Ministru kabineta noteikumu projekta
„Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumu projekts) tiek izdoti pamatojoties uz Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta otro un trešo daļu un likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu.
2. Pašreizējā situācija un problēmas Gaujas nacionālais parks (turpmāk – parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija kopš 1973.gada, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka ārējās robežas ir noteiktas Gaujas nacionālā parka likumā. Parka kopējā platība ir 91786 ha. Parks atrodas Siguldas, Krimuldas, Inčukalna, Sējas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Kocēnu, Beverīnas un Pārgaujas novados. Parks ir izveidots, lai aizsargātu mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiska daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicinātu dabas tūrisma un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Patlaban parka teritorijā ir spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Vispārējie noteikumi). Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi) no 2011.gada 30.decembra ir zaudējuši spēku. Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē Gaujas nacionālā parka individuālo aizsardzību un izmantošanu. Pārejas noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka likuma 2.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2011.gada 30.decembrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 30.decembrim tiek piemēroti Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Spēku zaudējušie Individuālie noteikumi bija novecojuši, daudzas normas ir zaudējušas aktualitāti un rada nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei. Savukārt Vispārējie noteikumi attiecas tikai uz daļu nacionālā parka teritorijas (ainavu aizsardzības zonu, dabas lieguma zonu, stingrā režīma zonu).
3. Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi Projekts šo jomu neskar.
4. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība Ar noteikumu projektu tiks izpildīts Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 8.panta otrajā daļā dotais deleģējums.
Likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
Likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē parka individuālo aizsardzību un izmantošanu.
Likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apsaimniekošanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Nacionālā parka aizsardzību un izmantošanu regulēs vieni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiek apvienotas normas no Vispārējiem noteikumiem un Individuālajiem noteikumiem, kā arī precizētas normas saistībā ar izmaiņām Gaujas nacionālā parka likumā un jaunākajiem grozījumiem citu nozaru normatīvajos aktos (piem., grozījumi Meža likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā).
Noteikumu projekts nosaka:
1) parka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
2) parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus;
3) nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību;
4) meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību;
5) nacionālā parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.
Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 6.pantu parka teritorijā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
1. dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2. dabas lieguma zona;
3. ainavu aizsardzības zona;
4. kultūrvēsturiskā zona;
5. neitrālā zona.
Gaujas nacionālā parka robežas ir noteiktas Gaujas nacionālā parka likuma 1. un 2.pielikumā un ar noteikumu projektu tās mainītas netiek. Noteikumu projekts paredz precizēt funkcionālo zonu robežas. Saskaņā ar noteikumu projektu:
Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona aizņem 3685 ha (4%) no parka teritorijas un visa ir valsts īpašumā. Salīdzinot ar spēkā esošo funkcionālo zonējumu, dabas rezervāta zona tiek precizēta pa valsts zemes kadastra robežām un palielinās par 17 ha jeb 0,45 %.
Dabas lieguma zona aizņem 31884 ha (35%) no parka teritorijas. Dabas lieguma zona samazinās par 771 ha jeb 2%, izslēdzot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Kultūrvēsturiskā zona aizņem 2569 ha (3%) no parka teritorijas. Kultūrvēsturiskā zona samazinās par 932 ha jeb 27 %.
Ainavu aizsardzības zona aizņem 41811 ha (46%). Ainavu aizsardzības zona palielinās par 1508 ha jeb 4 % galvenokārt uz lauksaimniecības zemju rēķina, kas tiek izslēgtas no dabas lieguma un kultūrvēsturiskās zonas.
Neitrālā zona aizņem 11838 ha (13%). Neitrālā zona palielinās par 220 ha jeb 2 %, iekļaujot esošās blīvi apbūvētās teritorijas.
Funkcionālā zonējuma platību aprēķinos nav ieskaitīta valsts autoceļu platība. Atbilstoši noteikumu projekta 3.punktam visi valsts autoceļi tiek iekļauti neitrālajā zonā.
Funkcionālo zonu robežas ir precizētas, ņemot vērā attiecīgās zonas izveidošanas mērķi un attiecīgās teritorijas aizsardzībai nepieciešamās prasības, tajā pat laikā neuzliekot neadekvātus ierobežojumus teritorijām, kurās tas nav nepieciešams. Dabas lieguma zonā no jauna tiek iekļautas galvenokārt valsts mežu teritorijas, kas līdz šim atradās kultūrvēsturiskajā zonā, vienlaikus izslēdzot lauksaimniecības zemes, kurām nav nepieciešami tik stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi. Lauksaimniecības zemes pamatā tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Nacionālā parka teritorijā esošās darbojošās kalnu slēpošanas trases galvenokārt tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Savukārt neitrālajā zonā tiek iekļautas blīvi apbūvētas teritorijas.
Noteikumu projekts kopumā (arī plānotais funkcionālais zonējums) nodrošinās labāku nacionālā parka dabas vērtību aizsardzību un izveidošanas mērķu sasniegšanu, tai skaitā arī īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, kuru dēļ šī teritorija ir noteikta kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000.
Visā nacionālā parka teritorijā tiek saglabātas vispārīgās prasības, ko nosaka Vispārējie noteikumi visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās:
izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
mežaudzēs lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsradzības līdzekļus;
ierīkot jaunus atkritumu poligonus.
Nacionālā parka ģeogrāfiskais novietojumus un reljefs - atrašanās Gaujas senielejā un Rīgas tuvums - rada interesi izmantot Gauju un tās pieteku nogāzes dažādām sporta, atpūtas un tūrisma aktivitātēm, kas savukārt rada pastiprinātu antropogēno slodzi uz dabas ekosistēmām. Tāpēc noteikumu projekts paredz regulējumu attiecībā uz dažāda veida trašu, atpūtas parku ierīkošanu, publisku pasākumu un sacensību organizēšanu, mehānisko transportlīdzekļu izmatošanu ārpus ceļiem, ugunskuru kurināšanu utml.
Viens no nacionālo parku izveides uzdevumiem ir sabiedrības izglītošana un atpūtas organizēšana. Gauja un tās pietekas ir vienas no populārākajām un ūdenstūrismam piemērotākajām upēm Latvijā, nacionālā parka teritorija ir izveidotas dabas takas, tūrisma infrastruktūra (t.sk. ūdenstūristu apmetnes), tāpēc tiek saglabāts Individuālajos noteikumos noteiktais aizliegums zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gauju un tās pietekām, kā arī noteikumos norādītajām takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei.
Salīdzinot ar bijušajiem Individuālajiem noteikumiem, projekts paredz atvieglot medību ierobežojumus, kas ir zaudējuši aktualitāti vai nesasniedz sākotnējo mērķi. Medību nosacījumi tiek vienādoti visā nacionālā parka teritorijā (izņemot dabas rezervāta zonu, kur Gaujas nacionālā parka likums aizliedz jebkādu dabas resursu ieguvi). Visā nacionālajā parkā ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai traucēšanu biežāk kā divas reizes mēmesī vienā vietā, lai iespējami mazinātu to radīto traucējumu. Lai neveicinātu dzīvnieku koncentrāciju un nepalielinātu slodzi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugu dzīvotnēm, tiek noteikts aizliegums piebarot savvaļas dzīvniekus un ierīkot jaunas piebarošanas lauces. Putnu medības tāpat kā līdz šim nacionālā parka teritorijā nebūs atļautas. Nacionālā parka teritoriju tūristi (t.sk. ūdentūristi) intensīvi apmeklē un izmanto visa gada garumā, tāpēc tas nav savienojams ar putnu medībām. Kā izņēmums ir atļautas ūdensputnu medības mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā.
Noteikumi paredz pagarināt makšķerēšanas aizlieguma periodu no 15.septembra līdz 31.decembrim, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību. Valsts pētījumu programmas Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi (KALME) pētījumu rezultāti rāda, ka ilgtermiņā samazinās gada nokrišņu daudzums un palielinās vidējās gada gaisa temperatūras. Lašveidīgo zivju nārsts nobīdās uz vēlāku laiku un notiek arī decembrī, jo ilgtermiņā novērojama temperatūras paaugstināšanās, kas lašveidīgo zivju nārstam ir nepieciešama noteiktajās 40-60 temperatūras robežās. Nokrišņu daudzuma samazināšanās tendence, kas apgrūtina lašveidīgo zivju iespēju „ienākt” zemā ūdens līmeņa dēļ upēs. Abi šie faktori - temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanās norāda, ka nārsts notiek arvien vēlāk, tas ir, arī vēl decembra mēnesī. Arī Dabas aizsardzības darbinieku ilggadīgie novērojumi liecina, ka lašveidīgo zivju sugu nārsta periods sākas pirms 1.oktobra un nebeidzas 30.novembrī.
Noteikumi paredz aizliegumu no 15.septembra līdz 31.decembrim makašķerēt ar mākslīgo ēsmu Gaujā. Tā ir prenventīva norma, kas noteikta ar mērķi nodrošināt lašveidīgo zivju sugu aizsardzību nārsta laikā, lai netiktu ķertas un savainotas (metot un velkot mākslīgo ēsmu pār nārsta vietu, tur nārstojošās zivis tiek aizķertas ar āķiem un savainotas) lašveidīgo sugu zivis aizbildinoties ar citu sugu zivju makšķerēšanu.
Tāpat arī projekts paredz aizliegt zemūdens medības dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, izņemot ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības. Ņemot vērā, ka viens no nacionālo parku uzdevumiem ir sabiedrības izglītošana un atpūtas organizēšana, zemūdens medību aizliegums noteikts no drošības viedokļa. (Gauju un citas dabiskās ūdensteces un ūdenstilpes visu bezledus periodu intensīvi izmanto ūdenstūristi, kuru drošība var tikt apdraudēta. Tāpat tūristi uzturas ūdensteču un ūdenstilpju krasta zonā). Dabas aizsardzības pārvalde darbinieku pieredze rāda, ka zemūdens medības, kā neparedzams traucējumu faktors, negatīvi ietekmē ūdensputnu ligzdošanu. Licencētās makšķerēšanas nolikumā zemūdens medības ūdenstilpēs varēs tikt paredzētas, ja tās neapdraudēs dabas vērtības un cilvēku drošību.
Dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Ievērojot Gaujas nacionālā parka likuma 8.panta piektajā daļā noteikto, noteikumu projekts paredz iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei noteikt sezonas liegumu dabas lieguma zonā vai tās daļā. Noteikumi nosaka, kā tiek informēta sabiedrība par sezonas lieguma noteikšanu - publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Projekts paredz aizliegumu alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus visā nacionālā parka teritorijā, ņemot vērā, ka alās sastopamās dzīvnieku sugas ir jutīgas pret gaismu un temperatūras maiņu. Tiek saglabāts aizliegums dabas lieguma zonā kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām un pagalmiem, savukārt visā nacionālā parka teritorijā noteikts aizliegums bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus, t.sk. ugunskura vietas.
Ievērojama daļa projektā iekļauto normu ir vērsta uz meža biotopu un ar to saistīto augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Lai nodrošinātu bioloģiski nozīmīgu mežu ekosistēmu aizsardzību un veicinātu to bioloģiskās vērtības palielināšanos. Nozīmīgākie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti dabas lieguma zonā un kultūrvēsturiskajā zonā. Noteikumu projektā tiek saglabāta diferencēta pieeja valsts un pašvaldību un privāto mežu apsaimniekošanā. Meža resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Tāpat arī ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā galvenā cirte notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Visā nacionālā parka teritorijā tiek saglabāti ierobežojumi cirst atsevišķu sugu kokus, ja tie pārsniedz noteiktu caurmēru (caurmērs tiek noteikts, lai vienkāršotu noteikumus, jo koku vecuma noteikšana ir sarežģītāka).
Noteikumi nosaka meža apsaimniekošanas plāna izstrādes kārtību, tajā ietveramo informāciju, apstiprināšanas un atjaunošanas kārtību. Prasība pēc meža apsaimniekošanas plāniem netiek noteikta arī patlaban. Projekts paredz precizēt tā izstrādes kārtību, noformēšanas prasības, formātu, kādā tas iesniedzams, izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību (t.sk paredzot iespēju plānu iesniegt un apstiprināt elektroniski). Līdz šim apstiprinātie un spēkā esošie meža apsaimniekošanas plāni būs spēkā līdz to termiņa beigām. Meža apsaimniekošanas plāna izstrādes vajadzībām, kā arī atbildīgajiem dienestiem (t.sk Valsts meža dienestam) tiks nodrošināta informācija par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem no Dabas aizsradzības pārvaldes uzturētā īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra. Tāpat arī Valsts meža dienestam tiks nodrošināta pieeja apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem.
Individuālajos noteikumos paredzētais:
- aizliegums izmantot speciālās vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā - ir aizstāts ar aizliegumu lasot ogas un sēnes, kā arī iegūstot sūnas un ķērpjus, bojāt vai iznīcināt zemsedzi;
- aizliegums suņiem atrasties brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa – turpmāk netiks noteikts, jo suņu atrašanos ārpus mājām un apdzīvotām vietām regulē citi normatīvie akti;
- aizliegums trokšņojot traucēt dabas ekosistēmas, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām tiek attiecināts uz dabas lieguma zonu;
- aizliegums izmantot gaisa telpu - tiek aizstāts ar ierobežojumu veikt lidojumus virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par 300 metriem (kas atbilst vispārējiem nosacījumiem, kas jāievēvro virs pilsētām);
- aizliegums bez atļaujas izplatīt informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem iekļauts noteikumu 4.punktā.
Zemes gabalu dalīšana dabas lieguma zonā ir atrunāta Gaujas nacionālā parka likuma 8.panta septītajā daļā, kas nosaka, ka zemes gabalu drīkst sadalīt tikai tad, ja katra atsevišķā zemes gabala platība pēc sadalīšanas nav
Ņemot vērā to, ka nacionālais parks ir izveidots arī ģeoloģisko vērtību aizsardzībai (t.sk. laukakmeņiem, iežu atsegumiem), salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, projekts paredz kā dabas pieminekļus noteikt arī iežu atsegumus, kuru atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk (kā arī 10 m platu joslu ap tiem) un pazemināt dižakmeņu parametrus no desmit uz sešiem kubikmetriem, attiecīgi nosakot arī prasības to aizsardzībai.
5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde
6. Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība Projekts šo jomu neskar.
7. Cita informācija Parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvai 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992.gada 21.maija direktīvai 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību.
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1. Sabiedrības mērķgrupa Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas visas sabiedrības interesēs un netieši noteikumu projekts skar visu sabiedrību (t.sk. tūristus, parka apmeklētājus).
Noteikumu projekts tiešā veidā skar tos zemes īpašniekus, kuru zemes gabali vai to daļas atrodas parka teritorijā.
Parka teritorijā ir ~ 12 000 privāto zemes īpašumu, no tiem:
dabas lieguma zonā ~ 2200 īpašumu jeb 18%;
kultūrvēsturiskajā zonā ~ 900 īpašumu jeb 8%;
ainavas aizsardzības zonā ~ 4800 īpašumu jeb 40%;
neitrālajā zonā ~ 4100 īpašumu jeb 34%.
Dabas rezervāta zonas zemes ir valsts īpašums.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, pēc noteikumu projekta apstiprināšanas aizsardzības režīms mainīsies uz vājāku ~ 600 īpašumiem jeb 5%, savukārt aizsardzības režīms mainīsies uz stingrāku ~20 īpašumiem (0,16%).
2. Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt Nacionālā parka apmeklētāji, tūristi, mednieki, makšķernieki.
3. Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme Noteikumu projekts varētu radīt ietekmi uz zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, kas plānojuši veikt tādu saimniecisko darbību, kas pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs ierobežota. Taču ņemot vērā to, ka aizsardzības režīms ir noteikts arī patlaban un ar noteikumu projektu kopumā netiek noteiktas būtiski stingrākas prasības (ņemot vērā arī to, ka tiek precizēts funkcionālais zonējums, kurš paredz no biologiskās aizsardzības viedokļa mazāk vērtīgās teritorijas iekļaut vieglāka režīma zonā), potenciālie uzņēmēji, plānojot savu saimniecisko darbību, ir rēķinājušies ar pastāvošajiem ierobežojumiem. Bez tam noteikumu projekts paredz atcelt vairākus saskaņojumus ar Dabas aizsradzības pārvaldi, lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu zemes īpašniekiem saimnieciksās darbības veikšanu.
Noteikumu projekta normas ir precizētas, lai zemes īpašnieki varētu pretendēt uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilsoši likumam „ Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritprijās un mikroliegumos” (turpmāk – Kompensāciju likums).
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, tāpat kā līdz šim, zemes īpašniekiem būs tiesības uz kompensāciju atbilstoši Kompensāciju likumam.
Kompensāciju likums paredz divu veidu kompensāciju – atlīdzību naudā un zemes atpirkšanu. Atbilstoši Kompensāciju likuma nosacījumiem atlīdzību piešķir par jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu, galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegumu vai kopšanas cirtes aizliegumu visā kalendārā gada laikā. Kompensāciju likums un tam pakārtotie Ministru kabineta 2006. gada 23. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” paredz mehānismu un konkrētus nosacījumus kompensāciju piešķiršanai un aprēķinam. Kompensācijas precīzu apmēru var noteikt tikai pēc tam, kad eksperts dabā ir apsekojis attiecīgās mežaudzes un veicis koku uzmērīšanu. Kad ir iegūti visi nepieciešamie dati, atlīdzības apmēru aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 221. marta noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību”.
Ņemot vērā, ka kompensācijas - atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar meža inventarizācijas datiem un konkrētiem nogabaliem, par kuriem paredzēta atlīdzība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī ar informāciju, ko var iegūt, tikai veicot apsekojumu dabā, nav iespējams precīzi pateikt, cik finanšu līdzekļi kompensācijām varētu būt nepieciešami pēc noteikumu projekta apstiprināšanas. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas atlīdzības apjoms par kopšanas cirtes aizliegumu svārstās 200-500 Ls/ha, par galvenās cirtes aizliegumu 800-5000Ls/ha. Saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 7.punktu atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina un neizmaksā 2011. un 2012.gadā.
Attiecībā uz zemes atpirkšanu likumā ir noteikta zemes atpirkšanas secība: sākot ar 2012.gadu tiks atpirkta zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos. Tā kā zemes atpirkšana dabas liegumos vēl nav stājusies spēkā, nav iespējams pateikt vidējo cenu, kā arī kopējo summu, kas varētu būt nepieciešama zemes atpirkšanai. Zemes gabala cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.507 „Noteikumi par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”. Papildus jānorāda, ka zemes atpirkšana notiek pamatojoties uz īpašnieka brīvu gribu, uz iesnieguma pamata.
Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā zemes īpašnieki var saņemt Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam paredzētos ikgadējos atbalsta maksājumus no pasākuma „Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība Natura 2000 teritorijā” (par pastāvīgajām pļavām un ganībām) - 44 eiro/ha un no pasākuma „Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem” (izņemot purvus) - 60 eiro/ha. Šos maksājumus administrē Lauku atbalsta dienests.
4. Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme Noteikumu projektam paredzama pozitīva ietekme uz vidi, bioloģiskās daudzveidības, ainavas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, jo tā mērķis ir parkā noteikt atbilstošākos saimnieciskās darbības nosacījumus, lai nodrošinātu parka izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senielejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Parkā izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas, lai saglabātu tur notiekošos dabiskos procesus bez jebkādas saimnieciskās darbības ietekmes – Nurmižu garvu, Roču meža, Inciema senkrastu un Sudas purva rezervāta zonas. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotu dabisko biotopu un cilvēku ietekmētu biotopu mozaīku ainavu, kā arī šajā teritorijā koncentrētos ģeoloģisko un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Kultūrvēsturiskā zona izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.
5. Administratīvās procedūras raksturojums Kopumā ar noteikumu projektu administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot normas, saskaņojumus un atļaujas, kas ir zaudējušas aktualitāti vai, ievērojot labu pārvaldības praksi, netiek prasītas no privātpersonas, bet saskaņošanas process tiek nodrošināts valsts iestāžu sadarbības rezultātā.
Piemēram, tiek atcelti saskaņojumi dabas lieguma zonā veikt rūpniecisko, tūrisma, atpūtas un izklaides komercdarbību, izvietot dabā reklāmu un citu informāciju, nodarboties ar tirdzniecību ārpus parka dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vietām, ierīkot pastāvīgas tūristu apmetnes un ugunskuru vietas. Kultūrvēsturiskajā zonā - veikt saimniecisko darbību, kas mazina kultūrvēsturiskās vides kvalitāti, būvprojekta saskaņošana ar parka administrāciju.
Tiek atcelti saskaņojumi un normas, ko regulē normatīvie akti par mežu apsaimniekošanu un koku ciršanu ārpus meža zemēm.
Tāpat arī tiek paredzēta iespēja meža apsaimniekošanas plānu iesniegt Dabas aizsardzības pārvadei apstiprināšanai elektroniska dokumenta veidā.
6. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums Projekts šo jomu neskar.
7. Cita informācija Nav
III. – V. sadaļa - projekts šīs jomas neskar.
VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1. Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu Sabiedrības informēšana ir veikta atbilstoši likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.pantā noteiktajai kārtībai.
1) Projekts ievietots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā no 23.08.2011., Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā no 29.08.2011.;
2) Paziņojums par sagatavoto projektu nosūtīts ievietošanai parkā ietilpstošo pašvaldību mājas lapās un publicēšanai vietējos laikraksts. Paziņojums publicēts arī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (06.09.2011.);
3) No 23.08.2011. - 15.09.2011. rīkotas tikšanās ar visām parkā ietilpstošajām pašvaldībām: 23.augustā ar Siguldas novada pašvaldību; 25.augustā ar Inčukalna un Sējas novada pašvaldību; 29.augustā ar Cēsu, Priekuļu un Līgatnes novada pašvaldību; 31.augustā ar Beverīnas novada pašvaldību; 8.sepetembrī ar Krimuldas novada pašvaldību un 15.septembrī ar Kocēnu novada pašvaldību.
4) Projekts nosūtīts visām parkā ietilpstošajām pašvaldībām atzinuma sniegšanai, atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12.panta ceturto daļai;
5) Zemes īpašnieki, kuriem aizsardzības režīms mainās uz stingrāku, par to ir informēti rakstiski (nosūtot vēstuli);
6) Projekts nosūtīts izskatīšanai un komentāru sniegšanai Vides konsultatīvajai padomei (23.08.2011.);
7) Trīs sanāksmes ar nacionālā parka pašvaldībām notikušas pēc noteikumu projekta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē (20.12.2011., 11.01.2012. un 18.01.2012.)
2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē Par noteikumu projekta izstrādi interesi ir izrādījuši septiņi zemes īpašnieki, kuru īpašumi atrodas parka teritorijā, SIA „Unguri”, kā arī parkā ietilpstošās pašvaldības. Tāpat arī par noteikumu projektu viedokli sniegusi Latvijas mednieku savienība, Latvijas kalnu slēpošanas trašu asociācija un Turaidas muzejrezervāts.
3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti Par noteikumu projektu atzinumi saņemti no Siguldas novada domes, Priekuļu novada domes, Beverīnas novada domes, Cēsu novada domes, Līgatnes novada domes, Krimuldas novada domes un Kocēnu novada domes. No Beverīnas novada domes un Kocēnu novada domes saņemts pozitīvs atzinums. Līgatnes, Priekuļu, Cēsu, Krimuldas un Silguldas novada domes ir izteikušas priekšlikumus un iebildumus gan par noteikumu tekstu, gan funkcionālo zonējumu, kas ir izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā, iestrādājot noteikumu projektā.
Pēc 11.01.2012. sanāksmes ar pašvaldībām saņemti papildus priekšlikumi par funkcionālā zonējuma precizēšanu no Siguldas, Cēsu, Amatas un Līgatnes pašvaldības. Priekšlikumi izvērtēti, funkcionālais zonējums precizēts.
Pašvaldību sniegtie priekšlikumi un iebildumi apkopoti un pievienoti pielikumā (datne: VARAMInfo_090312_Gauja)
Par noteikumu projektu ir saņemti četri rakstiski iesniegumi no zemes īpašniekiem/lietotājiem ar priekšlikumiem noteikumu projekta precizēšanai un funkcionālā zonējuma maiņai, kas ir ņemti vērā daļēji. Diviem zemes īpašniekiem sniegtas konsultācijas telefoniski, viens īpašnieks konsultējies VARAM personīgi.
Vides organizāciju (LDF, PDF, LOB, LEB, LBB) un LU Bioloģijas fakultātes speciālistiem saņemti ieteikumi Gaujas Nacionālā parka individuālo noteikumu projektam, kuri izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā (nav ņemts vērā iebildums par 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu saglabāšanu mežaudzēs kultūrvēsturiskajā zonā).
Noteikumu projekts saskaņots ar Latvijas kalnu slēpošanas trašu asociāciju.
No biedrības „Medniekiem.lv” saņemti divi priekšlikumi, no kuriem viens ir ņemts vērā.
Latvijas Mednieku savienība ir sniegusi divus priekšlikumus, no kuriem viens ir ņemts vērā, otrs ņemts vērā daļēji (ūdensputnu medības atļautas mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā).
SIA „Unguri” ierosinājumi ir daļēji ņemti vērā.
4. Saeimas un ekspertu līdzdalība Noteikumu projekta izstrādē piedalījušies Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti.
5. Cita informācija
Nav
VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests, nacionālā parkā ietilpstošās pašvaldības.
2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām Projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci
3. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide Nav ietekmes.
Jaunu institūciju izveide netiek paredzēta.
4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Esošu institūciju likvidācija Nav ietekmes.
Institūcijas netiek likvidētas.
5. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Esošu institūciju reorganizācija Nav ietekmes.
Institūcijas netiek reorganizētas.
6. Cita informācija Nav
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs
E.Sprūdžs
Iesniedzējs:
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs
E.Sprūdžs
Vīza:
Valsts sekretārs G.Puķītis
„Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumu projekts) tiek izdoti pamatojoties uz Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta otro un trešo daļu un likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu.
2. Pašreizējā situācija un problēmas Gaujas nacionālais parks (turpmāk – parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija kopš 1973.gada, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka ārējās robežas ir noteiktas Gaujas nacionālā parka likumā. Parka kopējā platība ir 91786 ha. Parks atrodas Siguldas, Krimuldas, Inčukalna, Sējas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Kocēnu, Beverīnas un Pārgaujas novados. Parks ir izveidots, lai aizsargātu mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiska daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicinātu dabas tūrisma un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Patlaban parka teritorijā ir spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Vispārējie noteikumi). Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi) no 2011.gada 30.decembra ir zaudējuši spēku. Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē Gaujas nacionālā parka individuālo aizsardzību un izmantošanu. Pārejas noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka likuma 2.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2011.gada 30.decembrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 30.decembrim tiek piemēroti Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Spēku zaudējušie Individuālie noteikumi bija novecojuši, daudzas normas ir zaudējušas aktualitāti un rada nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei. Savukārt Vispārējie noteikumi attiecas tikai uz daļu nacionālā parka teritorijas (ainavu aizsardzības zonu, dabas lieguma zonu, stingrā režīma zonu).
3. Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi Projekts šo jomu neskar.
4. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība Ar noteikumu projektu tiks izpildīts Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 8.panta otrajā daļā dotais deleģējums.
Likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
Likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē parka individuālo aizsardzību un izmantošanu.
Likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apsaimniekošanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Nacionālā parka aizsardzību un izmantošanu regulēs vieni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiek apvienotas normas no Vispārējiem noteikumiem un Individuālajiem noteikumiem, kā arī precizētas normas saistībā ar izmaiņām Gaujas nacionālā parka likumā un jaunākajiem grozījumiem citu nozaru normatīvajos aktos (piem., grozījumi Meža likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā).
Noteikumu projekts nosaka:
1) parka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
2) parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus;
3) nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību;
4) meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību;
5) nacionālā parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.
Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 6.pantu parka teritorijā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
1. dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2. dabas lieguma zona;
3. ainavu aizsardzības zona;
4. kultūrvēsturiskā zona;
5. neitrālā zona.
Gaujas nacionālā parka robežas ir noteiktas Gaujas nacionālā parka likuma 1. un 2.pielikumā un ar noteikumu projektu tās mainītas netiek. Noteikumu projekts paredz precizēt funkcionālo zonu robežas. Saskaņā ar noteikumu projektu:
Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona aizņem 3685 ha (4%) no parka teritorijas un visa ir valsts īpašumā. Salīdzinot ar spēkā esošo funkcionālo zonējumu, dabas rezervāta zona tiek precizēta pa valsts zemes kadastra robežām un palielinās par 17 ha jeb 0,45 %.
Dabas lieguma zona aizņem 31884 ha (35%) no parka teritorijas. Dabas lieguma zona samazinās par 771 ha jeb 2%, izslēdzot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Kultūrvēsturiskā zona aizņem 2569 ha (3%) no parka teritorijas. Kultūrvēsturiskā zona samazinās par 932 ha jeb 27 %.
Ainavu aizsardzības zona aizņem 41811 ha (46%). Ainavu aizsardzības zona palielinās par 1508 ha jeb 4 % galvenokārt uz lauksaimniecības zemju rēķina, kas tiek izslēgtas no dabas lieguma un kultūrvēsturiskās zonas.
Neitrālā zona aizņem 11838 ha (13%). Neitrālā zona palielinās par 220 ha jeb 2 %, iekļaujot esošās blīvi apbūvētās teritorijas.
Funkcionālā zonējuma platību aprēķinos nav ieskaitīta valsts autoceļu platība. Atbilstoši noteikumu projekta 3.punktam visi valsts autoceļi tiek iekļauti neitrālajā zonā.
Funkcionālo zonu robežas ir precizētas, ņemot vērā attiecīgās zonas izveidošanas mērķi un attiecīgās teritorijas aizsardzībai nepieciešamās prasības, tajā pat laikā neuzliekot neadekvātus ierobežojumus teritorijām, kurās tas nav nepieciešams. Dabas lieguma zonā no jauna tiek iekļautas galvenokārt valsts mežu teritorijas, kas līdz šim atradās kultūrvēsturiskajā zonā, vienlaikus izslēdzot lauksaimniecības zemes, kurām nav nepieciešami tik stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi. Lauksaimniecības zemes pamatā tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Nacionālā parka teritorijā esošās darbojošās kalnu slēpošanas trases galvenokārt tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Savukārt neitrālajā zonā tiek iekļautas blīvi apbūvētas teritorijas.
Noteikumu projekts kopumā (arī plānotais funkcionālais zonējums) nodrošinās labāku nacionālā parka dabas vērtību aizsardzību un izveidošanas mērķu sasniegšanu, tai skaitā arī īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, kuru dēļ šī teritorija ir noteikta kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000.
Visā nacionālā parka teritorijā tiek saglabātas vispārīgās prasības, ko nosaka Vispārējie noteikumi visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās:
izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
mežaudzēs lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsradzības līdzekļus;
ierīkot jaunus atkritumu poligonus.
Nacionālā parka ģeogrāfiskais novietojumus un reljefs - atrašanās Gaujas senielejā un Rīgas tuvums - rada interesi izmantot Gauju un tās pieteku nogāzes dažādām sporta, atpūtas un tūrisma aktivitātēm, kas savukārt rada pastiprinātu antropogēno slodzi uz dabas ekosistēmām. Tāpēc noteikumu projekts paredz regulējumu attiecībā uz dažāda veida trašu, atpūtas parku ierīkošanu, publisku pasākumu un sacensību organizēšanu, mehānisko transportlīdzekļu izmatošanu ārpus ceļiem, ugunskuru kurināšanu utml.
Viens no nacionālo parku izveides uzdevumiem ir sabiedrības izglītošana un atpūtas organizēšana. Gauja un tās pietekas ir vienas no populārākajām un ūdenstūrismam piemērotākajām upēm Latvijā, nacionālā parka teritorija ir izveidotas dabas takas, tūrisma infrastruktūra (t.sk. ūdenstūristu apmetnes), tāpēc tiek saglabāts Individuālajos noteikumos noteiktais aizliegums zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gauju un tās pietekām, kā arī noteikumos norādītajām takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei.
Salīdzinot ar bijušajiem Individuālajiem noteikumiem, projekts paredz atvieglot medību ierobežojumus, kas ir zaudējuši aktualitāti vai nesasniedz sākotnējo mērķi. Medību nosacījumi tiek vienādoti visā nacionālā parka teritorijā (izņemot dabas rezervāta zonu, kur Gaujas nacionālā parka likums aizliedz jebkādu dabas resursu ieguvi). Visā nacionālajā parkā ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai traucēšanu biežāk kā divas reizes mēmesī vienā vietā, lai iespējami mazinātu to radīto traucējumu. Lai neveicinātu dzīvnieku koncentrāciju un nepalielinātu slodzi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugu dzīvotnēm, tiek noteikts aizliegums piebarot savvaļas dzīvniekus un ierīkot jaunas piebarošanas lauces. Putnu medības tāpat kā līdz šim nacionālā parka teritorijā nebūs atļautas. Nacionālā parka teritoriju tūristi (t.sk. ūdentūristi) intensīvi apmeklē un izmanto visa gada garumā, tāpēc tas nav savienojams ar putnu medībām. Kā izņēmums ir atļautas ūdensputnu medības mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā.
Noteikumi paredz pagarināt makšķerēšanas aizlieguma periodu no 15.septembra līdz 31.decembrim, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību. Valsts pētījumu programmas Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi (KALME) pētījumu rezultāti rāda, ka ilgtermiņā samazinās gada nokrišņu daudzums un palielinās vidējās gada gaisa temperatūras. Lašveidīgo zivju nārsts nobīdās uz vēlāku laiku un notiek arī decembrī, jo ilgtermiņā novērojama temperatūras paaugstināšanās, kas lašveidīgo zivju nārstam ir nepieciešama noteiktajās 40-60 temperatūras robežās. Nokrišņu daudzuma samazināšanās tendence, kas apgrūtina lašveidīgo zivju iespēju „ienākt” zemā ūdens līmeņa dēļ upēs. Abi šie faktori - temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanās norāda, ka nārsts notiek arvien vēlāk, tas ir, arī vēl decembra mēnesī. Arī Dabas aizsardzības darbinieku ilggadīgie novērojumi liecina, ka lašveidīgo zivju sugu nārsta periods sākas pirms 1.oktobra un nebeidzas 30.novembrī.
Noteikumi paredz aizliegumu no 15.septembra līdz 31.decembrim makašķerēt ar mākslīgo ēsmu Gaujā. Tā ir prenventīva norma, kas noteikta ar mērķi nodrošināt lašveidīgo zivju sugu aizsardzību nārsta laikā, lai netiktu ķertas un savainotas (metot un velkot mākslīgo ēsmu pār nārsta vietu, tur nārstojošās zivis tiek aizķertas ar āķiem un savainotas) lašveidīgo sugu zivis aizbildinoties ar citu sugu zivju makšķerēšanu.
Tāpat arī projekts paredz aizliegt zemūdens medības dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, izņemot ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības. Ņemot vērā, ka viens no nacionālo parku uzdevumiem ir sabiedrības izglītošana un atpūtas organizēšana, zemūdens medību aizliegums noteikts no drošības viedokļa. (Gauju un citas dabiskās ūdensteces un ūdenstilpes visu bezledus periodu intensīvi izmanto ūdenstūristi, kuru drošība var tikt apdraudēta. Tāpat tūristi uzturas ūdensteču un ūdenstilpju krasta zonā). Dabas aizsardzības pārvalde darbinieku pieredze rāda, ka zemūdens medības, kā neparedzams traucējumu faktors, negatīvi ietekmē ūdensputnu ligzdošanu. Licencētās makšķerēšanas nolikumā zemūdens medības ūdenstilpēs varēs tikt paredzētas, ja tās neapdraudēs dabas vērtības un cilvēku drošību.
Dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Ievērojot Gaujas nacionālā parka likuma 8.panta piektajā daļā noteikto, noteikumu projekts paredz iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei noteikt sezonas liegumu dabas lieguma zonā vai tās daļā. Noteikumi nosaka, kā tiek informēta sabiedrība par sezonas lieguma noteikšanu - publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Projekts paredz aizliegumu alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus visā nacionālā parka teritorijā, ņemot vērā, ka alās sastopamās dzīvnieku sugas ir jutīgas pret gaismu un temperatūras maiņu. Tiek saglabāts aizliegums dabas lieguma zonā kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām un pagalmiem, savukārt visā nacionālā parka teritorijā noteikts aizliegums bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus, t.sk. ugunskura vietas.
Ievērojama daļa projektā iekļauto normu ir vērsta uz meža biotopu un ar to saistīto augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Lai nodrošinātu bioloģiski nozīmīgu mežu ekosistēmu aizsardzību un veicinātu to bioloģiskās vērtības palielināšanos. Nozīmīgākie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti dabas lieguma zonā un kultūrvēsturiskajā zonā. Noteikumu projektā tiek saglabāta diferencēta pieeja valsts un pašvaldību un privāto mežu apsaimniekošanā. Meža resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Tāpat arī ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā galvenā cirte notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Visā nacionālā parka teritorijā tiek saglabāti ierobežojumi cirst atsevišķu sugu kokus, ja tie pārsniedz noteiktu caurmēru (caurmērs tiek noteikts, lai vienkāršotu noteikumus, jo koku vecuma noteikšana ir sarežģītāka).
Noteikumi nosaka meža apsaimniekošanas plāna izstrādes kārtību, tajā ietveramo informāciju, apstiprināšanas un atjaunošanas kārtību. Prasība pēc meža apsaimniekošanas plāniem netiek noteikta arī patlaban. Projekts paredz precizēt tā izstrādes kārtību, noformēšanas prasības, formātu, kādā tas iesniedzams, izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību (t.sk paredzot iespēju plānu iesniegt un apstiprināt elektroniski). Līdz šim apstiprinātie un spēkā esošie meža apsaimniekošanas plāni būs spēkā līdz to termiņa beigām. Meža apsaimniekošanas plāna izstrādes vajadzībām, kā arī atbildīgajiem dienestiem (t.sk Valsts meža dienestam) tiks nodrošināta informācija par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem no Dabas aizsradzības pārvaldes uzturētā īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra. Tāpat arī Valsts meža dienestam tiks nodrošināta pieeja apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem.
Individuālajos noteikumos paredzētais:
- aizliegums izmantot speciālās vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā - ir aizstāts ar aizliegumu lasot ogas un sēnes, kā arī iegūstot sūnas un ķērpjus, bojāt vai iznīcināt zemsedzi;
- aizliegums suņiem atrasties brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa – turpmāk netiks noteikts, jo suņu atrašanos ārpus mājām un apdzīvotām vietām regulē citi normatīvie akti;
- aizliegums trokšņojot traucēt dabas ekosistēmas, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām tiek attiecināts uz dabas lieguma zonu;
- aizliegums izmantot gaisa telpu - tiek aizstāts ar ierobežojumu veikt lidojumus virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par 300 metriem (kas atbilst vispārējiem nosacījumiem, kas jāievēvro virs pilsētām);
- aizliegums bez atļaujas izplatīt informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem iekļauts noteikumu 4.punktā.
Zemes gabalu dalīšana dabas lieguma zonā ir atrunāta Gaujas nacionālā parka likuma 8.panta septītajā daļā, kas nosaka, ka zemes gabalu drīkst sadalīt tikai tad, ja katra atsevišķā zemes gabala platība pēc sadalīšanas nav
Ņemot vērā to, ka nacionālais parks ir izveidots arī ģeoloģisko vērtību aizsardzībai (t.sk. laukakmeņiem, iežu atsegumiem), salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, projekts paredz kā dabas pieminekļus noteikt arī iežu atsegumus, kuru atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk (kā arī 10 m platu joslu ap tiem) un pazemināt dižakmeņu parametrus no desmit uz sešiem kubikmetriem, attiecīgi nosakot arī prasības to aizsardzībai.
5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde
6. Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība Projekts šo jomu neskar.
7. Cita informācija Parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvai 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992.gada 21.maija direktīvai 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību.
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1. Sabiedrības mērķgrupa Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas visas sabiedrības interesēs un netieši noteikumu projekts skar visu sabiedrību (t.sk. tūristus, parka apmeklētājus).
Noteikumu projekts tiešā veidā skar tos zemes īpašniekus, kuru zemes gabali vai to daļas atrodas parka teritorijā.
Parka teritorijā ir ~ 12 000 privāto zemes īpašumu, no tiem:
dabas lieguma zonā ~ 2200 īpašumu jeb 18%;
kultūrvēsturiskajā zonā ~ 900 īpašumu jeb 8%;
ainavas aizsardzības zonā ~ 4800 īpašumu jeb 40%;
neitrālajā zonā ~ 4100 īpašumu jeb 34%.
Dabas rezervāta zonas zemes ir valsts īpašums.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, pēc noteikumu projekta apstiprināšanas aizsardzības režīms mainīsies uz vājāku ~ 600 īpašumiem jeb 5%, savukārt aizsardzības režīms mainīsies uz stingrāku ~20 īpašumiem (0,16%).
2. Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt Nacionālā parka apmeklētāji, tūristi, mednieki, makšķernieki.
3. Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme Noteikumu projekts varētu radīt ietekmi uz zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, kas plānojuši veikt tādu saimniecisko darbību, kas pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs ierobežota. Taču ņemot vērā to, ka aizsardzības režīms ir noteikts arī patlaban un ar noteikumu projektu kopumā netiek noteiktas būtiski stingrākas prasības (ņemot vērā arī to, ka tiek precizēts funkcionālais zonējums, kurš paredz no biologiskās aizsardzības viedokļa mazāk vērtīgās teritorijas iekļaut vieglāka režīma zonā), potenciālie uzņēmēji, plānojot savu saimniecisko darbību, ir rēķinājušies ar pastāvošajiem ierobežojumiem. Bez tam noteikumu projekts paredz atcelt vairākus saskaņojumus ar Dabas aizsradzības pārvaldi, lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu zemes īpašniekiem saimnieciksās darbības veikšanu.
Noteikumu projekta normas ir precizētas, lai zemes īpašnieki varētu pretendēt uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilsoši likumam „ Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritprijās un mikroliegumos” (turpmāk – Kompensāciju likums).
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, tāpat kā līdz šim, zemes īpašniekiem būs tiesības uz kompensāciju atbilstoši Kompensāciju likumam.
Kompensāciju likums paredz divu veidu kompensāciju – atlīdzību naudā un zemes atpirkšanu. Atbilstoši Kompensāciju likuma nosacījumiem atlīdzību piešķir par jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu, galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegumu vai kopšanas cirtes aizliegumu visā kalendārā gada laikā. Kompensāciju likums un tam pakārtotie Ministru kabineta 2006. gada 23. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” paredz mehānismu un konkrētus nosacījumus kompensāciju piešķiršanai un aprēķinam. Kompensācijas precīzu apmēru var noteikt tikai pēc tam, kad eksperts dabā ir apsekojis attiecīgās mežaudzes un veicis koku uzmērīšanu. Kad ir iegūti visi nepieciešamie dati, atlīdzības apmēru aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 221. marta noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību”.
Ņemot vērā, ka kompensācijas - atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar meža inventarizācijas datiem un konkrētiem nogabaliem, par kuriem paredzēta atlīdzība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī ar informāciju, ko var iegūt, tikai veicot apsekojumu dabā, nav iespējams precīzi pateikt, cik finanšu līdzekļi kompensācijām varētu būt nepieciešami pēc noteikumu projekta apstiprināšanas. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas atlīdzības apjoms par kopšanas cirtes aizliegumu svārstās 200-500 Ls/ha, par galvenās cirtes aizliegumu 800-5000Ls/ha. Saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 7.punktu atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina un neizmaksā 2011. un 2012.gadā.
Attiecībā uz zemes atpirkšanu likumā ir noteikta zemes atpirkšanas secība: sākot ar 2012.gadu tiks atpirkta zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos. Tā kā zemes atpirkšana dabas liegumos vēl nav stājusies spēkā, nav iespējams pateikt vidējo cenu, kā arī kopējo summu, kas varētu būt nepieciešama zemes atpirkšanai. Zemes gabala cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.507 „Noteikumi par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”. Papildus jānorāda, ka zemes atpirkšana notiek pamatojoties uz īpašnieka brīvu gribu, uz iesnieguma pamata.
Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā zemes īpašnieki var saņemt Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam paredzētos ikgadējos atbalsta maksājumus no pasākuma „Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība Natura 2000 teritorijā” (par pastāvīgajām pļavām un ganībām) - 44 eiro/ha un no pasākuma „Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem” (izņemot purvus) - 60 eiro/ha. Šos maksājumus administrē Lauku atbalsta dienests.
4. Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme Noteikumu projektam paredzama pozitīva ietekme uz vidi, bioloģiskās daudzveidības, ainavas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, jo tā mērķis ir parkā noteikt atbilstošākos saimnieciskās darbības nosacījumus, lai nodrošinātu parka izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senielejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Parkā izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas, lai saglabātu tur notiekošos dabiskos procesus bez jebkādas saimnieciskās darbības ietekmes – Nurmižu garvu, Roču meža, Inciema senkrastu un Sudas purva rezervāta zonas. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotu dabisko biotopu un cilvēku ietekmētu biotopu mozaīku ainavu, kā arī šajā teritorijā koncentrētos ģeoloģisko un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Kultūrvēsturiskā zona izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.
5. Administratīvās procedūras raksturojums Kopumā ar noteikumu projektu administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot normas, saskaņojumus un atļaujas, kas ir zaudējušas aktualitāti vai, ievērojot labu pārvaldības praksi, netiek prasītas no privātpersonas, bet saskaņošanas process tiek nodrošināts valsts iestāžu sadarbības rezultātā.
Piemēram, tiek atcelti saskaņojumi dabas lieguma zonā veikt rūpniecisko, tūrisma, atpūtas un izklaides komercdarbību, izvietot dabā reklāmu un citu informāciju, nodarboties ar tirdzniecību ārpus parka dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vietām, ierīkot pastāvīgas tūristu apmetnes un ugunskuru vietas. Kultūrvēsturiskajā zonā - veikt saimniecisko darbību, kas mazina kultūrvēsturiskās vides kvalitāti, būvprojekta saskaņošana ar parka administrāciju.
Tiek atcelti saskaņojumi un normas, ko regulē normatīvie akti par mežu apsaimniekošanu un koku ciršanu ārpus meža zemēm.
Tāpat arī tiek paredzēta iespēja meža apsaimniekošanas plānu iesniegt Dabas aizsardzības pārvadei apstiprināšanai elektroniska dokumenta veidā.
6. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums Projekts šo jomu neskar.
7. Cita informācija Nav
III. – V. sadaļa - projekts šīs jomas neskar.
VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1. Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu Sabiedrības informēšana ir veikta atbilstoši likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.pantā noteiktajai kārtībai.
1) Projekts ievietots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā no 23.08.2011., Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā no 29.08.2011.;
2) Paziņojums par sagatavoto projektu nosūtīts ievietošanai parkā ietilpstošo pašvaldību mājas lapās un publicēšanai vietējos laikraksts. Paziņojums publicēts arī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (06.09.2011.);
3) No 23.08.2011. - 15.09.2011. rīkotas tikšanās ar visām parkā ietilpstošajām pašvaldībām: 23.augustā ar Siguldas novada pašvaldību; 25.augustā ar Inčukalna un Sējas novada pašvaldību; 29.augustā ar Cēsu, Priekuļu un Līgatnes novada pašvaldību; 31.augustā ar Beverīnas novada pašvaldību; 8.sepetembrī ar Krimuldas novada pašvaldību un 15.septembrī ar Kocēnu novada pašvaldību.
4) Projekts nosūtīts visām parkā ietilpstošajām pašvaldībām atzinuma sniegšanai, atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12.panta ceturto daļai;
5) Zemes īpašnieki, kuriem aizsardzības režīms mainās uz stingrāku, par to ir informēti rakstiski (nosūtot vēstuli);
6) Projekts nosūtīts izskatīšanai un komentāru sniegšanai Vides konsultatīvajai padomei (23.08.2011.);
7) Trīs sanāksmes ar nacionālā parka pašvaldībām notikušas pēc noteikumu projekta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē (20.12.2011., 11.01.2012. un 18.01.2012.)
2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē Par noteikumu projekta izstrādi interesi ir izrādījuši septiņi zemes īpašnieki, kuru īpašumi atrodas parka teritorijā, SIA „Unguri”, kā arī parkā ietilpstošās pašvaldības. Tāpat arī par noteikumu projektu viedokli sniegusi Latvijas mednieku savienība, Latvijas kalnu slēpošanas trašu asociācija un Turaidas muzejrezervāts.
3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti Par noteikumu projektu atzinumi saņemti no Siguldas novada domes, Priekuļu novada domes, Beverīnas novada domes, Cēsu novada domes, Līgatnes novada domes, Krimuldas novada domes un Kocēnu novada domes. No Beverīnas novada domes un Kocēnu novada domes saņemts pozitīvs atzinums. Līgatnes, Priekuļu, Cēsu, Krimuldas un Silguldas novada domes ir izteikušas priekšlikumus un iebildumus gan par noteikumu tekstu, gan funkcionālo zonējumu, kas ir izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā, iestrādājot noteikumu projektā.
Pēc 11.01.2012. sanāksmes ar pašvaldībām saņemti papildus priekšlikumi par funkcionālā zonējuma precizēšanu no Siguldas, Cēsu, Amatas un Līgatnes pašvaldības. Priekšlikumi izvērtēti, funkcionālais zonējums precizēts.
Pašvaldību sniegtie priekšlikumi un iebildumi apkopoti un pievienoti pielikumā (datne: VARAMInfo_090312_Gauja)
Par noteikumu projektu ir saņemti četri rakstiski iesniegumi no zemes īpašniekiem/lietotājiem ar priekšlikumiem noteikumu projekta precizēšanai un funkcionālā zonējuma maiņai, kas ir ņemti vērā daļēji. Diviem zemes īpašniekiem sniegtas konsultācijas telefoniski, viens īpašnieks konsultējies VARAM personīgi.
Vides organizāciju (LDF, PDF, LOB, LEB, LBB) un LU Bioloģijas fakultātes speciālistiem saņemti ieteikumi Gaujas Nacionālā parka individuālo noteikumu projektam, kuri izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā (nav ņemts vērā iebildums par 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu saglabāšanu mežaudzēs kultūrvēsturiskajā zonā).
Noteikumu projekts saskaņots ar Latvijas kalnu slēpošanas trašu asociāciju.
No biedrības „Medniekiem.lv” saņemti divi priekšlikumi, no kuriem viens ir ņemts vērā.
Latvijas Mednieku savienība ir sniegusi divus priekšlikumus, no kuriem viens ir ņemts vērā, otrs ņemts vērā daļēji (ūdensputnu medības atļautas mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā).
SIA „Unguri” ierosinājumi ir daļēji ņemti vērā.
4. Saeimas un ekspertu līdzdalība Noteikumu projekta izstrādē piedalījušies Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti.
5. Cita informācija
Nav
VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests, nacionālā parkā ietilpstošās pašvaldības.
2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām Projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci
3. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide Nav ietekmes.
Jaunu institūciju izveide netiek paredzēta.
4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Esošu institūciju likvidācija Nav ietekmes.
Institūcijas netiek likvidētas.
5. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.
Esošu institūciju reorganizācija Nav ietekmes.
Institūcijas netiek reorganizētas.
6. Cita informācija Nav
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs
E.Sprūdžs
Iesniedzējs:
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs
E.Sprūdžs
Vīza:
Valsts sekretārs G.Puķītis
16.marts 2012, 17:05 | links
