Peipusa ezers

Nu nez vai zive speej paaraut 0,16- asaris tochna nee, pashi jau vien tos suudus sataisam + aukla sagurusi, mezgli nepaarsieti, stiivie pirksti, satraukums utt.

aukla ir jāpārsien ik pa 3 izvilktiem ašuku kg, nevis pēc 3 dienām!

Atskaite forša.:))
Ja neizcēli,tātad nebij lemts.Un nav ko tur kašķi meklēt.
:))

Nu viss vienkārši: aukliņa bija brīva pirkstos, jo biju gatavs rāvienam, bet tas tur apakšā baigi asi uzsita, nepaspēju pat pretestību sajust, lai auklu atdotu šim, kā gals brīvs.
Tā bija 3 copes diena bez pārsējiena, moš bija jau kāds defekts. Rezumē: kārtējā mācība par štrumu pārsiešanu pirms kārtējās copes reizes.
Visinteresantākais jau tas, ka augšā nāca bez jebkādām emocijām (iemidzināšanas taktika). Būtu skrējiens noticis tuvāk gruntij, iespējams būtu cits rezultāts.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies!!!

Otiņ, kā tā zivs varēja aizmukt, vienīgi, ja stingri pieturēji, savādāk tev tak vismaz 5 m brīvas auklas bija.

Ja asaris, tad baigā skāde, ja vēdzele, tad ne tik traki.

Otinjsh,
Zhetons par atskaiti ! :)
Nez vai buus Tev maaciiba par muuzha asari ... ar to 0,16mm ?
Man pietika n-gadus atpakalh, kad 1.apriilii ar Stroft 0,16mm Peresheikaa 5.m triis reizes '"ceelu"" zivis palhaujoties uz Stroft un visas reizes noraavu mezglaa, taa arii neieraudziijis zivi ! :):):) Kops taa laika izmantoju 0,12mm ! :)

.... Beidzot pienāk tas mirklis, kad modinātājs zvana un sauc ne jau uz darba vietu, bet agro rīta kafiju un ilgi gaidīto copi Peipusā. Atveru acis un apsēžos gultā vel nākamo snaudu nesagaidījis (atšķirībā no darbadienas). Uzleju kafiju, lēnām malkoju. Valkā pa logu redzu kā auto dodas EE virzienā, laikam copmaņi!? Saģērbjos, izslāju ārā a tur jau kaimiņš ar visu ekipējumu (urbis, kaste utt) priekšā, agrais labrīts un kamēr sildu auto vel viens tāds pats aborigēns izraušas dzestrajā rītā no savas migas, arī tam labrīt un ne copes vēlējumi. Auto grādīzers rāda -16 (pirms tam rūpīgi pētītās prognozes vairāk par -12 nesolīja. Pēc pieredzes zinu, ka pie Igauņu jūras būs par 3-4 grādi vairāk.) Šoreiz atkal braucam ar Ezi divatā. Ierastais trio šogad ir nedaudz pašķīdis, bet tāpēc jau zivis mazāk neķeras).
Pa ceļam apspriežam pagājušās reizes, kā arī ko cilviņi apkārt runā, un brīnamies, ko tik maz auto uz ceļa, jo bija sajūta, ka pus Latvijas šajā dienā gāzīsies uz to pusi. Iebraucot Tartu, pirmais luksafors rāda sarkano, tad dzelteno un zaļo. Ar Ezīti nospriežam, ka no rīta asarīts būs, pa dienu ķīsis ķersies un pēcpusdienā rauda (tāda māņticība večiem it kā esot, bet kura krāsa kuraj' zivij' bij', to gan mūždien jaucu). Tartu luksofori izdara savu un izbraucot jau esam skaistā kolonnnā.
Tuvojoties ezeram, auto kolonna nedaudz pašķīst, katrs ieņem sev vien zināmo kursu. Mēs nogriežamies uz Kolkjas pusi, esam vienīgie, tikai pašā Kolkjā, redzam vel kādu kustību. Izraušamies ārā no autiņa, pilnīgs miers: vēja nav, saule rosās pie apmales, kā arī sarunātais vietējais taxi Saša dara to pašu (riktīgi labais puisis, kuru sazvanīju un sarunāju kļūdas (visi zavoščiki tur pa perimetru ir Dmitriji vai Aleksandri) pēc: sirsnīgs, runīgs, pats ar copmaņiem kopā copē un vispār ļoti patīk man taj' dienvidu galā, kaut kā cilvēcīgāk tur viss notiek, kā arī uz pusi lētāk visi pakalpojumi kā turpat 20km tālāk ziemeļu galā.)
Auto grādīzers rāda -22, pie vella visas prognozes. Piebrauc vel viens auto, jautā vai no šejienes ved, mēs sakam ka jā, šie OK, pa presēm, sazvanās ar tandēmu, a šie kaut ko nav sadalījuši atpūtas pīrādziņā, un pūcīgi paliek pie sava maršruta, a šie, kuri ar mums, tādi labi cilviņi, laikam tāpēc bija divatā taj' auto. Kopā ar viņiem arī iebraucam iekš to Ezer', Saša Polaris saka, ka brauksim uz vietu, kas no tās lūk TĀS Eglītes ~ 1.5km atrodas. Cope tur iepriekšējās dienās bijusi laba, labi braucam!!
Beigās izrādās, kaut kur pa vidu starp Kolkju un Ņinu ~ 6km no krasta. Kad piestājam, var just ka vējels zēģelē ne pa jokam (atkāpe: FCB:VAL 3:1 Messi hat trick) Paejamies ar Jožiku ~ 50m pa labi, redzu perspektīvu vietu: plaisa atvērusies un blakām tāda mitra vieta, ala pavasara ledus, ūdens kaut kur sūcies/as, aha, pagājušo sezon tādās vietās arī zivis tusēja. Izrubiens, nolaidiens dribliņš, nodračījiens, šupoles un stingumiņš, nekā, pilnīgi nekā. Palūkojos apkārt, kaut kur kaut kas vēzējas. Nolemju paieties, līdz tiem tur torosiem ~ 100m tālāk, Ezis paliek tur pat. Aizeju līdz noskatītai vietai. Jā apurbts te ir konkrēti: stadionā (melnā ledu pleķis) pāris urbienu vietas redzamas kā arī gar pašu lauzienu urbienu līnija. Nolemju ieurbt stadionā. Nolaidiens, šā un šitā un cope, piecērtu un... patīkams pumpējiens galā. Domāju ka rauda, bet nē, asars tāds uz 600gr. Ohoo, nu tik būs īstā vieta un cope. Nākamais nolaidiens un asars uz stabiliem 400 gr. Jā, tā lietiņa aiziet, nākamais, lai gan mazāks, bet tā pat īsts skaistulis. (atkāpe: FCB:VAL 4:1 Messi pokers) Īstais robs laikam (taj' vietā apmēram par 1m seklāks kā pie iepriekšējā roba).
Pēc laika pienāk Jožiks, es saku ka te īstā vieta, baigi ņem a šim ar meklējumiem neveicas, ir Eža pieurbiens, un piesēdiens. Pienāk kolēģis, no rīta iebrauciena, neliela saruna par copi, asaru pagatavošanas receptēm. Man copē (esmu pārgājis uz sliekām), lai gan, sarunājoties, pie kaprīzā ņēmiena diezgan daudz shodi. Bet par to nebēdāju, kā saka NG-NG processs!!! processs!!! p) Turpmāk, cope kā ar uzplūdiem (atkāpe: FCB:VAL 5:1 Havi pirmais), asars nav liels ~ 200gr, bet regulārs) Jožiks urbj man apkārt šur un tur, bet šim nekā. Tā laikam ir tiem bara ašukiem, pagriež galvas uz vienu pusi, bet ar astēm jau neēdīs un neuzķersies, tāpēc apkārt dejotāji, turpina tikai dejot, a es ķert.
Ap Pusdienas laiku piebruc Saša un saka ka pie tālā kardona esot zivi atradis, vai braukšot līdzi, es saku ka zivi te pat esmu atradis un palikšu, Jožiks solidarizējas un paliek kopā ar mani. Domāju, ka lēmums pareizs, ja zivs tur ir, tad viņa tikai jāpierunā (mācība no iepriekšējās reizes), kas beigās izrādījās arī Peipusa copes pareizā patiesība. Pēcpusdiena, Jožiks sēž ~ 5m no manis, dzirdu makšķerītes, belzienus pret ledu, tad vel un vel , pagriežu galvu, jā.. rauda viena pēc otras (pavasara klasika), a man nekā, tikai rets sūkājiens, gribas biežāk (es prasu vai viņam nau kauna nemaz, a ši pretī: vai man rīta cēlienā tāds ir bijis!?.
Nomainu citu mormeni, sliekas vietā uzmaucu ķikuru pušķi un man ar tā lieta aiziet, gandrīz kā pavasarī, nepaspēj mormeni nolaist līdz gruntij, a tur jau "stojaks".
Pēc tāda skrējiena iestājas atkal klusums, moš brekši pienākuši (šoferis brīdināja, ka tajā rajonā ""lešči hamstvujut")!??
Neko, mazliet kafijas, pāris maizītes, nolaižu vienu barotavu ar motili, otru ar pinku, pīpauze un nolaidiens, hops sardziņam stojaks, ahā rauda, nē, pie lunkas parādās asars, stabils 400nieks. Nākamais nolaidiens, sardziņš pieloka galvu(džentelmenisks gājiens), es kā makšķernieks, piecērtu, un jūtu:kaut kas ne tāds, kā parasti. Aukliņa 0.16mm (flurokarbons), augšā nāk smagi, bet ne spirinās, ne pumpē, ne pietur. Sajūta, ka nogremdētu čajņiku šlepēju augšā. Domās jau tā arī izspiežu, ka kaut kāds zaceps laikam (pirms tam pamanījos čerpaku salauzt un noslīzināt). A bet pie lunkas, tikai paspēju noskatīties uz brūnajiem "čajņika" sāniem, KĀĀĀ belziens tik zibenīgs, ka nepaspēju noreaģēt, tads bez smaguma sajūtas, ass un nepatīkamais " TINKŠ" un zivij iestādīts pirmais šī gada pīrsings, drošs 2kgnieks bij'.
Pēc tam skaidrību ieviesa līdzbraucēji, ka bijusi kāda asaru Vana Ema laikam. Būs tagadītēs pieredze par tiem kas nepumpē, ja pieķeras.
Turpmākā pēcpusdiena paiet, sarunājoties ar raudām, kas copē ar uzplūdiem. Raudas skaistas, tādas 200-400gr. Pēc 16:00 noķēru čētrus ķīšus, kaste pilna un svari rāda precīzus nieka 14kg.
Cope ļoti patīkama: Ne ļoti laba (nolaidiens-izvilciens), ne arī ļoti slikta nolaidiens-nolaidiens-.....-....., bet tieši tik laba, lai būtu intersanti. Kopā 15 kg stabili sanāca. Ceļš mājup. Valkā izpildīts pilsoņa pienākums, Strenčos apēsts saldējums...... .
PS Zivju svaru dalīt ar 2, tad sanāks tuvāk patiesībai.
PSS Tā, ka lepni telts atsāta auto, tad knaģi sala vienkārši nemērā: kā mitri, tā stingumu pievelk nemērā, šodien vel jūtu tirpstošos prikstu galus.
PSSS Novērojums: Šogad laika apstākļiem un copei ir tieši apgriezti proporcionāls raksturs.

ne asakas vēlot,
Otinjsh (lai Jums veicas)

Ir bīva nedēļa, bet neviens no paziņām uz peipi netiek. Ja kāds brauc no Rīgas tuvākajās dienās un ir brīva vieta, labprāt pievienotos uz 2-3 dienām. Varam arī ar manu auto. PM

Čau!
Svētdiena Varnja, ekstrēms vējš.
Iebraucām 9 km ezerā. Pie torosiem normāla cope. Ekstrēmā vējā rokas sala - tas arī copi apgrūtinaja.

Plāns izbraukt ceturdienas naktī, piektdiena, sestdiena, ja izturēsim, tad arī svētdiena uz ledus.

sienaazis,kad brauc uz peipi.

Vabolīt, tāda doma arī ir.

sienaazis,neķer iebarotos vecajos caurumos tur zivju nav,jo paika ir darijusi savu.Atrodi svaigu zivīgu lunku un tad iebaro,un būs ķļovs.

Nu neko darīt, lai kā man gribas to assssari, nāksies tomēr mainīt stratēģiju un kārtīgi iet uz raudu , breksi un vēdzeli. Pirmajā dienā uziet balto zivi, kārtīgi sabarot un nākamjajā dienā smelt krējumu + paralēli, cerams atrast apakšā akmeņus dabūt beidzot pirmo vēdzeli.

Vabolīt: visu Franciju stiepšu līdzi:)))) Kā vienmēr tfu tfu tfu!!!

seedoo,ne asakas,un paņem dzimtenīti līdzi:))

seedoo,copēja mazi ašuki,Jaņčuks var apliecināt.

Veiiksmi Seedoo ;)

To VJP:Nu atkal vīri savā ampluā, līdz sestdienai negaidīšu, rīt starts:))
Kas strādā, tas pie sava loma vienmēr tiek!!!
Vabolīt:Kā tavi rokdarbi strādāja???

sienaazis,šī kompānija ne to vien ir piedzīvojusi,un vēl piedzīvos.Prusakus mēs minam ar papēdi:)