Ops-ļautiņi pacēluši sen piemirstu tēmu.Palasīju kādas četras lpp. uz atpakaļu. Lai arī tematika bik novecojusi,sagribējās izteikties,vēl jo vairāk tādēļ ,ka vairākkārt pieminēto aprakstu par Gvatemalu rakstīju pašrocīgi.
Priecājos,ka ir vismaz daži cilvēki,kas vismaz uzskata par interesantu palasīt kaut ko ārpus sava ikdienišķā karūsu dīķa,kurā izvilkto lomu var vakarā uzcept uz pannas. Pat arī apzinoties,ka varbūt nemaz nevarētu vai negribētu triekties tādu gabalu,lai noķertu kādu acij nepierastu zivju sugas pārstāvi.
Pastāstīšu par to,kā veidojās tusiņš uz to pašu Gvatemalu. Izlasīju es par copi tajā krajā RIBOLOV-ELITE,un sapratu,ka man vajag noķert to zivi(buruzivi). Pirmo reizi aizklīdu uz turieni divatā ar sievu,Rīga-Frankfurte-Sanhose-Gvatemala-no lidostas ar taksi līdz autoostai,tad ar kaut kādu sabiedrisko autobusu,kurā visu ceļu visi uz mums lūrēja,jo tajā valstiņā,kur katram otrajam vēl kalašņikovi mājās mētājas, nav pieraduši pie tūristiem. Tikām līdz vietējam ciematam-tur vīri ar asinīm pielijušām acīm jau lūr nevis uz mums,bet uz mūsu ceļasomām-interese neviltota un saprotama-dēļ tā paša fotoaparāta tam gvatemalietim būtu jāšancē vismaz pusgads...Tiku līdz ostai-a tur, izrādās, vētra-ciklons...Un uz n-tajām dienām...Bez variantiem-tā arī netiku okeānā...
Atgriezos tur pēc diviem gadiem-ievācis jau daudz vairāk infas,un izslēdzis visus riskus līdz minimumam. Un noķēru savu buruzivi-pie tam nevis vienu ,bet 26gab. sešās dienās.. Tādas no 30 līdz 40 kg...
Un fiška ir viena -ES GRIBĒJU NOĶERT TO ZIVI! Un noķēru... Un tagad es lasu no kaut kāda gintsgg par kaut kādiem sponsorētajiem reklāmrakstiem,par kaut kādiem deputātiem,par kaut kādiem mistiskiem "biezajiem",kas varot atļauties tērēt tādam braucienam 10000 kaut kādu mistisku naudas vienību,bet ,redz,tāds gintsgg arī to varot(kas obligāti bija jāuzsver!),bet nu neparko negribot to darīt,jo viņu tas neinteresējot...Mēs bijām četri cilvēki,no kuriem divi jau uz brauciena momentu principā bija uz bankrota robežas nupat uzkāpušās krīzes iespaidā. Bet mēs gribējām aizbraukt uz turieni,un noķert TO zivi! Un pofig,cik tas maksā!Jo laikam jau neviens no mums četriem tā īsti netic reinkarnācijai,un uzskatām,ka dzīvojam vienu reizi...
Un tas,ka tādus ļautiņus ,kā gintsgg,neinteresē nekas vairāk,kā pacopēt vietējā ūdenskrātuvē,noķert kaut kādu zivtiņu kopumu,kopsvarā līdz 1kg ,ir pilnīgi un absolūti saprotams,jo tālumā noķertu zivi taču uz pannas neuzliksi. Taču tik publiski noliegt jebko,kas atrodas ārpus tavas pannas ietekmes sfēras...tas ,manuprāt,diplomātiski izsakoties,nav forši... Gribi visu dzīvi nodzīvot,ķerot savas karūsiņas(vispārināts apzīmējums mazai zivij),un sēžot veikalā par pārdevēju,dari to,bet vismaz neizrādi savu aprobežotību,apdiršot cilvēkus,kas grib redzēt kaut ko vairāk par bērzu birzi, un sajust kāta galā kaut ko bik smagāku par 0,1-0,5 kg smagu zivteli.
Vismaz pēdējā CL numurā vienīgais,ko uzskatīju par izlasīšanas cienīigu,bija intervija ar Alekseju Gedercevu-ar cilvēku,kam arī interesē kaut kas vairāk... Viņam gan,atšķirībā no manis,bijis dažu gadu handikaps,lai normāli pacopētu neskartā Krievijā. Bet tādēļ es nebļauju,ka CL ir ne-abonemējams mēsls,jo saprotu,ka citiem vīriem interesē citas tēmas,un tas ir absolūti normāli.
P.S.Nu un ,protams,Valdis Holberģis,kā vienmēr, ir "ģeniāls" savā bērnudārznieka līmeņa pamācībā,kādus ceļabiedrus ņemt līdzi uz copi ārzemēs...:)
15.decembris 2011, 01:53 |
links 
