Aplauziens, bet ar vērtīgu pieredzi. Vakar, no rīta pirms Mustves -35 grādi. Mustvē Viktors savu moci tā arī nedabūja pie dzīvības. Iedarbināja busu, bet ne uz ilgu laiku. Bezcerīgi noteica, ka ne šodien, ne rīt (svētdien), ievest nevarēs. Aizbraucām uz Kallasti, ar karakatu ieveda 3 km, tālāk ļoti plata torosu josla. Kallastē jau pavasaris, tikai -27 un saulīte. Teltī pat āliņģis nesala ciet biežāk, kā pēc minūtes. Es gan sveces neliku. Kolēģi ar svecēm teica, ka āliņģis OK, bet bieži jāvēdina un tad apledoja uzacis. Kas kuram svarīgāks :-). Zivju izmērs un daudzums nav samērāms ar to, kas viņām tika atvests ciemkukulī un dāsni novadīts lejā. Ledus baisi ciets un biezs. Zivis pēc izvilkšanas momentā sasalst un pārvēršas par grabošām voblām ar izvalbītām baltām acīm. Blakus igauņi ar bļitku izdancināja dažus sīkus asarēnus un bija priecīgi, ka mēs braucām ārā jau divos. Viņiem tur cits tarifs, varēja sēsties uz astes.
Tā divdiennieks pārvērtās par viendiennieku. Izčekojāmies no Viktora, kurš bija tomēr ar busu otru kompāniju ievedis un ap to pašu laiku izvedis (laikam ar zivīm tas pats). Saspraudām spičkas acīs un bliezām mājās.
Tā sanāca, ka par vīsīsāko un visvēsāko Peipusa braucienu visgarākā atskaite.
P.S. Varu pateikt, ka -30 grādiem paredzētajam Norfin Extreme -35 grādos divas termoveļas ir par daudz - karsti.
5.februāris 2012, 10:00 |
links