju laiva un tad sākās, šāva uz visām pusēm daudz neskatoties, bet sūdi bija jau tie,k a viņi uz ūdens sēdošajām (man jau vairāk likās, ka viņiem vismaz tā šķita). šāda rikošetu es nebiju redzējis, pa metriem 100 -150 skritis lidoja, man pat bail palika. Mēģināju viņiem uzbļaut. lai uz ūdeni nešauj, bet atbīldē bija krievu mātes piesaukšana un manis pasūtīšana uz "veco trasi". Es jau gribēju zvanīt poličiem, bet tad sapratu ka tur nekas labs nesanāks, jo pirmkārt, uz laivas nr. nebija, atrašanās vietu protams es nevarēju noteikt, jo ezeru tik labi nepārzinu un visbeidzot, tas bija jau uz bvakara pusi un viņus (poličus) gaidīt (labākajā gadījumā VARBŪT atbaruktu) līdz tumsai nebija īsta pāliecība. Tā nu es ar sakostiem zobiem lēnām rullēju uz auto.
19.augusts 2011, 13:40 | links