.... Beidzot pienāk tas mirklis, kad modinātājs zvana un sauc ne jau uz darba vietu, bet agro rīta kafiju un ilgi gaidīto copi Peipusā. Atveru acis un apsēžos gultā vel nākamo snaudu nesagaidījis (atšķirībā no darbadienas). Uzleju kafiju, lēnām malkoju. Valkā pa logu redzu kā auto dodas EE virzienā, laikam copmaņi!? Saģērbjos, izslāju ārā a tur jau kaimiņš ar visu ekipējumu (urbis, kaste utt) priekšā, agrais labrīts un kamēr sildu auto vel viens tāds pats aborigēns izraušas dzestrajā rītā no savas migas, arī tam labrīt un ne copes vēlējumi. Auto grādīzers rāda -16 (pirms tam rūpīgi pētītās prognozes vairāk par -12 nesolīja. Pēc pieredzes zinu, ka pie Igauņu jūras būs par 3-4 grādi vairāk.) Šoreiz atkal braucam ar Ezi divatā. Ierastais trio šogad ir nedaudz pašķīdis, bet tāpēc jau zivis mazāk neķeras).
Pa ceļam apspriežam pagājušās reizes, kā arī ko cilviņi apkārt runā, un brīnamies, ko tik maz auto uz ceļa, jo bija sajūta, ka pus Latvijas šajā dienā gāzīsies uz to pusi. Iebraucot Tartu, pirmais luksafors rāda sarkano, tad dzelteno un zaļo. Ar Ezīti nospriežam, ka no rīta asarīts būs, pa dienu ķīsis ķersies un pēcpusdienā rauda (tāda māņticība večiem it kā esot, bet kura krāsa kuraj' zivij' bij', to gan mūždien jaucu). Tartu luksofori izdara savu un izbraucot jau esam skaistā kolonnnā.
Tuvojoties ezeram, auto kolonna nedaudz pašķīst, katrs ieņem sev vien zināmo kursu. Mēs nogriežamies uz Kolkjas pusi, esam vienīgie, tikai pašā Kolkjā, redzam vel kādu kustību. Izraušamies ārā no autiņa, pilnīgs miers: vēja nav, saule rosās pie apmales, kā arī sarunātais vietējais taxi Saša dara to pašu (riktīgi labais puisis, kuru sazvanīju un sarunāju kļūdas (visi zavoščiki tur pa perimetru ir Dmitriji vai Aleksandri) pēc: sirsnīgs, runīgs, pats ar copmaņiem kopā copē un vispār ļoti patīk man taj' dienvidu galā, kaut kā cilvēcīgāk tur viss notiek, kā arī uz pusi lētāk visi pakalpojumi kā turpat 20km tālāk ziemeļu galā.)
Auto grādīzers rāda -22, pie vella visas prognozes. Piebrauc vel viens auto, jautā vai no šejienes ved, mēs sakam ka jā, šie OK, pa presēm, sazvanās ar tandēmu, a šie kaut ko nav sadalījuši atpūtas pīrādziņā, un pūcīgi paliek pie sava maršruta, a šie, kuri ar mums, tādi labi cilviņi, laikam tāpēc bija divatā taj' auto. Kopā ar viņiem arī iebraucam iekš to Ezer', Saša Polaris saka, ka brauksim uz vietu, kas no tās lūk TĀS Eglītes ~ 1.5km atrodas. Cope tur iepriekšējās dienās bijusi laba, labi braucam!!
Beigās izrādās, kaut kur pa vidu starp Kolkju un Ņinu ~ 6km no krasta. Kad piestājam, var just ka vējels zēģelē ne pa jokam (atkāpe: FCB:VAL 3:1 Messi hat trick) Paejamies ar Jožiku ~ 50m pa labi, redzu perspektīvu vietu: plaisa atvērusies un blakām tāda mitra vieta, ala pavasara ledus, ūdens kaut kur sūcies/as, aha, pagājušo sezon tādās vietās arī zivis tusēja. Izrubiens, nolaidiens dribliņš, nodračījiens, šupoles un stingumiņš, nekā, pilnīgi nekā. Palūkojos apkārt, kaut kur kaut kas vēzējas. Nolemju paieties, līdz tiem tur torosiem ~ 100m tālāk, Ezis paliek tur pat. Aizeju līdz noskatītai vietai. Jā apurbts te ir konkrēti: stadionā (melnā ledu pleķis) pāris urbienu vietas redzamas kā arī gar pašu lauzienu urbienu līnija. Nolemju ieurbt stadionā. Nolaidiens, šā un šitā un cope, piecērtu un... patīkams pumpējiens galā. Domāju ka rauda, bet nē, asars tāds uz 600gr. Ohoo, nu tik būs īstā vieta un cope. Nākamais nolaidiens un asars uz stabiliem 400 gr. Jā, tā lietiņa aiziet, nākamais, lai gan mazāks, bet tā pat īsts skaistulis. (atkāpe: FCB:VAL 4:1 Messi pokers) Īstais robs laikam (taj' vietā apmēram par 1m seklāks kā pie iepriekšējā roba).
Pēc laika pienāk Jožiks, es saku ka te īstā vieta, baigi ņem a šim ar meklējumiem neveicas, ir Eža pieurbiens, un piesēdiens. Pienāk kolēģis, no rīta iebrauciena, neliela saruna par copi, asaru pagatavošanas receptēm. Man copē (esmu pārgājis uz sliekām), lai gan, sarunājoties, pie kaprīzā ņēmiena diezgan daudz shodi. Bet par to nebēdāju, kā saka NG-NG processs!!! processs!!! p) Turpmāk, cope kā ar uzplūdiem (atkāpe: FCB:VAL 5:1 Havi pirmais), asars nav liels ~ 200gr, bet regulārs) Jožiks urbj man apkārt šur un tur, bet šim nekā. Tā laikam ir tiem bara ašukiem, pagriež galvas uz vienu pusi, bet ar astēm jau neēdīs un neuzķersies, tāpēc apkārt dejotāji, turpina tikai dejot, a es ķert.
Ap Pusdienas laiku piebruc Saša un saka ka pie tālā kardona esot zivi atradis, vai braukšot līdzi, es saku ka zivi te pat esmu atradis un palikšu, Jožiks solidarizējas un paliek kopā ar mani. Domāju, ka lēmums pareizs, ja zivs tur ir, tad viņa tikai jāpierunā (mācība no iepriekšējās reizes), kas beigās izrādījās arī Peipusa copes pareizā patiesība. Pēcpusdiena, Jožiks sēž ~ 5m no manis, dzirdu makšķerītes, belzienus pret ledu, tad vel un vel , pagriežu galvu, jā.. rauda viena pēc otras (pavasara klasika), a man nekā, tikai rets sūkājiens, gribas biežāk (es prasu vai viņam nau kauna nemaz, a ši pretī: vai man rīta cēlienā tāds ir bijis!?.
Nomainu citu mormeni, sliekas vietā uzmaucu ķikuru pušķi un man ar tā lieta aiziet, gandrīz kā pavasarī, nepaspēj mormeni nolaist līdz gruntij, a tur jau "stojaks".
Pēc tāda skrējiena iestājas atkal klusums, moš brekši pienākuši (šoferis brīdināja, ka tajā rajonā ""lešči hamstvujut")!??
Neko, mazliet kafijas, pāris maizītes, nolaižu vienu barotavu ar motili, otru ar pinku, pīpauze un nolaidiens, hops sardziņam stojaks, ahā rauda, nē, pie lunkas parādās asars, stabils 400nieks. Nākamais nolaidiens, sardziņš pieloka galvu(džentelmenisks gājiens), es kā makšķernieks, piecērtu, un jūtu:kaut kas ne tāds, kā parasti. Aukliņa 0.16mm (flurokarbons), augšā nāk smagi, bet ne spirinās, ne pumpē, ne pietur. Sajūta, ka nogremdētu čajņiku šlepēju augšā. Domās jau tā arī izspiežu, ka kaut kāds zaceps laikam (pirms tam pamanījos čerpaku salauzt un noslīzināt). A bet pie lunkas, tikai paspēju noskatīties uz brūnajiem "čajņika" sāniem, KĀĀĀ belziens tik zibenīgs, ka nepaspēju noreaģēt, tads bez smaguma sajūtas, ass un nepatīkamais " TINKŠ" un zivij iestādīts pirmais šī gada pīrsings, drošs 2kgnieks bij'.
Pēc tam skaidrību ieviesa līdzbraucēji, ka bijusi kāda asaru Vana Ema laikam. Būs tagadītēs pieredze par tiem kas nepumpē, ja pieķeras.
Turpmākā pēcpusdiena paiet, sarunājoties ar raudām, kas copē ar uzplūdiem. Raudas skaistas, tādas 200-400gr. Pēc 16:00 noķēru čētrus ķīšus, kaste pilna un svari rāda precīzus nieka 14kg.
Cope ļoti patīkama: Ne ļoti laba (nolaidiens-izvilciens), ne arī ļoti slikta nolaidiens-nolaidiens-.....-....., bet tieši tik laba, lai būtu intersanti. Kopā 15 kg stabili sanāca. Ceļš mājup. Valkā izpildīts pilsoņa pienākums, Strenčos apēsts saldējums...... .
PS Zivju svaru dalīt ar 2, tad sanāks tuvāk patiesībai.
PSS Tā, ka lepni telts atsāta auto, tad knaģi sala vienkārši nemērā: kā mitri, tā stingumu pievelk nemērā, šodien vel jūtu tirpstošos prikstu galus.
PSSS Novērojums: Šogad laika apstākļiem un copei ir tieši apgriezti proporcionāls raksturs.
ne asakas vēlot,
Otinjsh (lai Jums veicas)
20.februāris 2012, 01:24 |
links