Agrā rīta stundā atrasties pie upes ir forši, jo visi piedzīvojumi vēl priekšā. Un šie dzestrie, mierīgie rīti liekas īpaši skaisti, dabā gan manāms nemiers.
Kad biju sīks, pa tumsu dzinos uz copes vietām ar riteni. Pa dziļiem meža ceļiem gan bija bailīgi, bet ja kāds čoms līdz, tad normāli.
Atceros pasenu gadījumu ziemā-dīdija nemiers, nolēmu ar autobusu braukt uz copi.. Laikam uz pirmo drošo ledu... Biju plānojis braukt ar autobusu 8 rītā, bet sanāca siet un gatavot visus loriņus līdz kādiem 4 rītā. Izlēmu braukt ar autobusu 5, izdzēru čaju un aiziet.. Uz ezera kādos 6, pilnīgs vāks :D Kamēr gaidīju gaismu biju jau atsalis, un neķērās ar nekas. Līdz mājām ap 20 km, autobus tik 4 vakarā.. Atceros kā autopilotā gāju mājās, biju diezgan aplauzies ar to pasākumu, labi ka pusceļā piestāja pazīstami cilvēki.
21.augusts 2011, 22:01 |
links