Biju. Lielupes augšā pavasara līmenis,peld salmu čupas, zari un.t.t.Gruntenes iemest neriskējām.Mūsa,Mēmele,sevišķi augšpuses izskatījās jau cerīgāk,līmenis pacēlies par kādu metru,bet izskatās lielākā daļa zāļu jau ir prom.Apmetamies cerīgā līcīti pie Mēmeles.Temperatūra,mīnus viens,nomācies.Saķeram mailes,liekam,metam .Ir ok,jāpārmet apmēram reizi pusstundā,rets sūnzāļu kušķis.Un tad sākas,kas nesaprotams.It kā ir copes.parausta,pacilā,zvaniņš arī drusku pagrab un viss.Pēc 10 minūtēm,izvelkot ārā, mailes fileja apkožļāta.No sākuma domājam,straume nes zāles un tās sitas pret auklu,bet tad konstējam, tas pats notiek atstraumē,piecus metrus no krasta.Un zāles,taču nezog un nesakožļā filejas.Vēl varētu vēl domāt vēži,bet decembrī....Ap vienpadsmitiem vienu tomēr ap 700,800 gramiem izvelkam.Cope tieši tāda pati,gramstīšanās.Labi,ka gaidīju kādas 20 minūtes,āķis veiksmīgi iedūries pašā mutes maliņā.Apkožļātā fileja karājas auklā.Mja,rijīgās vēdzeles....Līdz 2 izturējām,katrs redzējis kādas septiņas,astoņas potenciālo lielzivju copes.mūsu domas-ar lielo līmeni bija pilna upe barības un šīs ir vienkārši ir pierijušās.Tāpēc fileja it kā interesē,bet uzmanīgi garšojot tiek konstatēts,ka viņa ir piesieta un ar āķi.Vienkārši sakot-rij pats.Un vispār,vai tad mums vajag zivis,lai dzīvo,galvenais taču ir process.
22.decembris 2011, 15:35 |
links