Peipusa ezers

Peipusnieks ne asakas,un iemet atskaiti savādāk nu tu jau saproti:))

AndrisG, kas Rapinā laps? :)

Dīvains klusums!

otinj pa skaisto

Kad pērku atļauju Peipusa ezeram, beigās man uzmet šitādu tekstu - Transaction failed: Merchant transaction exceeded the maximum 24 hours (909)
Varbūt kāds zin, ko tas nozīmē? Un kā varētu viņu nopirkt?

Ja kaadam briiva vieta mashiinaa uz naakamo sestdienu, maksaashu 20ls celjam,dziivoju pashaa centraa pie Kronvalda parka.Pilniigs trezvenjiks,bet taads kuru ar raushanu jaarauj no ledus:)labpraat padotos uz Njinas pusi.Ja kaadam ir ko piedaavaat PM.

otiņš: visu cieņu emociju pārņemtajam autoram, tiešām sestdienas rītā labākais informācijas avots visai dienai:))) Ne asakas tev!!!

Otiņs Tev lieliski ir izdevies atainot izjūtas un emocijas PEIPUSĀ. Vai Tu šodien kādu raudu esi noķēris,,,,,

otinj sajutu pilniigi copes garshu mutee visu sho lasot:)labs,labs

afiget! tev vajadzētu grāmatas rakstīt!

Ļoti labs apraksts .

Lasīju un smējos, tātad labs raksts. Lai šitādu uzrakstītu, vēl vienu brivu dienu paņēmi vai darba laiku izmantoji? :)))

labs apraksts

Izņemts no D.gr. 2012

Ievads:
Lai gan sarunāts ar Jožiku izbrauciens tikai nākamās nedēļas nogalē, bet sirds jau nav mierīga. Tā ka laika prognozes sāk iekrāsoties vilinošās krāsās, copeslietu.lv forumā vienam otram ir nemierīgs prāts, tad man ar tas sāk šūmēties, līdz tas viss ir sasmēlies tik tāļi, ka atbildu un saku, ka gribu. Šis saka davai, es ar'!!! Vel pāris sazvoni par ko un kā un tad jau jālaiž naktī uz trešdienu. Pirmdienas vakarā Māris zvana, uztraucies par puteni un nakts braucienu, a man ta darbā vel otrdien ģēlas sarunātas, saku, ka laikam, tad jau ne. :( Bet prāts ar katru minūti aptumšojas, visu rītdienu galvā samenedžēju. Atzvons Mārim, šis tik nosmej, ka sapinies ar kārtējo ala "Vējiem Līdzi".
Otrdien no rīta viss tiek samenedžēts un jau ap 13:00, pašā purgā, laižamies caur Reigu Z/A virzienā. Ceļš laps, laiks ar tāds pats (pavasars tuvojas). Pa ceļam salīmejam plānus, sarunājam načofku un ar n-tajām pīpauzēm pēc 6h esam galā. Iekārtojamies ~ 200 gadu vecā mājā pie vecas sieviņas, īstas vecticībnieces (viņi tai dienvid galā lielākoties tādi laikam ir).
Vakars paiet pārsienot pīckas, sarunājoties kā arī klausoties Žirinovska monologā (kaut kā biju iedomājies ka vecticībnieki velaizvien nezin kas tā tāda elektrība ir un uz Tallinu zirga pajūgā vālē). Gulēt jāiet ahujenna agri 21:00, a ko darīt: liekamies uz auss, vel līdz aizmigšanai paspēju n-tās reizes aiziet pačurāt un uzpīpēt. Naktī, aizmiegot, dzirdu nepārtrauktus čukstus, vecenīte laikam dievu lūdz!! Guļot murgoju par to, kā aizguļamies, palikušas tikai 5 min līdz sarunātajai vstrečai, a Māris, kad šo modinu, nekādi neceļas tikai turpina krākt, arī sēžot, Vells tāds!! Apmēram tādā garā pavadīta arī ātlikusī nemierīgā pirmscopes nakts.

Iztirzājums:
29.02.2012
6os padjoms, rīta kafija, cigarete un stienis un jau dodamies ezera ārēs, uz vietām, kur vakar, puteņa laikā, baigā ķērra esot bijusi. Kaut kur pie Ņinas ~ 2km no krasta. Vakardienas skarbie vīri piesēžas pie saviem caurumiem, a mēs paejamies ~ 100m nostāk, lai nebūtu jāklausās, nah..uj, po..huj, a..hujena platva berjot.
Izurbju vienu coķi, viens, otrs asars un kādu laiku nekā. Blakus Māris biežāk pa asarītim un kādu raudu izvelk. Es pāreju ~ 50m tālāk, izurbjos un 50 cm blakām velreiz izurbjos. Blakām nolaižu mormenes un āķīša tandēmu, aprīkotus ar kustīgo šļieku, bet dvīnītī dragāju ar mormeni un ķikuru pušķīti. Bams, uzsēžas asariņš tad rauda, tad rauda un vel viena rauda. Blakus makšķerīte ar jau sāk lēkāt, tur ar rauda. Pārkabinu slieku-kustīgo un nolaižu ~2m no ledus (kā nekā japārbauda visi līmeņi) slieku makšķerīte atkal dzīvo savu kustīgo un neatkarīgo dzīvi, man uz ķikuriem atkan rauda, kas sapin blakus esošo makšķerīti. Bļin, saprotu, ka pie tādas intensitātes ar divām nav aršana, izrauju tandēmu laukā, turpinu aktīvi vilkt skaistas raudas, bet tad kāds to rubiļņiku izslēdza un turpinājumā viens trekns NEKĀ.
5-10-15-20 min pa retam pa kādai žuvei ir, bet nekas nopietns. Pārslēdzos uz meklēšanu, bet citi coķi atnes tik vien kā ķīšu armiju. Bļin, kā šitā!?
Atgriežos pie devīgā cokuma, kas atnes vel pāris raudiņas un pa vientuļiem asariem/iņiem. Piebrauc zavoščiks un saka, ka tālajā kardonā lopā ņemot zivis, vai braukšot līdz'? Visi aizmaic, arī Māris neiztur, es palieku! Paejos tuvāk krastam, kur atrodas pa retam raudu un asaru iznācienam, bet ļoti neaktīvi un ar lieliem pārtraukumiem. Zvana Māris, prasa kā man, saku ka pa reizei kāda raudai i', bet ir, a šiem nekā, mikro asariņi un ezera saimnieki ķīši (vot i lopiskā cope tajā krastā!!!).
Pēc ~ 20min šie parādās pie apvāršņa, Marčiks ierubījās blakus un turpmāko stundu pierāda cik liels ķīšu speciālists ir, pa to laiku man ne viena ķīša, pa retai raudiņai un asariņam, a šis tik velk dažāda kalibra adatainos, daži pat tādi, kuri liekami vienā kastītē ar mormeni.
Tā arī to dienu nobeidzam uz ezera. Kopā ļoti sakarīgi. Zivis ~ 14 kg katram (kaprīza cope kā nekā). Lielākā rauda ~ 800 gr, asars tā pat, par ķīšu izmēru jāprasa Mārim. Vakarā aizlaižam uz veici iepērkam bairīti, večiņa uzvāra pakaļonus un sasilda vietējos cīsiņus no Rakveres, un vakars tā arī paiet ar aliņu, šodien jau ar Zjuganova monologu (izrādās lielajam kaimiņam prezidenta vēlēšanas 03.03., a tāpēc tās autoritātes tur tā cepās). Laižoties miegā, naksnīgajā klusumā atkal dzirdami večiņas čuksti un ir sajūta, ka rīt būs Baigais kļovs.

01.03.2012
M: Vai tev kāda rauda ;sodien ar i’!? A: Nē, tu ko? Raudas jau ņem vairāk uz pavasara pusi!!

Šonakt guļu labāk, tik no rīta puses tāds nemierīgāks. Večiņa ienāk un noziņo-PODJOM, mans mob. plkst. Pēc 5sek paziņo to paš'. Ik rīta rituāls un jau sēžam kamanās un virzāmies uz tām pašām točkām. Mārim visu laiku skandēju par baigo, šīs dienas priekšā stāvošo, kļovu, šis saka, ja nebūs, tad sūtīšot mani pie zivīm, a man kaut kā nav iebildumu, esmu pārliecināts kā ērzels.
Atbraucam, entuziasma pilni, brienam uz vakardienas lunkām. Māris jau no rīta sāk piebarot ar barību, es to nedaru. Man pieķeras maziņš asariņs, tad tāda pati raudiņa un tad jau lielāka. Kolēģis pa tamo laiku jau izšlepējis divtik daudz. Laikam necopes laikā tai barībai tomēr kāda loma ir. Kamēr šis ik pa laikam kādu skaistu žuvi izmāna, tikmēr es meditēju (miglā, kas šorīt ir īpaši bieza) ar saviem tārpiem un makšķerītēm, a kustības ta nav! Nolemju paieties pa vakardienas maršrutu tuvāk krastam, urbju vienu, otro un trešo, ik pa 50m caurumu, bet nekādu zivīgo rezultātu. Laikam migla vainīga, spiediens ar nav īstais, pļac!!
Ar acs kaktiņu pamanu ~ 2km (ha ha haa) tālāk tādu tumšu plankumu uz baltās segas. Aizbrienu, izurbju, nolaižu un asariņš galā, tāds apmēram uz 80 gr. Tad vel tāds pats un vel, vāks, ņem uz pliku mormeni. Kuņģis sāk dziedāt balādes par tēmu "Brokastis", es solidarizējos un ieliku ka pāris maizītes iekš' to vēder', hmm... vairs nedzied!! Pēc azaida sāk kosties riktīgais Peipusa asars, tāds uz gramiem 100 (ha ha haa), super!!! Tā arī turpmāko h pavadu velkot skaistos Peipusa asarus.
Uzzvanu koļēgam, kā šim? A šim... esti kolmi tefoni para plute ...... vobšem, ārpus zonas vai izrubījies (telefons es domāju).
Apnikuši, man tie Peipusa "asari", un duru uz vakardienas āliņģi. Piebrauc zavoščiks, un atkan paziņo, ka tālajā kardonā raudas ņemot nemērā, gan es, gan šoreiz arī Māris noturās kārdinājumam un paliekam še pat. Bet sajūtas tuvu nullei: žuve neņem, vakardienas aliņš ar kaut kāds kreisais bijis, vai arī ne tas čaiņiks līdzi paķēries.
Lai nu kā tur arī būtu, nolaižu vienu un arī otru makšķerīti ar vakardienas tandēmu blakām un meditēju. O, cope, rauda atsaucās! O, atkal, rauda. Tā palēnītēm tā lieta ievirzās ahu..jenā kļova sliedēs. Paskatos uz Māra pusi, šis tā pat diriģē sniegotā ezera plašumus. Skaisti!! Jāmočī kamēr ir, bet tas IR, šodien, kā apsolīts, turpinās līdz pat vakaram. Kā pēc tā teiciena, ka kļovs bija vakar un būs rīt! Ja brauc uz divām dienām, tad vakardienā vai rītdienā offic trāpīsi.
Tātad: rubiļņiks tika ieslēgts ~ 11:00 un to neizrubīja līdz pat prombraukšanai. Raudas lielākas vai mazākas, bet ņēma nepārtraukti, arī uz pliku mormeni, vienvārdsakot saldūdens-ziemeļu piraņjas, grābj visu kas kustās!
Pa laikam uzpīpēju, izstaipu kaulus, esmu sen kā pārgājis uz šļieku, tā ērtāk un ārtāk. Māris aizrāvies ar eksperimentiem: ķikurs viens un ķikuru daudz, slieka, mākslīgais motilis, plika mormene uz visu ņem, lūk tāds tas īstais Peipusa raudu kļovs!!! Tā arī pavadām turpmāko copi savos ierakumos.
Īsi pirms 16:00 manas abas copenes ir uzmetušas bārdas, un nolemju atjaunot agrāko kārtību, vismaz dažādībai. Pārsienu vienu, nolaižu, a tur tikai kādi 3m auklas palikušas! Pārbaudu līmeni, a tur zvīņaino nava!! Faaa... k, knaģi jau bik apvilkušies aukstumā. Pārsienu otru un tā sasniedz grunti. Turpinu ieņemto ritmu. Pa vidu mūsu dialogs un pērle: Klau, būtu labi, ja tādas raudas ap kg ņemtu. Mierīgi, nolaid 2-3 pavadiņas, ilgāk pagaidi, piecērt, un velc savu kg ārā. Ha ha ha haaa, haaa, ha, ha.
Lāb', pazaveros cejerī, kas rāda dažas minūtes pirms 16:00, paziņojam viens otram par pēdējā cēliena sākumu un dodamies katrs uz savu cokumu. Man viena rauda, otrā, trešā (Marčikam droš' tā pat) un tad kārtējā provodkā, pēc piecirtiena, iestādu savu auziņu kaut kādā makanā. Stīveju šo augšā, a šis mani cenšas stīvēt atpakaļ. Kliedzu, pa visu ezeru, ka laikam baigais breks pieķēries (neesmu ziemā tādus turējis), Māris atcilpo ar urbi dvīņu caurumam. Kamēr tas nav nepieciešams, palīdz pie auklas iztaisnošanas, ieslidināšanas un padomiem, es tikmēr caur pirkstiem ziņģēju pa cītaras stīgām. Liekas, ka tas monstrs, vel kaut kur pusūdenī močījās, a ieraugu zaļgan-brūni svītroto sānu pie pašas lunkas un skaļi iesaucos "VĒDZELE" (speciāli iegādājos karodziņmakšķeri, paliku ķīsi zem zābaka, kā ari filēju to, a šī izdomāja piežmiegt manu ķikuru kaudzīti. Pa ceļam mēļoju par to, gandrīz viss ciems jau zināja par manu sapni. Domu SPĒKS!!!) Kaut kur atmiņā atceros par vēdzeles un dienas gaismas attiecībām, sabīdu zābakus virs lunkas un turpinu dzin-dzin augšā, dzin-dzin lejā. Lūru pa spraugu: ko šī darīs!? A šī, pa to laiku, izdomā ar purnu iemočīt lunkā un pazavērties dienas gaismā. Mārim prasu: "A aiz kurienes šo lai ņem?" Šis saka: "Bāz mutē!" Ko? Ā pirkstus, ok, bet tur nav kur aizķerties, kaut kā pašlepēju šo augstāk, Māris paķer aiz žaunu vākiem un uz ledus jau lokās šī skaistā dzīļu iemītniece. Ehh, kas par krāsām, un pa visu ezeru noskan mans juhuuuuuuuuuu, uhuuuuuuuu, huuuuuuuu, uuuuuuuuuu.

(Mēģinu ielikt foto, sajūtas, ka nerubīju kā to izdarīt. Ja nu gadījumā, nesanāk, tad esiet laipni pazavērties manā olbumā!!)


Viss, ar šo zivu arī beidzu šis dienas copi kā arī divvdiennieku. Adrenalīna deva, pēdējā zivs un vel kāda (mājā nosēru 3,6kg)!!!! Mārim šai dienā nepilni 50 kg, man 44 kg. Raudai izmērs ļoti smuks. Tie, kuri aiznesās uz tālo kardonu, krastā rādīja garus ģīmjus, viņu tur saurbuši totālu ablomoviču. Beigu rezumē: nevajag ģorgāties!!
Tālāk jau ceļš mājup (pēc ilgiem laikiem neesmu pie stūres un malkoju aliņu!! :) Daudz nav, bet patīkami. Vel vakarā apjēdzu, ka lai to visu uimu sačīnītu, darbā vel viena brīvdiena jāsarunā, ko arī veksmīgi izdodas noorganizēt. Vobla līdz vasaras saulgriežiem praktiski nodrošināta.

PS Daliet zivju svaru ar divi un būs tuvāk patiesībai!!!

Nobeigums:
" Braucot prom, nevilšus iezogas domas: Varēja jau ar saulīte uzspīdēt un rokas pasildīt! Varēja ar raudas ķerties tā ap 500gr-1kg, nu tā kā pastalas. Vel labāk, ja visu dienu asari ņemtu kā īstu vīru cimdi! Jā, un kāpēc vispār uz šejieni esmu atbraucis!?"

Ne asakas un veiksmi vēlot,
Otinjsh!!!!!!!

sonakt peec susstundas izmaucam uz varnu uz divaam dienaam!!! luukosim kas buus!!! ta jaw sveedien vakaraa bildes un atskaite par to kaa gaajis!!! ne asakas!

var maksāt arī ar visa electron,tikai jādara ko prasa un viss strādā.

nevar, der tikai klasika, vai mastercard

vai var ar VISA elektroniks karti var nopirkt atļauju uz Peipusa copi?

Vai nav kāds, kas grib šonakt ap trijiem no Siguldas - Līgatnes u.t.t. pa ceļam laist uz Peipusu? Sanācās brīvas vietas mašīnā. Publicējat kontaktus, sazināšos.

Bijām uz divdiennieku 29 -1 Kallaste
Biju pirmo reizi .........patikās....lomi gan atpaliek kg ziņā-pa divām dienām 6,5 kg ar asariem.Raudas praktiski nebija,pārsvarā smalks asars un ik pa mirklim izšāva kāds bonuss-lielākais asars 410 gr
Špagojām ar kājām kādus 2 km iekšā. Čomam līdaka uz murmuli paņēma 1,2 kg -un pat dabūja laukā.