Šodien pirmo reizi starts uz Peipi :) Iekšā nemiers jau sen dīdījis skatīt jauko Brīnumezeru atkal vaigā :) Laižam uz Tuvo kraju.
Pirmais "ekšens" pa ceļam- kur gadījies kur ne no tumsas iznirst paliels stirnu buks un metas tieši pāri ceļam, šoferītis paspēja sabremzēt mazliet, un buks gar pašu pašu mašīnas sānu veiksmīgi turpina savu vien zināmo ceļu. Phūuu, milimetri tur bija!
Cope Brīnumezerā kaprīza šoreiz- pārsteidz asaru izmērs- nu Alūksnes ezera zirgazobu izmērā! Pa vidam kādu raudu piemānu, bet sajūta, ka tās nav aktīvas- copes ar lieliem intervāliem. Pūš auksts, ļoti auksts un spēcīgs ZRZ vējš, uz ezera ir pavēss, rokas salst, vismaz man.
6 kg raudu līdz pēcpusdienai pielasu, kompanjonam zandarts paņēma uz murmuli, bet lunkā atspruka. Veči ar skraidīja un diezgan agri brauca krastā. Mēs nospriedām, ka vakara copi gaidīt nav jēgas un posāmies uz krastu.
Viss gāja labi, bet metrus 400 no krasta iepērāmies nejaukās "risās"... Pasāts uzkārās, apakšā sasita sniega putru, kas momentāli sasala.. Nu neko ņēmām lāpstu rakām rakām rakām, ilgi rakām, ar dankratu cēlām augšā, un atkal rakām, tad stūmām, bet nu ne no vietas divatā ar ģedu nevarējām izstumt. Lettiņi garām laiž ka šļakatas šķīst, neviens nepiestāj :) Tad garām brauc Esti puikas- piestāj :) četratā izstumjam pasātu no risas, bet dodot atpakaļ, tas atkal "uzkaras". Pļac! Atkal stunda jārok.. Garām brauc vēl viens Esti puika ar džipu- piestāj :) Veiksmīgi mūsu braucamo izvelk :)
Liels paldies un respect Esti puikām, kas nelaimē izpalīdz :)
Ar zemu mašīnu nost tikt šodien bija pasūdīgi, bet ja uzdos solītos mīnusus viss sasals kramā, tad varēs laist kā pa galdu- tik jāuzmanās no vecajām "risām" un ledus gabaliem.
Tā nu atkal ar piedzīvojumiem pagāja diena Peipī, lai gan loms nav pārāk liels, cope Peipī ir forša :))
26.februāris 2012, 19:26 |
links