Nedaudz pārdomas. Es esmu lepns par sevi, es esmu lepns par savu tautu, es esmu lepns par savu valsti. Un man vienalga, ka dažiem gribas pašpazemoties, lai kādam kaut ko pierādītu vai kādu citu iemeslu dēļ. Es esmu gatavs cienīt un piedot visiem, kas ciena mani, bet man nav nekādu labu emociju pret tiem, kas mani neciena. Mēs varam atcerēties melno sotņu, mēs varam atcerēties pēteri pirmo, katrīni, staļinu, hitleru, strēlniekus, bet tas apsolūti neietekmē manu attieksmi pret cittautiešiem šodien. Šo attieksmi nosaka viņi paši. Un arī no cittautiešiem es gribētu sagaidīt tieši to pašu.
Tas, ka izglītības līmeneis ir tāds kāds ir, nenozīmē neko vairāk, kā ka izglītības līmenis ir zems. Kāpēc tas tā ir, tas ir pavisam cits jautājums. Ar mazizglītotiem ļautiņiem viegli manipulēt.
Gribētu zināt, ko tu, Brālīt, darītu, ja pēkšni tavi ieņēmumi kristos uz pusi... Vai tu esi bijis atbildīgs darba devējs un piedzīvojis laikus, kad uzņēmuma ienākumi krītas par trešdaļu? Vai tu tādā brīdī esi saglabājies savu kolektīvu? Ja nē, tad tev grūti būs saprast Dombrovski.
Sudraba ir laba grāmatvede, burta kalps, un tādam labam grāmatvedim ir jābūt, bet no ekanomikas viņu vajadzētu turēt pa gabalu.
7.oktobris 2011, 10:50 |
links