Biju aizskrējis līdz netālajai upiitei paprovēt jauno kātu, 1,65 m, tests 2-8g. Copēt sāku ap 20.00 Uzkabinu līdzšim nemēģināto meps thunderbug. Pirmajā metienā maziņa forelīte. Nākamajā pusstundā nekas īpašs. Tad pieeju pie vietas, kur jau iepriekš biju noķēris 35-nieci. Trešajā metienā ir, pievelku pie krasta, uz aci šķiet ap 30 cm, jāsaka neparasts izmērs priekš tās upes vasaras sākumā, liecos lai atkabinātu, bet pati to izdara un aizpeld. Bet nu kaifs vilkt normālu foreli ar jauno kātu. Nākamā stunda paiet bez nekā īpaša. Tad atkal nonāku pie vietas, kur zinu ka sēž mērs, jau vairrākkārt bija atrādījies. Metu, redzu ka seko maziņa forelīte, divreiz uzsit, tad pēkšņi nez no kurienes parādās lielā(35-niece) un paņem, pāris sekundes cīņas un prom ir. Paeju kādus metrus simts augstāk, atkal jau pārbaudīta vieta, kurā zinu ka sēž pieklājīga forele. 10-15m gara bedre kurai galā zaru sanesums. Pirmais metiens, nekā. Otrajā uzsit maza forelīte. Domāju jau ka nekā, bet trešājā no upes vidus izlien kārtējais 35-nieks, bet neuzsēžas. Kārtīgi apmētājis vietu, nekā. Tūlīt aiz tā paša zaru sanesuma nākamā vieta, kārtīga bedre ar zariem un baļķiem apakšā. Pieejot pie vietas redzu ka viss ūdens pārklājies ar kautko dzeltenu, laikam putekšņiem. Nomainu vizuli, uzlieku smagāku balzer colonel ar garu sarkanu spalvu, jo saprotu ka ar vieglu vizuli nekāda jēga. Iemetu vienreiz, vizulis apķerās ar visādiem sūdiem. Metu ottreiz un momentā pamatīgs mutulis, sākas cīņa. Tā nu abi cīnījāmies sekundes 10-15, un tā arī neieraudzījis cik liela ir, forele nokabinās. Liekas ka tā varēja būt pat 40-niece, likās krietni spēcīgāka nekā iepriekšējās 35-nieces. Kāts arī bija salocījies pilnībā paraboliski. Tā nu uzkrājis kārtīgu adrenalīnu devos mājās.
3.jūnijs 2008, 22:34 | links
