Šorīt pamostos, ievelku pīpi un eju tīrīt sniegu jo pa nakti sakritis tomēr ir.
tīrot sniegu uzmetu aci uz ventu viss tik kluss, nodomāju šodien jābūt kļovam.
Drusku vēlāk iemalkoju rīta tējas krūzi un sāku posties uz upi. Iedota rīta buča sieviņai un esmu pa durvīm ārā. Pieeju pie Ventas, veču nav bet sniega daudz gan sasnidzis.
pirmie soļi uz Ventas, jūtu zem sniega ūdens saspiests augšā.
Nu neko, pāris min un esmu upes otrā krastā.
Noskatu vecās vietas kur sestdien copēju un tiek izurbti pirmie trīs caurumi un nolaists motilīts. 15 min tiek dancinātas mormiškas, bet nekā. mani jau sāk mākt bažas, bet neko eju uz nākamo āliņģi un tur tas pats. Nākās mainīt vietu un tur arī nekā......
Netālu čoms izceļ sniegā smuku vimbiņu, nodomāju nu tad beidzot cope parādīsies, skatos man sardziņu uzbīda kaut kas augšā, piecērtu un ir bet sevišķi nepretojas, izrādās āšuks uz grami 200. pēc min 20 plicīts piesakās un tad kapa klusums, ej kur gribi viss bez rezultātiem. aprasos večiem tiem tas pats visi neizpratnē kas par lietu. Nu neko pošos mājās Jo sāk krēslot.
Ar cerībām uz rītdienu;)))
13.februāris 2012, 19:16 |
links