Neesmu profesionāls pavārs, bet patīk paniekoties :)
Pēc pēdējās veiksmīgās copes daļa asaru tika sacepti un no labsajūtas murrājot apēsti, bet daļa palika. Būs zupa, paziņoju ģimenei. Pauze... un tad iebildumi-atkal ar asakām, atkal būs jāķēpājas atsevišķi ar zivīm...pīiii!
Arguments spēcīgs!
Tomēr, tiem, kas asarus dīrā ir skaidra lieta, ka uz ādas, ko novelk paliek sānu gaļa (mmmm, ku garšīga) es to vienmēr nogriežu un kopā ar ikriem un sīpoliem sacepju pašā finālā, tā teikt "pavāra bonuss".
Šoreiz zivju padaudz un sānu gaļiņa ar ikriem netiek sacepta un pat paliek pāri vēl kādi 10 dīrāti rumpīši.
Labi, nodomāju, negribat asakas- būs bez asakām :). Materiāls man elegants, sānu gaļa un ikri, nofilēju vēl palikušos rumpjus, sagriežu sīkāk.
Tālāk jau elementāri- pēc labākajām zivju zupas tradīcijām.
Katlā pirmie ieplunkš burkāni un pāris sīpoli, burkānu gatavība tuvu robežai, nākamie burbuļoties dodas kārpeļi. Lauru lapas, melnais graudu pipars, protams netiek aizmirsts, to kopā ar pirmrindniekiem :)
Sāls pēc garšas un ņuha :D
Nu re, kārpeļi jau gandrīz gatavi, tagad kārtai zivei.
No sākuma viss pasākums tāds baigi duļķains izskatās, bet pēc minūtēm sāk skaidroties un buljoniņš kā arī pats zupiņš paliek dzidrs. Peld atsevišķi ikru graudiņi un pat taukumiņš pa virsu :)
Tagad slēdzam nost fojeri, saberam virsū iepriekš sakapātas dillītes, vāku virsū un 15-20min liekam mieru.
Tagad var uzsist sev uz pleca, aicināt visus pie galda un pilnai laimei pirms zupiņas degustācijas paņemt vienus 50gr. ar superr aukstu šnabsu.
Priekā un labu apetīti!
24.februāris 2012, 17:30 |
links