Skarbs Sibīrijas traktorista stāsts:
Reiz ziemā (mīnus 20) mežcirtēju brigāde palūdza pārvilkt dzīvojamo vagoniņu uz nākošo ciršanas vietu , apmēram 15 km.. Atbraucu ar savu kāpurķēžu traktoru , vīri jau nogaidījušies, pirms tam vietējā ciemā paspējuši sapirkt grādīgo-tā sakot ceļs lai īsāks.
Piekabināju trakcim vagončiku - nu tādu pa sniegu velkamo , drošs paliek drošs vagončikam aizkrampēju durvis no ārpuses .Slēdzu robā , un uz priekšu . Pēc laika atskatoties, redzu pa vagoniņa logu , večiem rokas pa gaisu . Nodomāju , gan jau paši sakārtos savas attiecības .Vēl pēc kāda laika skats tas pats, tikai ģimji jau sarkani.Jāpaspēj līdz tumsas iestāšanās , tāpēc nestajos.
Viss tapa skaidrs galapunktā, kad biju nevis morāli , bet fiziski ietekmēts no katra mežstrādnieka . Izrādās , sākot braukšanu , piesalusī pie sniega vagoniņa grīda bija palikusi turpat uz vietas....
Reiz ziemā (mīnus 20) mežcirtēju brigāde palūdza pārvilkt dzīvojamo vagoniņu uz nākošo ciršanas vietu , apmēram 15 km.. Atbraucu ar savu kāpurķēžu traktoru , vīri jau nogaidījušies, pirms tam vietējā ciemā paspējuši sapirkt grādīgo-tā sakot ceļs lai īsāks.
Piekabināju trakcim vagončiku - nu tādu pa sniegu velkamo , drošs paliek drošs vagončikam aizkrampēju durvis no ārpuses .Slēdzu robā , un uz priekšu . Pēc laika atskatoties, redzu pa vagoniņa logu , večiem rokas pa gaisu . Nodomāju , gan jau paši sakārtos savas attiecības .Vēl pēc kāda laika skats tas pats, tikai ģimji jau sarkani.Jāpaspēj līdz tumsas iestāšanās , tāpēc nestajos.
Viss tapa skaidrs galapunktā, kad biju nevis morāli , bet fiziski ietekmēts no katra mežstrādnieka . Izrādās , sākot braukšanu , piesalusī pie sniega vagoniņa grīda bija palikusi turpat uz vietas....
21.oktobris 2011, 23:40 | links