Vēdzeles

Toni , kad laižām uz Zviedriju ? Man bail ka tas pulverītis nesapelē .

Ziemā mēs ar akmentiņu esam vairākas upes (kur rudeņos ķērām) pārvērtuši spīdošu lampiņu šosejās :)) gruntenes vietā ielaidām auklas ,atstutē pret zariņiem ,pie tiem zvaniņi ar spīdekļiem . Fantastiski skaista cope :))) Tikai rezultāti gan bij pašvaki , bet ugunskurs sniegā un tas skats - neaprakstāmi skaisti ...un šnabis sniegā ar vienmēr kā no ledusskapja :))))

Toni - zinu gan un vēl jau ir vietas, tik uz D no STH ... es gan ceru, ka kāds ieteiks kādu padomu tieši par rīkiem un paņēminiem :) protams uz bļitku būtu interesantāk nekā uz ūdām

Megafox,ja gribi smukas vēdzeles ziemā dabūt ,tad Tu zini uz kurieni jābrauc,vari pieteikties...
Gints gan pirmais rindā stāv,bet vietas pietiks...

Brālīti,gribēju tev atbildēt,ieraudzīju turpinājumu,vairs negribu.....

Bralitis nu jau nav ko brīnities udens i grāvi daudz tirāks kā bija piem gadus 20 atpakal

runaajot par dabiigo atlasi:)Aiviekstee to regulee lielie Hesi teiksim pavasarii,peekshnji aizceertot sluuzhas no Lubaanas ezera un nomaucot liimeni pa metru lejaa.Bez tam liidakaam ir jaaiziet arii dabiskaa atlase caur tinaam kas ir nostieptas gar katru palienju pljavu kur liidakas iet naarstot.Aiviekstes Klaanos ir dzirdeeti staasti par vechiem kas naarstojoshaas liidakas ar suudu dakshaam dur.Taa ka nestaastiet man te par dabiigo atlasi

Akmen zviedri neokupēja ar bankām - lošu bari paši iebrauca auzās . mani nevar tai masai pieskaitīt-es iebraucu citās auzās :))) Raibie nesēž . Toties manā grāvī noķēru vēdzelēnu !! :)) Afigeķ viņas pat grāvī dzīvo kur dziļums knapi līdz celim :))

...Bet neapgraizījies....:D

Ruu - nu ir normālsa teksts, kur Tevi var atbalstīt. Es nekādu ažiotāzu negribēju sataisīt, vnk iemetu atskaiti, jo LV reti copēju. Jau rakstīju, ka te pāris dienas atpakaļ kāds bija ielicis zemmēra sapaliņu, kas bija ierīts, kāpēc tad ne1 necepās ? :) Tāpēc, ka bija ierijis un tas ir normāli. Un par bušu 5 kg arī rakstīju... :) Tev personīgi - Tavs uzbrauciens par kkā filēšanu bija nevietā. Citreiz ja gribi palamāties, raksti privāti :) ...

braliti - nu kola mani atpazina un gan jau ka vēl kāds (sauksim tos par "vecbiedriem" vai "zives veterāniem" :))... es esmu no Rīgas :)

Bet nu miers - davaj pa vēdzelēm. Mani interesē vēdzeļu cope ziemā. Ir doma uz ūdas ar karodziņu. Jautājumi - vai likt gabaliņus vai beigtu/dzīvu zivtiņu; ņem tikai naktī vai arī pa dienu. Jāņem vērā, ka var arī kāda līdaka paņemt tai vietā vai dziļāk - zandarts ... Ir kāds padoms ?

Super ! Man uzreiz bilde priekā , Brālītis ar sprogainiem matiem , plašu degunu un melnīgsnēju ādas krāsu .

Bračiņ,zem akmeņiem raibie nesēž..D

Brālītis,kāpēc aizmirsi par Zviedru bankām,kuras faktiski tagad ir okupējušas mūsu zemi?

Ruu tā nebij diskusija - tas bij tavs monologs :)) Un tas ka tu tās līdaciņas nesi nopalienām - tu izjauci dabīgo atlasi ,tu nemaz tik labi dabai neizdarīji ,jo stiprākie līdacēni jau sen bij atpakaļ upē . Arī tu neesi dabas draugs .

Neslikts citāts no pēdējā Ruu komenta
Gribeeju sacelt azhiotaazhu,sanaaca.Un tagad esi ljoti apmierinaats ar sevi.Tikai es nesaprotu to meerkji tam visam?Kaut kaada veida pashapmierinaashanaas?

eMka ja jau kurši varēja nēģerus atskaldīt ,iesūkt nāsīs Tobago - tad tie varētu būt viņi ,tikai visu laiku domāju kāpēc viņi neatveda nevienu melno vergu ?? Tagad varbūt prezidents mums būtu ņegritoss kā štatos un bērneļi sprogainām galvām :))
šovakar vēdzeles neķeras (vismaz Gaujā - svaiga info) tāpēc galvenā tēma ir megafox :))
No kurienes tu esi m-fox??
Brusi tu aicini uz zivju duršanu ???? :))

Neviens te neveershas pret cilveekiem,kas skaisti apraksta copi,pasham patiik palasiit.Tikai ja vien nebuutu to paaris nesmukumu.Paarkaapi likumu,labi,paliek uz pasha sirdsapzinju un inspektoru veeriibu.Bet vai tas buutu jaabazuunee pa visu saraksti?Gribeeju sacelt azhiotaazhu,sanaaca.Un tagad esi ljoti apmierinaats ar sevi.Tikai es nesaprotu to meerkji tam visam?Kaut kaada veida pashapmierinaashanaas?Personiigi kjeru zivis vairaak kaa 20 gadus.Saakumaa daudz ko dariju aplami,bet bija cilveeki kas pamaacija,kas pastaastija,kapeec taa nav labi un kapeec vajag taa.Un tagad es maacu tos kas panjem pirmo reiz makshkjeri rokaas,kapeec taa un ne citaadaak.Esmu uzaudzis blakus Aiviekstei,atceros kaada taa bija puiku gados un redzot to visu bezpregjelu man uznaak dusmas.Patiesiibu sakot vienkaarshi atmetu ar roku,jo uz vienu dabas miili,kaa juus sakaat ir 100 taadu kam taa upe ir vieta kur pieskaldiit galju,vienalga kaa.Meeslot tur ir jau kaa stilinjsh,reizeem ar laivu laizhoties pa upi paarnjem sajuuta ka kugjo pa vienu milziigu geetlinju izgaastuvi.Mans kaiminjsh jau skatijaas uz mani kaa pamuljkji,kad pavasarii ar spaini nesu no palienju laamaam mazos liidaceenus un laidu upee,jo preteejaa gadiijumaa putni apriitu visu,vai arii laamaam izzhuustot viss aizietu bojaa.Kam tas viss vajadziigs?Mums pashiem.Kameer kaut kas nemainiisies muusu galvaas,mees brauksim uz AAlandiem un Peipusu,zviedriju utt lai izbaudiitu kaa ir forshi tiiraa videe kjerti skaistas zivis.Ar sho es pielieku punktu shai diskusijai no savas puses.

Skaisti,Brusi,Tu nemas tik vecs neizkaties ...:D

Sitas labs, par taam zarninjam nenosmieties:D

Veči,atpūšaties-atskaite 1939g.- Mūsu mērķis bija zivis. Kārtīga zvejnieka un makšķernieka skatījumā zivi mērī kilogramos vai, sliktākajā gadījumā dažos simtos gramu. Mēs tik sīkumaini nebijām un ķērām visu, kas peld ūdenī, protams, ja tam nav kāju. Mērogi citi. Ja mēs savā upītē ieraudzītu mūsdienu izmakšķerēto samu-rekordistu, acumirklī bļaudami pamestu savus ūdeņus un paziņotu, ka upē ieviesušies vaļi, kas var mūs aprīt. Viens no mūsu zvejas objektiem bija tāds pats sams, pat ūsas tam bija, tikai viņa garums nepārsniedza desmit centimetrus (sevišķi lieliem eksemplāriem) un saucām viņus par akmeņgraužiem, jo dzīvoja viņi zem akmeņiem. Turpat bija atrodama otra izplatītākā zivju suga – platgalvji. Tiem bija plata, plakana, kaulaina galva un samērā necils augums. Viņi bija sīkāki par akmeņgraužiem un ne tik iecienīti, tomēr kārtīgs zvejnieks nesmādē nekādu zivi un arī mēs platgalvjus garām nelaidām. Šīm zivju sugām galvenais zvejas veids bija duršana ar dakšiņu. Jā, ar visparastāko galda dakšiņu. Ejot zvejā, mēs apbruņojāmies ar dakšiņu, kanniņu ar ūdeni loma ielikšanai, kuru parasti nolikām tuvumā uz lielāka akmens un zveja varēja sākties. Uzmanīgi pacēlām akmeni un, raugi, tur apakšā bija vismaz viens akmeņgrauzis vai platgalvis. Noskatījām lielāko, uzmanīgi tuvinājām dakšiņu, notēmējām un dūrām. Loms bija rokā, uzdurts dakšiņā! Veikli jāiemet kanniņā un jāskatās, kur palikuši pārējie. Bēgt viņi bēga veikli. Pirmais izrāviens bija acumirklīgs – pajuka dūņu mākonītis un zivteles vairs nebija. Bet tālu viņas nepeldēja. Paskaties apkārt un, lūk, divdesmit, trīsdesmit centimetru attālumā zivtele atkal mierīgi gulēja uz grunts! Manevrs tika atkārtots un uz dakšiņas spirinājās nākošais upuris. Kad visi pieņemamākie eksemplāri bija noķerti, ķērāmies pie nākošā akmens. Akmenim nebija jābūt lielam – sākot ar dūres lielumu un lielāki. Zem lielākajiem, kuri knapi bija apveļami varēja sastapt vēdzelītes – jau nopietnāku lomu. Arī tās, uzmanīgi rīkojoties, varēja uzdurt uz dakšiņas. Vislielāko eksemplāru, tā varēja būt centimetrus četrdesmit, piecdesmit gara, es kādreiz ieraudzīju akmentiņiem ierobežotā iedobītē pavisam seklā vietā. Acīmredzot pēc malšanas ūdenim krītoties, tā bija palikusi šajā dabiskajā slazdā. Garām laist tādu milzīgu lomu nevarēja. Ar rokām noturēt vēdzeli man neizdotos, jo vēdzeles ir ārkārtīgi glumas un noturēt tās var tikai dabūjot pirkstus žaunās. Pie žaunām jau nu viņa mani nelaistu, jo plašuma manevrēšanai tur vēl bija diezgan. Pie tam, bēgot no manis, viņa beigu beigās varēja izlēkt no niecīgā nožogojuma. Tā būtu traģēdija! Veikli rāvu no bikšeļu kabatas savu naželi, atvāzu to, piezagos zivij un dūru. Loms bija rokā! Pēc nelielas cīņas izvilku zivi krastā un uzvaroši stiepu uz mājām. Apbrīna par milzīgo lomu bija nedalīta.

Vispār šīs zivtiņas, kaut arī nelielas, bija ļoti garšīgas. Mamma gan kurnēja, jo viņai nepatika noņemties ar šo sīkuļu tīrīšanu, bet neko darīt nevarēja. Kas jādara, tas jādara. Zivtelei kaklā izdarīja šķērsgriezienu un pa to ar īkšķi izspieda zarniņas, izskaloja un meta bļodiņā. Tad apsālīja, lika pannā, drusku apcepa, pielēja krējumu un uzvārīja. Ar maizi tas bija pasakains ēdiens. Neko tik garšīgu vairs neesmu ēdis. Ēdām ar visām asakām, jo tās bija ļoti sīkas un mīkstas