kola> par ļurbām Rīgas centrā man ir tāds copes pastāsts, un pavisam ticams, ko atstāstīja pasen manas krustmātes vīrs, bolderājas aborigēns, liels copmanis un Rīgas copes vietu zinātājs. Laikam tas bija vēlajos padomju gados, veči sēdējuši uz brekšiem vai vimbām, to precīzi neatceros. Pašā centrā no akmens krastmalas. Vakarā labi palietojuši, kūpinātas reņģes piekožot. Viens ātri atlūzis, un šamo nolēmuši izjokot. Uzsprauduši uz viņa gruntenes āķa reņģes asaku ar visu galvu, berzējot rokas ka nu tik būs pigori! Bet no rīta, kad izjojotais izcēlis savu grunteni, uz āķa tupēja pamatīga vēdzele, tā lūk :)
22.oktobris 2011, 19:47 |
links