Man čomam bija elementāra kūpinatava, no kuras nāca āra garšīgākās zivis, ko biju ēdis. Bleķa muca bez dibena. 2 metāla sieti iekarināmi āķos (pie augšējās malas) 2 līmeņos, ja vairāk zivju jākūpina liek 2, ja mazāk 1 sietu. Samet malku. Izkurina līdz oglēm, uzmet dažas nelielas alkšņa pagalītes (var pazaļas) vai zariņus, liek zivis uz sietiem, virsū pārsedz ar rupjo maisa audumu, iepriekš kartīgi saslapinot (izmercējot) un nedaudz izspiež, lai ūdens netek uz oglēm. Gatavas precīzi pēc 40-45 min. Zivis iepriekš sgatavo. Pārgriež pa muguru. Iztīra iekšas. Nemazgā! Izslauka ar sausu lupatiņu vai salveti. Apsāla, ierīvē ar ķiploku, uzber ķiploku gabaliņus (labāk zivis sagatavot iepriekš, pirms kurina, kamēr izdeg malka līdz oglēm, lai iemarinējas). Ar garšvielām neforsē! Zivij jāsaglabā sava garša. Var vispār neko nelikt, bet kad noņem uzber sāļa. Sevisķi labi šādā veida iznāk lielie brekši, karpas, līņi, spali. Bet arī asari un pat līdakas (vairāk parasti tā kā cep gabalos vai kotletēs) iznāk superīgas. Rezultāts arī no tā -cik svaiga zive, jo mazāks laiks no nobendēšanas brīža, jo labāks rezultāts. Kad šādi pēcpusdienā nokūpina no rīta noķerto 2 kg breksi un tad karstu ar Lāču rupjmaizi un Užavas (var Bauskas vai Tērvetes ar) alu ..... . Bet šitas variants, domājams, ir savām vajadzībam. Businesam nav pārāk estētisks. Var jau gan to mucu ar laukakmeņiem aplikt, lai smukāk. Bet galvenais, ka fiks' un fertig' sanāk.
23.februāris 2009, 11:40 |
links