VSOP, sāksim ar to, ka nedzīvoju Rīgā un pat ne galvaspilsētas tuvumā. Sakarā ar to iesaistīšanās dažādās aktivitātēs ir diezgan apgrūtinoša. Par to, ka zivju ir gana, nešaubos.
Kāpēc nevarētu lašu zvejā ieviest pašregulācijas pasākumus? Lomi mazi vai netiek pilnībā uzrādīti, tiek samazināts tīklu skaius\un\vai\un un zvejas tīkla garums. Ja lomi mazi patiesībā, tad pilnīgi likumsakarīgi, ka tīklu skaits ir jāsamazina. Ja netiek uzrādīti patiesie lomi, tīkla garums tiek samazināts, zveinieks zaudē daļu sava potenciālā loma. Var būt izdevīgāk maksāt nodokļus un uzrādīt patieso lomu? Ja lomi ir labi, var arī palielināt tīklu skaitu, ieguvēji gan zvejnieki, gan makšķernieki. Pie šādiem nosacījumiem ir jābūt obligātai normai: teiksim 10% no iekasētās naudiņas aiziet atpakaļ zivju atražošani.
Kā sādraudzēt makšķerniekus ar zvejniekiem? Tas ir ļoti smags jautājums. Bet ne neiespējami. Sadalot teritorijas, nosakot joslas, kurās var likt tīklus, nodefinējot minimālos attālumus starp tīkliem, Daugavas grīva līdz tiltiem makšķerniekiem, tālāk zvejniekiem... Te ir vajadzība pēc maksimāla skaita priekšlikumu, gan no zvejnieku, gan makšķernieku puses. Nu kaut kā tā. Ja makšķernieki sajutīs\sapratīs, ka arī zvejnieki rūpējas par zivju resursu atjaunošanu, attiecībām vajadzētu uzlaboties.
Par statistikas apkopošanu, tad dati ir jāprasa no ZM, ja nekļūdos tiesi viņi ir atbildīgi par šo nozari. Ja viņiem nav šīs statistikas, tad kādā veidā viņi var vadīt nozari? Uz kā pamata tiek pieņemti lēmumi?
Sanāca pagari, bet kāmēr puika trenniņā, bija stunda laika.
16.novembris 2011, 20:05 |
links