Peipusa ezers

Mazliet par asariem iemetīšu, Paši meklējām pa piekrasti ap 2-3 kilometru, atadām, matroži kā no ložmetēja mauca un ik pa brīdim pa kādam smukākam uzsēdās , viss tika ķerts uz bļitku ar ķēdīti tā saucamo ,,prakladku,, plus asara acs. Džeki ar Moci bija nomaluši pierobežu divreiz lielo Yamahu tā uzlika uz torosiem, ka rakās vaļā ne pajokam, no loma izveda ārā kaķa tiesu.
Bet stāsts nav par to. Otrā dienā viņi nepalika mūsu tuvumā, bet aizjoba atkal meklēt uz tālo galu, un cerība tos nepievīla no viena cauruma saskaldījuši smukus ašukus plus rauda un pa kādam breksēnam.
Piekrītu divrocim galvenais ir cerība, ticība sauc to kā gribi- tam, ko tu dari un savai iekšējai balsij, tad arī tiksi pie sava žuveles!!!
Ne asakas prombraucējiem!!!
P.S. ja nav GPS, tad vismaz kompasam kabātā vajadzētu būt, ja uznāks sniega purga būs ziepes!!!

mani ar, kā jau lielu daļu šeit rakstošo, tā lielā jauno aizstāvēšana satracināja. nu ja nav eholotes, staigā un meklē uz čuju, ja nav iespēju aizbraukt - sēdi uz vietējā ezera, ja nav draugu - sēdi pie grāmatām vai interneta. vienmēr ir izvēle. Bet teikt, ka nav tā un šitā, lai peipusā desmitajā km noķertu 5 kg vēdzeli, un ka tagad visiem ir steidzami jāraksta atskaites un jāsametas, lai izlīdzētu - dzert ceturtdienas vakaros vajag mazāk, varbūt uz ietaupīto varēs atļauties noziedot eholotei. katrs sniedz tik daudz info, cik uzskata par vajadzīgu, lai pats no tā neciestu.

Gribu arī es izteikt savas domas. Uz Peipusu braucu gadus sešus. Esmu gājis ar kājām septiņus iekšā un ārā. Pāgājušoziem 300 metrus no krasta vilku, bet ir arī būts 17 km pie robežas. Vai brauc uz koordinātēm, vai ej kājām tāpat tā ir laimes spēle. Uziesi to asarīti vai nē. Zive tur ir un ir tik jāurbj.... :) Kas var maksāt brauc, bet kurš nevar iet kājām. Uz ledus visi esam vienādi.

4 lapas lasīju un reāli rēcu......

bet ko darīt, tāds nu tas cilvēciņš ir......

turklāt ir svaiga infa, no Estiņiem, asars sakustējies, sāk tīklos parādīties ;)... tākā vajag tik art :)))
veči, ne asakas !!!

Divroci.
Tieši tā kā raksti.
Es šo ezeru sāku iekarot 78.g.ziemas otrajā pusē,kad beidzas jaktes sezona.Pirināju ķikuru.Kalām visdažādākos murmuļus.Gan sudraba,misiņa,kapara.Pirmās 3vai 4 tūres pa tukšo.5-10 asari.Gājām,meklējām,urbām.Vakarā līdz krastam pa 2st. bridām.Spriedām,vēl reizi un ja atkal jaņos,tad Burtniekā var ķert labāk.Tad ar tā reize pienāca.Mugursoma pilna,kaste pilna(nebija ragavu)ar asari virs gr 300,jo ap pusdienlaiku notika šķirošana.Bija ko stiept.Bet kas tur jaunam 22gadīgam ērzelim.
Tā vālējām gadus 3.Tika provētas Burtnieka bļitkas.Nepazīst.Kamēr,kamēr sapazināmies ar vietējiem vecajiem speciem,kuri,kā rakstīja Orests,diriģēja.Izpētījām viņu sekušas.Veicām, savuprāt,vajadzīgos uzlabojumus un tā lieta aizgāja.
Par murmuļiem.Labāka par svina kristāliņu Peipim nava.Protams,tajos gados tādu volframu nepazinām.Reiz galīgā necopē,pirms gadiem 5 pārbaudīju,kristāls strādā ekselenti.
Kamēr nebija technikas 10-12km gājiens bija pelēkā ikdiena.
Tālākais ko bridām 95g. ziemā,kad noplīsa braucamais,17km.Izbrien vakarā krastā.Divatā izdzer spaini tējas ,nu rīt toč nebridīsim.Kur nu!No rīta svilpodami!Bija vērts.Ārā vilka 35-40kg izlases asari +6-7 skaistas sīgas.Par līdakām nerunāsim.Sērga.Pēc katras copes 5-6 bļitkas jābūvē.
Uz bļitkas Peipī,tik dažas vēdzeles,pa šiem gadiem,esu noķēris.Tas tā pēc,ka nebļitkoju pie grunts.Agrāk vēdzelei nebija liegums.To ķēra nārsta laikā.Tad jau nu varēja maisiem savlikt.Tik mūsu pusē šī zivs nav vērtē.
Par vietām un GPS punktiem.
GPS lietoju,praktiski,tikko parādījas mūsu tirgū.Ir reizes,kad nostrādā vecie punkti,bet pamatā tikai un vienīgi rajons.Kad šo aparātu nebija,tad putenī vai miglā atrast iepriekšējās dienas caurumus padsmitajos km nebija viegli.Reizēm stundu un pat vairāk braukā.
Jaunajiem Peipa iekarotājiem varu novēlēt vieglu gaitu,skaidru galvu un pašu galveno ,neesat pārgalvīgi.Uz nedroša ledus tur nav ko darīt.
Bet tas jau cits stāsts.
Za ribalku!

Lasīju, lasīju, un nenocietos.. Man arī vajag šo to pakomentēt...
Lai gan copēju no bērnības (gan ziemā ar sencīti braucu, gan vasarā uz upi un dīķi gāju), tā nopietni ar prātu šai lietai esmu pieķēries tikai pēdējos +/- 4-5 gadus. Un jāatzīst, ka tas viss pateicoties raidījumiem un informācijai, ko var sameklēt internetā. Ir lietas, līdz kurām var nonākt tikai un vienīgi braucot katru otro dienu copē un eksperimentējot, vai arī uzzinot no pieredzējušiem cilvēkiem (tiem, kas katru otro dienu brauc copē :)). Es pilnīgi noteikti saprotu tos, kas grib, lai ar karotīti visu mutē ieleik. Ja tu esi svētdienas makšķernieks tad jau gribas aizbraukt uz to copi maksimāli zinošam un sagatavotam, lai kaut vai pie kāda loma tiktu, jo lielākajai daļai copmaņu nav tik daudz laika, lai nodarbotos ar eksperimentēšanu. Parasti uzsvars tajās salīdzinoši retajās copes reizēs tiek likts uz pārbaudītām vietām un lietām. Tāpēc nevajag tos jauniešus zākāt...
Bet piekritīšu arī tiem, kas saka, ka var jau visu pastāstīt, bet rezultāts vienalga var arī izpalikt. Tā kā jebkuru praktisku lietu no grāmatām vien neiemācīsies - ir jābrauc un jāpārbauda dzīvē, jāliek kopā lasītais, redzētais un jādomā, ko es daru nepareizi un ko darīt savādāk. Tad nāk arī tā pieredze un lomi...

Arvien vēl par tiem jaunajiem...

Gribēju tikai piebilst vakardienas asajām diskusijām, ka man arī nav GPS, man nav eholota, man nav sniega moča un es neizmantoju karakatu pakalpojumus. Eju kājām, vēroju ezeru, vados pēc savas intuīcijas un pieredzes.

Te nokavēju diskusiju par jaunajiem... :)
No sevis vēlos teikt tiem kas sapņo par Peipusu. Nerakstiet sev formu, ka tikai ar GPS, močiem, gudriem vīriem tiksiet pie zivs. Jā ir neziņa par nezināmo, par ko savukārt Jūsu prāts sēj pamatotas šaubas un bailes.
Ejiet un copējiet ar to, kas Jums ir. Ejiet tik dziļi ezerā cik jūtiet.Klausaties ko runā, skataties kas notiek apkārt un sūciet info kā sūklis. Nekas uzreiz nenotiks. Paies kāds laiks,līdz tiksiet pie sava priekštata par visu tur notiekošo.Redzēsiet , ka nav tur tā kā grāmatā raksta ! Laiks, vietas, cope tur ir mainīgi lielumi. Nekad nav vienādas copes dienas. Ja apzināti attiecies pret darāmo , tad nāksies izdarīt vienmēr korekcijas ierastajā ķeršanā, meklēšanā utt.
Sāksiet ķert zivis un viss notiksies. Kādam padosies ātri un rezultatīvi, kādam neies nepavisam.
Veči kuri dodas uz copi arī nav vienādi. Citiem patīk izsēdēt caurumus, citi meklē un atrod zivi. Rezultāti ir dažādi, tāpat kā mēs visi.
Brauciet, ejiet, dariet ! Neceriet uz baigiem rezultātiem. Ierakstiet sev, ka tagad Jūs tikai mācieties!
Izvēlieties varbūt aizbraukt ar autobusu. Tur vienmēr atradīsies kāds , kurš palīdzēs ar padomu, parādīs (tas pats NG-NG). Tā jūs nemanot ieslīdēsiet savā hobija lappusē -Peipuss.

SIA „VTU Valmiera” organizē vienas dienas braucienu uz Peipusa ezeru Igaunijā. Izbraukšana sestdien, 25.februārī, pl.04:00 no Valmieras autoostas.

Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas līdz 24.februārim. Vienas biļetes cena LVL 8,-. Pasažierus uzņems arī Valkā. Brauciena cena no Valkas LVL 6,-.



Papildus informācija: Valmieras autoostā, tel.nr, 90006677 (maksa par zvanu LVL 0,35).

Tāds pats šķīdonis kā pie mums, līdz pusdienslaikam lietus lija,bet ar busu gāzēja bez problēmām-tā vismaz noziņoja:)

Jeska5!
Kas ar sniegu uz ledus,var normāli pabraukt ar auto,jeb tāds pats šķidonis kā pie mums???

Vaar, 23. februāris. Ņina. Laiks: +2, +3 grādi,

Gribētu pievienoties kādai kompānijai uz Peipusu.Vēlams no kurzemes, vidzemes vai Rīgas. tel.29180173.

Es pirmo reizi uz Peipusu aizbraucu kopā ar Zariņ Valdi.. :) Atceros visu nakti negulēju, jo uztraukums bija iekšā baigi labais. :)Toreiz arī tā īsti neko nenoķēru, bet sapratu to, ka nesapratu neko :DDD
Katru reizi tas ezers ir savādāks. Vienam ķerās tur , otram nē. Viss labākā info ir tā, ko tu pats atrodi un izpīpē. Tev var iedot visu, bet no tā tev nekas nederēs, jo katram savs.Tu vari ievākt info uz ko un kur kā ir gājis, bet neviens tev nekad nepateiks - vot tur tev uz šito būs , sēdi un gaidi.Nē, tev pašam ir jāmeklē un jādomā, kur ko un kā darīt!(gadās protams pretēji, bet nu.. )
Tiem jaunieši kuri prasa forumā - nu kur un kā uz ko labāk, iesaku braukt pašam , nevis sēdēt pie neta un gudri spriest.Uz ezera tu izdari secinājumus. Te vari apspriest kur braukt.
Ja ir ticība tam māneklim un tev tas patīk, tad arī zivej viņš patiks. Man dažas reizes personīgi ir gadījies, ka peipī izurbju pa dienu tikai 1 ālinģi un velku zives. Tikai dažas, bet to ezeru nepazīstu vispār. Ir tikai maza nojauta, kur ko meklēt un darīt.
Galvenais ir eksperimentēt un piedomāt pie tā, ko tu dari.. un tālākie secinājumi nāks paši. :)
Veiksmi ;)

Varbūt kāds brauc uz peipusu no Madonas sesdienas rītā varbūt priekš viena cilvēka ir brīva vieta.

valdiszarins: " Es jau nesaku kas slepens bija bet tāpat vien neviens mutē nebāza.....bij ļoti jācenšas lai ko apgūtu....un iemācītos...."

Man liekas ka barracuda to tagad arī dara- (4 lapas jau pilnas), cenšas!! Malacis!!!!

Tikai virtuāli to pļāpudeni nekādi nesanāk saliet, lai valdiszirnis razkoļītos, tāpēc jāsēž katram savos ierakumos. Mūsu laikmeta liels MĪNUSS.

labi rūkts, puda! :)

Starp pelāvām vienmēr var kādu graudu atrast....

Nu nekojau sev ve4i traki pataisijās :D Kas par ažeotāžu :D
1) pēc tadas vārīšanās nez vai kāds gribēs vēl kko konkrētu jautat ....
palastot kkadas 200 un vairāk lapas var spriest ka jus te tik udeni lejat par fignu un par licencēm... Tādas kā copes atskaites labi ja 10 % novisām muļkībām....
2) nemaz tik daudz jauniešu manuprāt nebrauc uz Peipi ?!?! slinkie sēž mājās....
3) šitās audzināšanas mulkibas varat saviem bērniem stāstī pirms disenes :D a šeit cik noprotu mēs visi esam ar "copi saslimuši" tātad vienādi nekādas šķirošanas....
Paldies....

Vis veči jāiet dusāt ...trijos jāceļas....na čornije kamņi... DDD