Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Daudzās lašu un taimiņu apdzīvotās latvijas upes....
Sorry, dažas 0 sajaucu :) bet vienalga ir viela pārdomām...
21.oktobris 2011, 17:15 | links
 
Ērglis,lai pieslēdz savu elektrokabeli zem Latvenergo cenām un jauc nost arī lielos;))
21.oktobris 2011, 16:52 | links
 
perpendikul, nē neviens vairs neļaus jaukt dabīgo lasi ar mākslīgo, tāda jēga tam ES projektam, un iesaistīti ir somi. Tas ir mākslīgos lašus vairs neļaus laist vispār nekur, būs tikai dabīgie. varētu uzspiest, ka ES kompensē mazo HES nojaukšanu, būtu vairāk nārsta vietu :}

Brusi mūsu lašus ķer arī poļi lietuvieši u.c. ne tikai mūsējie.
21.oktobris 2011, 14:58 | links
 
Svensoniem ir pilnīgi pie pakaļas mūsu Daugava, viņi paši ķer lašus vidēji padsmit kg vērtē un tieši tādās pat vietās. Ir HES, kas sazipis upi, tiek maksāts kaitējums zivju ielaišanas veidā, tiek pārdotas licences. Šoruden noķerts lasis ap 30kg.
Man te viena upe interesanta, tamdēļ vācu infu. Tā varētu būt, kā raksta micuks, ka atdeve no makšķernieku naudas ir tuvu ļimonam. Par piemēru 14.10. apmēram 3-5km garā posmā tika noķerti 70 laši ar vidējo svaru apmēram 5kg. Dienas licence maksā ap 12Ls, ir copmaņi, kas paņēmuši divas zivis (šinī posmā ir atļauts paturēt 3 zivis), bet tajā pat laikā noteikti ir kāds, kas nav noķēris neko. Kaut aptuveni rēķinot - vienā dienā no licencēm ietirgotā nauda ir apmēram 800Ls. Sezona šamajiem sākas no 1. marta, bet tāds lielais kampiens sākas no maija un visu vasaru ar max rudenī. Tad nu var parēķināt, cik tas sanāk. Un tā nav Moruma ar kosmiskām cenām.
Bet galvenais, ko mūsējie nedara un tāpēc ir spiediens no EU. Mēs negriežam mākslīgajam lasim taukspuru. Daudzās zviedru upēs dabiskais lasis ir jāatlaiž, bet mēs sačakarējam visu pasākumu ar mākslīgo zivi, ko nevar atšķirt no dabīgās. Lūk, par to arī cepiens no ES puses.
21.oktobris 2011, 14:48 | links
 
to Ērglis
Uzklausot tavu skaidrojumu varu secināt, ka vienīgais pareizais variants ir Daugavā lašus par elektrības patērētāju un makšķernieku naudu vairs nelaist. Naudu ko dod Latvenergo par nodarīto kaitējumu dabai novirzīt, kaut vai Gaujai un laist lašus/taimiņus tur. Mainīt makšķerēšanas noteikumus un atļaut copēt Gaujā lašus\taimiņus un paturēt vienu zivi lomā.
VISS, problēma atrisināta! Racionāli izmantota nauda, pareizajā virzienā. Copmaņi apmierināti, ka var ķert lasi; EK apmierināta, ka tiek pavairoti lašveidīgie upē, kura nodrošina populācijas tālākatražošanu un VSOP vairs var necepties, ka Gaujā nevar copēt lasi.
21.oktobris 2011, 14:47 | links
 
Man gan liekas par tiem miroņiem ir zvejnieku lobēts stāsts,infa iegūta 5 min,noteikti parokoties uzzinātu precīzāk[iemesls-,,]............http://www.fishing.lv/teorija/lasis. Salmo ģints laši atšķirībā no Klusā okeāna lašiem var nārstot līdz pat 5 reizēm, taču,,sakarā ar intensīvu lašu ieguvi upēs, jūrās un okeānos atkārtoti nārstojošas zivis sastopamas reti,, (līdz 10% no visām nārstojošajām). Šī paša iemesla dēļ pēdējos gados mūsu ūdenstilpnēs reti ir noķerti eksemplāri.... http://copesprieks.lv/?page_id=1327 ........ Pēc nārsta atsevišķi laši dodas pa straumi lejup uz jūras pusi, taču, domājams, ka tie iet bojā. Vairums iznārstojušo lašu pārziemo upē, izvēloties dziļas bedres, nebarojoties un neizrādot nekādas aktivitātes. Tas, kāda ir lašu pēcnārsta kopējā mirstība, nav īsti aprēķināts, taču otro reizi nārstojošo lašu (to nekļūdīgi var noteikt pēc zvīņām) ir visai maz – ap 5% no kopējā nārsta bara, vairums no tiem ir mātītes un jaunie Pēc nārsta atsevišķi laši dodas pa straumi lejup uz jūras pusi, taču, domājams, ka tie iet bojā. Vairums iznārstojušo lašu pārziemo upē, izvēloties dziļas bedres, nebarojoties un neizrādot nekādas aktivitātes. Tas, kāda ir lašu pēcnārsta kopējā mirstība, nav īsti aprēķināts, Vēl retāk sastopami laši, kas nāk nārstot jau trešo reizi. Jāatzīst, ka lašu mirstība jau pēc pirmā nārsta ir ievērojama, taču ne masveida (kā Klusā okeāna lašu sugām). ,,Cēlonis tik niecīgajam atkārtoti nārstojošo lašu skaitam ir arī intensīvā zveja ,,
21.oktobris 2011, 13:33 | links
 
Nu jā ES kārtējo reizi visu sapisīs. Visa sāpe ar tiem Daugavas lašiem ir tāda, la mākslīgos nevar atšķirt no dabīgā nārsta. Un tad kā sapratu no viena cienījama LV ihtiologa sākas problēmas. Daugavas lasis salien visur kur, ne tikai LV un tipa bojājot naturālo populāciju. Otra lieta, tuvējie kaimiņi svensoni ir ļoti nobažījušies par LV lašu populāciju, jo pie mums ir ļoti laba, spēcīga, lielu lašu populācija un ja kāds ieviestu labu copes servisu, tad iespējams svensoni brauktu pie mums viņus ķert, nevis mēs pie viņiem. Un tas attiecīgi ir viņiem naudas jautājums, jo ja var ticēt informācijai tad svensonijā no laba 1km upes posmā tā pārvaldītājs spēj gadā iekasēt 1 000 000 EUR. Nedomāju, ka mēs viņiem esam šeit vajadzīgi kā konkurentu, tad nu viņi arī mēģina lobēt caur ES lai šeit lašu cope tiktu maksimāli ierobežota.
21.oktobris 2011, 13:18 | links
 
perpendikuls
situācija ir sekojoša.
Pareizi jau minēji, ka Daugavā lašus pavairo galvenokārt par Latvenergo naudu, no kuras nelielu daļu maksājam arī mēs makšķernieki. Nelielu daļu maksā nemakšķernieki (viņiem varētu būt iebildumi pret naudas izlietojumu?) Bet lielāko daļu maksā uzņēmumi.

Cik zinu Baltijas laši lielākā daļa nārsto tikai vienu reizi (aptuveni 15 % atgriežas otro reizi, bet iespējams kaut ko jaucu). Tāpēc saimnieciski loģiski ir viņus visus izķert, jo tie ir mākslīgi pavairoti, un tāpat visticamāk ir lemti bojā ejai. Makšķernieki visus noķert nevarēs, tāpēc arī Daugavā ir daudz murdu, lai manta "nezustu" vējā.

Rīgas HES ir labākā copes vieta, jo tālāk par turieni netiek, un tur pulcējas visas zivis, kas ir pagājušas garām murdiem.

Nedēļas nogalē biju copēt Rīgas HES dīķī, ūdens temperatūra ap 10 grādiem, kas iespējams ir nedaudz par siltu aktīvām lašu nācienam. Varbūt tas ir iemesls, ka pagaidām vēl nav?


Par tīklu un murdu izplatīšanas ierobežošanu. Tīkli un murdi ir izplatīti Rīgas teritorijā, gan augstāk minētā iemesla dēļ, gan arī tamdēļ, ka šeit salīdzinoši tuvu ir jūra, un zivis nepārtraukti nāk klāt no jūras.

Lai vai kā šis jautājums ir dienaskārtībā, un šobrīd tiek skaidrota situācija.

Politinformācijai, Eiropas Savienībā top dokuments, saskaņā ar kuru lašu mazuļus Daugavā vispār nelaidīs.
21.oktobris 2011, 13:05 | links
 
Līdz Hesam šogad domāju pat 10% netiks, jo kādus 2 km zem hesa upes vidū pa visu veco gultni stāv viens varens murds. Nu un gan jau kā katru gadu pie malām ir brakaru tīkli.
21.oktobris 2011, 12:13 | links
 
Vakar biju piebraucis pie HESa, paskatīties "shto po chom". Parunājos ar vienīgo copmani licencētajā zonā un saņēmu atbildi, ka visas sezonas garumā šis izvilcis tik vienu taimiņu. Izskatās, ka arī šogad visas zivis paliek pa ceļam murdos. Bet šī rudens sākums bija tik cerīgs, kad izvilku pirmo taimu :(

Sanāk kaut kāds absurdais apburtais loks - mēs maksājam par elektrību Latvenergo. Latvenergo savukārt kompense zivju resursiem nodarītos zaudējumus ar prāvām naudas summām un sponsorē taimiņu un lašu mākslīgu populācijas uzturēšanu Daugavā (jo ja atstātu pašplūsmā, pāris gadu laikā, Daugavā vairs nebūtu ne viena Laša un Taimiņa). Vēlāk 90% mākslīgi, par mūsu naudu izaudzēto lašu un taimiņu paliek zvejnieku murdos Daugavā. 10% tiek līdz HESam, kur arī ir licencētā makšķerēšana uz zivīm, kuras mēs par savu naudu esam salaiduši Daugavā.

jautājums jaunizveidotajai MOSP - ko jūs esat darījuši, lai ierobežotu tīklu un murdu izplatību iekšējos ūdeņos?

Ne reizi biju uzdevis šo jautājumu lietotājam Ērglis, bet džeks kā ūdeni mutē iesmēlis! Varbūt VSOP varētu padalīties ar savu darbu atskaiti. (Par darbiem, kas saistīti ar karpām mūs neinteresē).
21.oktobris 2011, 11:35 | links
 
Paldies, tagad viss skaidrs, pēc kartes sanāk, ka mums vajadzēja vēl metrus 200-300 paiet uz leju, tad viss būtu likumīgi!

p.s nevienu norādi par lic. copi gan nekur nemanīju
21.oktobris 2011, 10:07 | links
 
http://www.salaspils.lv/lv/sabiedriba_aktualitates/?nid=_377

Saprati nepariezi, ieej linka paskaties tur ir NOLIKUMS
PAR LICENCĒTO MAKŠĶERĒŠANU DAUGAVĀ LEJPUS RĪGAS HES, tur pat karte uzzimeeta.
20.oktobris 2011, 16:54 | links
 
Zinu, ka 700m no hesa uz leju vispār nedrīgst, kā rakstīts MN. Tad kā sanāk, aiz tiem 700m tālāk uz leju ir licences, cik tālu, tak ne jau līdz grīvai, jeb es kaut ko nesapratu?
20.oktobris 2011, 16:45 | links
 
Pirms gada, kad ieviesa licences bija stabi uz kuriem bija noteikumi par sho posmu: cik maksaa licences, kur var nopirkt u.t.t.
20.oktobris 2011, 16:14 | links
 
Ju22 ja pagājāt noteikumos minētos 700m tad bijāt kā reizi licencētajā zonā. Vispār pēc idejas būtu jābūt stabiem ar zonas sākumu un beigām. Tā ka izskatās ka jums ļoti paveicās ka netikāt pie soda naudas.
20.oktobris 2011, 16:05 | links
 
Mēs bijām pretējā krastā biki aiz tās ietekas, vismaz uz aci tā izskatījās
20.oktobris 2011, 15:07 | links
 
licences ir no HES lidz 700 m pa straumi lejup, sanaak līdz "Darzinu ateka" iettek Daugavā, a kur jūs bijāt?
20.oktobris 2011, 15:04 | links
 
Bijām ar kolēģi tur piebraukuši sestdien, pagājām uz leju to noteikumos minētos 700m, pamētājām bleķi kādu pusstundu, kolēgam viena cope pat bija, bet nopurinājās. Gājām uz mašīnu, pie tās stāvēja slāvu izcelsmēs opis un prasa kak kļov, esot vēl pa agru. Tad šis sāka kaut ko murgot par licencēm tajā vietā, ka bez tās vispār nevarot tur rādīties. tipa nopirkt varot Ķekavā un vēl kaut kur, 10LS uz dienu. Mēs stāvam kā muļki un nesaprotam. Kā ta tur ir? Šis laikam mūs gribēja piečakarēt?
20.oktobris 2011, 14:49 | links
 
2010 gadaa reizeem briivdienaas deva uudeni vai shogad kaut kas mainijies? Kaads pumpainais jau shogad nokerts?
19.oktobris 2011, 10:43 | links
 
Pēdējā laikā neesmu bijis, bet zinu, ka cope ir tikai darba dienās kad slūžas vaļā. Brīvdienās tur darīt nav ko.
18.oktobris 2011, 22:03 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager