Nedaudz novēlota atskaite tiem, kuri nav jūrā un arī tiem, kuri tur ilgi nav bijuši (izraksts no M Dgr.2012):
06.02.2012
Bezvējš ~ -20C, saulains, Augsts spiediens ~ 775mm. Loms: Mazi asariņi + reta rauda. No rīta un auto rāda -29 (Valka) paņemu Ezīti un tad dodamies šī gada pirmajā divdienniekā. Pa ceļam term. Lēkā -27 līdz - 33 grādu robežās. Pie ezera rāda -30. Ātri sapakojamies un tad laižam iekšā. Neierasti, esam vienīgie ne tikai ezera TAXI, bet arī pašā ezerā (klusums sākumā dara tramīgu, pēc tam atlaiž, un var baudīt pēc pilnaās). Taxi nepieviļ, atbrauc un arī ieved ~ 5km pretī Rannai (esot tur tāds uzkalniņš, plauktiņš ~ 5m (apkārt ~7m) Pilni optimisma urbjam supercietajā ledū caurumus, sprauž sarkano zeltu uz āķīša un laiž lejā, jā cope, piecirtiens un tur ~ 50g asarīts (pagājuša ziemā tas nozīmēja 1-2 mazie un tad jau par ēsmu ieinteresējās lielāki). Laižu atkan lejā, cope, un tāds pats, 3-4-5-6-... visi +/- tādi paši. Nu ko, eju un urbjos tālāk. Ezīts bļauj, ka nedabū pa lunku ārā. Es kajās un diebju uz viņa pusi, kamēr metrāža dilst, tikmēr, tas skaistais Vēdzeļs paņem un noraujas. Nekas, adrelīna deva zemajos grādos, kamēr saule vel nesilda, ir tieši laikā. Atgriežos savā vietā un tā līdz pēcpusdienai klīzdams turp, turp un šurp: loms tas pats. Pa vidu starp matrozīšiem piesakās kāda rauda, bet tas arī viss. Neviena bonusiņa. Kur paliek dziļaks, tur copi jāmeklē ar "uguni". Arī Ezim iet līdzīgi, uz bļitku sēžas tas pats 2012. standarta asarītis. Uz pēcpusdienu piebrauc robiņš Kalevs ar Latviešu brigādi, šie izvandījuši tālos metrus, bet rezultāts kā mums: visur nekā, vai sīkais asariņš. Neko darīt metam "zirgā" un uz krastu. Autiņš negribīgi, bet pielec. Atrodam načofku, vakariņas, pa cepumam un jau guļam. Arā ~ -30. (pa dienu stabilds -20nieks turējās, bet saulīte sildīja un varēja rukāt bez cimdiem)
07.02.2012
1-3ms austrenis ~ -12C, saulains, Augsts spiediens ~ 778mm. Loms: Mazi asariņi un kule ar lielākiem + reta rauda. No rīta ceļamies ar domām par kājiņām, kaut kur Ņina un Kallaste dominē (načovka bija Rannā pie paša ezera), brokastis, plāna izstrāde A/B/C. Tā ka mašins atsakās palaisties, sekojam plānam C, un turpat dodamies iekšā, kā nekā seklītis un dziļums ir salīdzinoši tuvu krastam. Neliels gājiens (ārā ~ -28) ~ 1.5-2 km robežās un katrs urbjam, pēc sava ņuha un poņas, pirmās lunkas. Man laidiens lejā, nedaudz spēles un ~ 0.5m no grunts cope: raudiņa. Laidiens lejā un vakardienas izmēra asarītis. Lieku jaunu ķikuru kārtu uz āķa un, un ... "BAMS" , jūtu kaut kas nopietnāks un pazīstamāks nospriego aukliņu, viss kā nākas, pirmais šī gada ~ 300nieks jau aukstumā nočurkst uz ledus. Laižu lejā, nedaudz mazāks piesakās. Ņem uz diezgan aktīvu driblu, sajūtas ka nu tik būs, bet turpinājumā 1-2-3-4... vakardienas izmērs. Prasu Jožikam, kā šim, a šim tikai 2 ķīši. Aicinu sev tuvāk (pēc ņuha un savas puņas, ieurbos torosu krāvumā, kur tāds neliels ~ 10m2 melnā ledus pleķītis) pienāk, un viņam ar copes ir: kāda raudiņa un tas pats standarta 2012. asarītis. Man copes apsīkst es paurbos baltajā ledū un tur ar ne piesitiena (lai gan ~ 20m starpība) Dziļums tajā vietā ~ 5m. Dodos laimes meklējumos. Pēc dziļuma mērijumiem, tad tāda lēzena kantīte uz 7m un nekā, urbju: un nekā un atkal eju un urbju un nekā, pat ne piesitiena. Pulkstens tuvajas 2iem pm un nolemju atgriezties rīta vietiņā. Sajūtas, ka šo dien vēsāks kā vakar, kā uzpūš neliels vējels, tā vienā rokā jātur makšķerīte, otrā kausiņš, lai attīrītu lunku, savādāk no 130mm, pa 30 min tā kļust par 100mm.( Vēlāk izrādās, ka pa dienu "tikai" ~ -12 bijis (lūk kādu lomu spēlē vējels: MILZĪGU) Atgriežoties rīta "stadionā", urbiens neliels iebarojiens, nolaidiens un tad ātrs dribliņš: nekā, lenāks: rezultāts tāds pats. Lēnais šupojiens un rauda galā. Lenais šupojiens, un nekā. hmm. Nolieku copenīti uz kastes, pieceļos, lai uzvilktu dūmu un izstaipītu kaulus, tikmēr bam- bam-bam, sardziņš sāk lēkāt, es uz ceļiem, piecērtu un jūtu galā kaut kas labs, jā, tāds pats pagājušā gada standarts. Forši!!!! Nolaižu lejā, nolieku makšķerīti un pēc dažām sekundēm atkal sardziņš sāk dejot savu deju, piecirtiens un atkal foršs asariņš galā. Un tā līdz mājup ceļam arī salasīju jauku cepamo asaru kaudzīti. Jožiks ar vēlāk pievienojās un pie dažiem skaistuļiem tika. Tajā dienā kaste pa pusei pilna, ļoti labs noskaņojums, un viegls pārgājiens līdz krastam, kur autiņa aķis protams nav atdzīvojies, bet ar saimnieka palīdzību, španis tika dabūts un ceļš mājup, lai tur atgrieztos, varēja sākties. Vispār dīvaini: copēja labāk uz spilgtākām mormiškām, bet spēle nemaz neveicināja copi. Pie krasta uz bļitku Ezītim ne piesitiena. Kā arī secinājums, ka pie rīta lunkām, tās piebarojot, vajadzēja palikt visu dienu. Kaut kas labs tajā stadionā bija. Ēda labāk ķikurus kā slieku un baltos.
Ne asakas un veiksmi vēlot
Otinjsh
12.februāris 2012, 01:18 |
links 
