Tā kā pēc ilgāka laika Liepāju apciemojis mazliet stiprāks vējš,tad zivis braucām meklēt ar Liepājas ezeru saistītos ūdeņos. Un var noteikti teikt-ar vietu uzminējām. Tik emocionāli piesātināta copes diena sen nebija bijusi. Sākums, varbūt, nebija tas aktīvākais, kāds uzsitiens pa mānekli, viens zemmērs, bet toties vēlāk, pateicoties tīrai nejaušībai, lietas aizgāja. Šo dienu noteikti varētu nosaukt par ideālu copes dienu, kaut viens liels mīnuss tajā visā bija -copju realizācijas procents varēja būt stipri lielāks. Bet tam ir savi izskaidrojumi, pirmkārt, copes vietām piekļuve bija apgrūtināta, jo apkārt meldri, kas vējā pamatīgi kustējās, traucējot ietīt auklu un pieciršanas zona bija maksimāli ierobežota. Otrkārt, šis dienas copēm bija raksturīgs, ka līdakas māneklim uzbruka tanī momentā, kad tas jau bija pietīts pie krasta, bet plēsoņas uzbrukums sekoja jau pirms paša mānekļa izcelšanas no ūdens. Protams, ka piecirtiens nesanāk nekāds un pabijusi uz āķa nepilnas 2-3 sekundes, līdaka pamūk. Treškārt, personīgi es izmantoju gumijzivi ar āķa aizsardzību, kas arī deva savu negatīvo artavu nesekmīgajos piecirtienos. Kopējā statistika ir visai vērā ņemama- copju skaits uz diviem pāri pussimtam bija noteikti, lielākā paņemtā līdaka (kas neatkabinājās) bija 1,5 kg, kaut tā nebija šīs dienas izcilniece. Lielākās līdakas noteikti,ka bija kg 2,5-3 vērtē, bet tas nekādi nespēja sabojāt kopējās dienas noskaņojumu, kaut arī "mātes" vārdus izmantojām regulāri. Tā kā zivis ir vērts meklēt arī tur, kur ikdienā to nedarītu, jo no laivas taču ir ērtāk un ezerā tev ir lielākas izvēles iespējas. Un te vēl tās bebru izveidotās bedres...kājas slapjas, bet tas piederas pie lietas. Copes kolēģis šodien bija Mr.Daniic, kas neļaus sameloties, ka piedzīvojumu šodien netrūka. Ne asakas! ;)
26.novembris 2011, 20:39 | links
