Informācija par ledu,diez ko iepriecinoša nebija,bet par cik kolēģim bija brauciens gar iecerēto ezeru,nolēmu doties ekspedīcijā.
Kostīms mugurā,kaste un verga paķerta,varam braukt.
Ezera tuvākais gals jau no ceļa saskatāms bet,kas tad tas,manāmi neaizsaluši caurumi.
Tomēr piebraucam pie tālākā gala,un tur jau situācija izskatās cerīgāka.Ņemu vergu un taustos uz ledus.Prāts paliek mierīgāks,jo ar vienu sitienu verga cauri neskrien,centimetri 6 būs,manus 94kg.tura.Tiek izcirsti pirmie āliņģi,uzkarināta bļitkiņa,un ilgi gaidītais process var sākties.
Pirmo copi pamanu pie kāda septītā cauruma,neliels satraukums,bet piecirst neizdodas.Pēc mirkļa pirmais asarīts jau spirinās uz ledus))).Prātīgi pa ezeru virzos tālāk,copēt sāk biežāk,no āliņģa izdodās izvilkt 5-9 asarīšus....
Esmu nonācis metrus 150-200 no krasta,un ledus stāvoklis tālāk mainās uz slikto pusi.Priekšā ir 10 metrus plats sniega-ledus sanesums,aiz kur ledus izskatās krietni plānāks.Tālāk STOP!
Vēl vecajos āliņģos izvelku pa kādam ašukam un.... skatos,ka kolēģis ir atpakaļ,un var doties mājup.
Tādas emocijas par katru asarīti var izbaudīt tikai pirmajā sezonas copē!!!
Esiet prātīgi uz ledus!Ne asakas!
17.janvāris 2012, 15:58 |
links