Kūpinātavas

Nu tagad var viņu ievērtēt kas ir pareizi un kas nav!
3.marts 2012, 18:02 | links
 
To kurtuvi nav nemaz tik oligāti taisīt,var arī pašā trubā kurināt(tas stāds sliņķu variants:D)
3.marts 2012, 17:13 | links
 
Savulaik kūpinātavu uzbūvēju ~šādu:
Izejmateriāli:
Čuguna truba 400mmx2,5m,ķieģeļi kurtuves izbūvei,kamaza riepas disks,800x800x1800mm kvadrātveida truba no zāles miltu žāvētavas.To var aizstāt ari ar ķieģeļu mūrējumu.laukakmeņi un dēlīši.
Slīpi ieraku čuguna trubu zemē.Tās zemākajā galā uzmūrēju kurtuvi.Otrā trubas galā uzliku disku,kuram sānā bij izbriezts robs.Tas lai varētu uzsēdināt guļus uz trubas.Tam apkārt ieraku kantaino trubu.Uz diska un gar malām biezā slānī saliku laukakmeņus.Diskam ir laba īpašība-karstumu un dūmus izkliedēt pa vairākiem caurumiem.Akmeņi nepieciešami gan dūmu papildus izkliedēšanai,gan arī t* vienmērīgai uzturēšanai.Princips kā apaļajām malkas krāsnīm.No dēlīšiem taisiju vāku ar kuru nosegt kūpinātavu.Tam virsā klāju vecos kubiešu maisus.
p.s.Mūrētā ķieģeļu kūpinātava būtu efektīvāka.Jo ķieģeļi tā neatdziest vējainā laikā kā metāls.Izbūvē līdzīgi kā metāla.Tik trubas augšējo galu apmūrē pilnībā ,tā lai virs zemes būtu dažas rindas ar ķieģeļiem.Vnkāršāk un labāk būtu iepirkt plauktiņus un tad pēc to izmēriem mūrēt kūpinātavu.Mūrējamo var taisīt ar durtiņām nevis vāku.Bet tā jau ir gaumes lieta.
3.marts 2012, 15:44 | links
 
Zivis pat iztīrot iekšas es nemazgāju,ja ir vajadzība,tad izslauka .Tas viss lai nav jāiztvaiko tam liekajam mitrumam.Ir daudz kūpinātavu veidi,un pašam jātiek skaidrībā-kādas zivis gribi izņemt no kūpinātavas.Karsti kūpinātas(sautētas dūmos) ātrai ēšanai,vai gribi normāli nokūpināt un pēc divām dienām ar ēst.Visu to var panākt tikai ar temperatūru,dūmu vilkmi un laiku.
3.marts 2012, 14:57 | links
 
Asaru kūpināšana ar mērcēšanu ir populāra sliņķu metrode :) Tiem, kam slinkums tīrīt :) Tie paši kimlaki, atgriezti pa muguru ir ļoti sulīgi un trekni. Kūpinot ar mērcēšanu zivs sanāk vairāk sautēta.

Haori

T stabilizē caurule zem zemes, to vajadzētu 3+ mtrus garu, ja vēlas kūpināt zemās T, kliedēt dūmus ar laukameņiem ir diezgan sarežģīti, bet, iespējams, ka efektīvi. e-pasts priv.
3.marts 2012, 14:10 | links
 
Nezinu,dzirdējis esmu daudz,ka mērcē zivis pirms kūpināšanas!Es nekad neesmu to darījis.Iztieku ar sāli,cukuru un ķiploku ierīvējot.Uz beigām var kādu sieru,vīnu....uzspricēt.Viss atkarīgs kādas zivis,citas sāla pēc kūpināšanas.Tāpat nekad tos sāls ūdeņus nespricēju ar šļircēm.Tad jau patur nakti vēsumā ar ierīvētām garšvielām,lai ievelkas.Uzskatu ka zivij nevajag visādas ķīmijas sabērt,pietiek sāls/cukurs,var citrona sulu.Ar tām garšvielām nav vairs konkrētās zivs garša!
3.marts 2012, 12:06 | links
 
Nekad neesmu redzējis, ka krievi tīrītu asariem iekšas. Volgā vienmēr tā darījām. Lielos kilogramniekus uz diennakti stiprā sālsūdenī, tad nākamajā dienā noskalo un nokūpina pa ātro. Laivā, ar Astrahanočku un Bočkarjovu garšoja lieliski!
3.marts 2012, 11:49 | links
 
V.S.O.P. iedod e pastu tad varētu arī bildes nosūtīt lai būtu skaidrāk redzams kas i kas.
Akmeņi lai stabilizētu T un vienmērīgāk kliedētu dūmu!
3.marts 2012, 10:13 | links
 
Vienā krievu copes raidījumā redzēju ka veči jau uz ledus samet asarus stiprā sālsūdenī un pēc neilga laika kūpina ātrajā līdzi paņemtajā kūpinātavā, kas liekas uz grilla. Izskatījās ka pat iekšas netīra, vai tā tas ir? Un cik ilgs varētu būt mērcēšanas laiks un kādas proporcijas?
3.marts 2012, 09:37 | links
 
Haoro

Ja kurina zem zivīm, kā Buma variantā, tad paplāte piedeg.
Ja dūmi nāk no sāniem pa cauruli kūpinot ar malku, tad paplāti novietojot virs caurules sanāk labs dūmu kliedētājs.

Lai atrisinātu vienmērīgu dūmu sadali kūpinātavā, kūpinot ar malkas dūmiem, palīdz risinājums, kad dūmu izplūde ir vienmērīga, pa visu jumta laukumu. Piem. apses dēlīši salikti blakus. T regulē ar skābekļa pieplūdi nevis ar izplūdi un viss veiksies.

PS. Laukakmeņi tev priekš kam? T stabilizēšanai?
3.marts 2012, 09:25 | links
 
Smiltis nav slikta ideja jo bija mēģināts likt apakšā cepjamās paplātes kur satek tauki bet viņas uzkarsa un tauki piedega beigās ne nokasīt ne nomazgāt!!!
Un tad vēl viens jautājums ja truba beidzas līdzās ar ieksējo sienu tad ir novērots nevienmērīgs siltuma sadalījums jo dabonu grozīt restes kā būtu pareizāk cīnīties ar tādu parādību, piebildē kad ielikšana notiek caur durvīm sānu malā?
2.marts 2012, 23:20 | links
 
Lai tiktu pie ēšanas-lasi!
2.marts 2012, 23:11 | links
 

Tauku vannīti jāiekombinē virs akmeņiem Parasti tajā ieberu jūras smilti -tauku absorbācijai
2.marts 2012, 23:06 | links
 
Man tāds jautājums spečokiem,kūpinātava koka ar ķieģeļu apakšu un ienākošo trubu(truba pienāk horezontāli no sāna) virs trubas atrodas siets uz kura salikti laukakmeņi tad atstarpe un pirmais plaukts kā būtu pareizāk taisīt tauku uztvērēju lai tie netek lejā uz akmeņiem un neaizdegas???
Varbūt kādam ir kāda grāmata kā to parezi visu sakārtot???
2.marts 2012, 22:50 | links
 
Ko Tu klausu tos vecos muļķus Klapē tik augšā un mēģini :DD
29.decembris 2011, 21:04 | links
 
Pāris vakaros mēģināšu izrakties cauri visai informācijai, bet jau tagad liekas ka mana izvēle nav diez ko pareiza. Vairumā tiek minēts metāls.
29.decembris 2011, 21:00 | links
 
Smird pēc cimenta -fui :DDD
29.decembris 2011, 20:56 | links
 
Vai tad betons tiešām var iespaidot smaržu vai garšu?
29.decembris 2011, 20:50 | links
 
P.p.s.- jonss. Pašķirsti vecos ierakstus šajā tēmā- tur būs atbilde uz Tavu jautājumu daudz izsmeļošāka!...
29.decembris 2011, 20:48 | links
 
:DDDDDDDDDD
29.decembris 2011, 20:47 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager