Tā, asari noēsti...
Ieradāmies pavēlu, he esam vieni :) Tā arī lepnā trijvientulībā pavadījām nieka 3,5 stundas. Uziešana eleganta, virs ledus ir ūdens, bet ne visur. Duram uz zināmām vietām, urbjamies, tirinamies un pēc laiciņa pirmais okunens, tad vēl, tad vēl, bet izskatās atkal pēc viena asara cauruma stāsta, t.i. - viens no āliņģa un viss. Kolēģis izstīvē kapitālu rupuci, kilogramam toč jābūt. Un tad man izšauj divi lohumi, liekas nu tik pasākums sāksies, bet kā sākās tā arī beidzās. Turpmāk urbšanās staigāšana, bet kā vannā... tuvojas hoķa laiks un jātinās malā. Nost nākot pāris vietas tādas visai šaubīgas, izskaloti nelieli pleķīši ar brīvu ūdeni.
Katrā ziņā vakariņas sanāca pat vairāk kā lepnas :)
Kas to zina kas pa nakti notiks, bet rīt no rīta jālaiž, bet nu jau prātīgi, izskatās, ka pēdējās dienas un sezonas noslēgšana uz Ventas ledus. Ūdens no apakšas un no augšas- šitais savienojums kausē makten ātri...
10.marts 2012, 21:34 |
links