Atskats uz bušu copes sačiem, jebšu, ja jumsim tā tīk, zaudētāju žēlabas.
Pati ideja par tādu maču rīkošanu jau vien ir apsveicama. Pie tam viss pasākums bija noorganizēts ar glanci, va zinies. Dziļš kniksis „Salmo” firmai par uzdrīkstēšanos un tiešajiem izpildītājiem par realizāciju. Būtu forši, ja varētu mačoties 2 reizēs – vienu reizi virs V-pils (oktobra beigās kaut vai Liepenē) un otro reizi zem V-pils (novembra sākumā kaut vai tajā pašā Jūrkalnē).
Ielozētais sektors: Nr.59, tuvāk V-pilij. Pati vieta pilnīgi nekāda: ne tur izteikts sēklis, ne bedrīte uz krasta pusi, ne neliels padziļinājums pretējā virzienā. Pat uzkāpjot stāvkrastā nekas incants skatam nepaveras, arī tiešo konkurentu sektoros tā pati vienmuļā ūdens ainava. Nu rihtīgs saču sektors. Ja godīgi, tad. praktiskā copē tik šaizīgu vietu nekad neizvēlētos.
Izmantotās ēsmas: brēča, rauda un garnele ar dažādu atraktoru dažāda stipruma piešprici. Brēča, kā parasti, nepārspējama. Uz garneli sīks un pat ļoti smieklīgs izmērs. Raudu, pie tam trekno Ventas raudu, kāda Kolam varētu rādīties viscerīgākajos sapnīšos, vispār neaiztika (atvaino, avttveidīgais). Ķiploks nenostrādāja, Sensas smacenieks plēsoņām (dažāda aroma) reāli sapulcināja zivi. Lielākoties copes uz augšējo un vidējo āķi.
Pirmā kārta: maksimāli tuvu piespiežos labajai malai, jo blakus sektora džeki (arī V-pilnieki) nekādu atraktoru nelieto. Nu neko, zive nāk pie mums, velkam diezgan raiti un pirmie arī finišējam. Pa kreisi rīdziniekiem ar normas izpildi pašās beigās kaut kas misējas, dundadznieki pabeidz 15 min. aiz mums. Labajā malā V-pilniekiem kaut kā ne īpaši ķeras. Teflons pārpilns ar apsveikuma un laba vēlējuma zvaniem turpmākajai cīņai – paldies, jums, cienītie par atbalstu.
Otrā kārta: Pār stāvkrastu uzlec gandrīz pilns Mēness, debesis skaidras, pūš pretīgs krastenieks, kas pieņemas spēkā brāzmās (apstākļi vienādi visām komandām) – tādā jūrjā man vienkārši riebjas copēt – tā gan ir mana un komandas problēma. Nekāda zacene mūsu sektorā nav bijusi jau 5 stundas (no plkt. 19:00 līdz plkst. 00:01) – un tāpēc nav brīnums, ka plakanā aizpeldējusi tur, kur pavisam nesen tai piedāvāta kāda ņamma vai arī uz sektoriem, kur ir kāds normāls padziļinājums. Vairāk kā stunda aizrit, mēģinot butīti dabūt atpakaļ. Dabūjam. Līdz plkst. 05:00 ir cieša pārliecība, ka finišēsim pjedestālā. Bet tad ierodas viņš – Viņa Majestāte Atsoss Petrovičs – pie tam, šis izpleš savu darbību arī visos blakus redzamajos sektoros. Un ierodas ar man vēl līdz šim neredzētu vērienu: neviena ēsma da_jebkādā distancē netiek pat apskrubināta. Cerība uzaust, kad tiek izvilkts virsmēra izģindis menčuks, kura svaru lielākoties sastāda tā galvas un sūdu smagums. Un pēc tam arī vējzivs mazulis. Un pēc tam 5 stundas pilnīgs klusums, dari, ko darīdams – vēl tikai uz stāvkrasta pusi nemēģinājām mest ...
Secinājumi: 1. Nav īpaši draudzīgi, ja pirmā kārta ir par 3 stundām un 30 minūtēm īsāka nekā otrā kārta. 1.-majā posmā mērkaķa ātrumā iegūtais bonuss kopvērtējumā diemžēl nobāl pret 2.-ajā posmā tādā pašā laikā izvilkto.
2. Pēc pirmās kārtas sektori tomēr ir jāpārlozē. Saprotu, ka tas prasīs vairāk laika – nu 2 stundās pārvākšanās taču būtu paveicama, vā nē, ko? Tas tā – vienkārši jautrībai, jo negribas visus sačus dirnēt pilnīgi nekādā zonā.
3. Noteiktais minimālais izmērs 13 cm ir vienkārši izsmiekls – vai tiešām nebija atrodami bišku lielāki plastmasas šķīvīši, kurus piestiprināt zonu mietiņiem?
Jā, sports diemžēl ir nežēlīgs, bet copes foršums jūrjā no tā nekādā mērā nemainās, vo!
P.S. Pirmajām 2 vietām: cienītie – mēs vairākas reizes esam kopā copējuši – vismaz ar pušplēstu vārdu netā varējāt pateikt (ne pateikties, ja nepatika un neķērās), ka jumsim no BLD komandas bez prasīšanas tika piegādātas 2 slepenās ēsmas, kuras mēs paši izmantojām copē. No jūsu klātienes tekstiem sapratu, ka konkurentiem neko tik labu nevajag piedāvāt. Tā arī turpmāk rīkosimies.
Paldies interesentiem par veltīto laiku šī teksta izlasīšanai.
12.novembris 2011, 19:35 |
links 
