man ar pagājušo sezonu bij mazs piedzīvojums sakarā ar lielo ezeru !
ar kolēģi atlaidām pilnā laimē no copes,noliku visus štrumus žāvēties,kā arī vešu. protams pēc pāris dienām visu smuki saliku pa plauktiem,sīkumiem nepievēršot sevišķu nozīmi.pēc pnedēļas ,vai divām ,vairs skaidri neatminos,atkal tiek nolemts laist mūža zivs medībās uz to pašu estiņu dīķi.
lieki piebilst,ka drēbes,šajā gadījumā iet runa par virsjaku,no skapja izvilku tikai laimīgajā,agrajā rītā un kā tas ir jau ierasts,sīkumiem sevīšķa nozīme atkal netika pievērsta,jo ir tak tūkstotis svarīgāku lietu !
piecelties piecēlos,bet to ka biju pamodies līdz galam apgalvot gan navaru. krāmējot štrumus vienkopus tieku līdz motilim.nu protams ,kur tad vēl ja ne smukajā baltajā putoplasta kastītē viņus mīļi guldīt ! a kur tad kastīte,nu protams virsjakas iekškabatā ! un tavu brīnumu ne tikai viena divdaļīgā,bet turpat arī maziņā ! nu gan nopriecājos par savu atjautību ,izņēmu abas no kabatas,bet kautkāda agrā rīta klusā sirdsbals klusi,klusi čukstēja manā vēl sagulētajā ausī : "tos smukos sarkanos tārpiņu droši guldi tajā smukajā baltajā lielajā kastītē un to maziņo droši noliec virtuvē pie izlietnes ! atstāj to mazo droši mājās,tikai never viņu vaļā,jo tur tāpat nekā interesanta nav !". droši vien negribējās būt oriģinālam un tā arī darīju,jo tā mazā saldā balstiņa ausī izlikās tik pārliecinoša,ka neradās nekāda iemesla to apšubīt !
Pēc stundām trijām ar kolēģi pilnā laimē sākām medīt laimes zivi(is) uz draudzīgā estiņu dīķa!Saulīte spīd ,rokas nesalst,vēja gandrīz nav,cope -grēks sūdzēties,cepums -reti garšīgs,nu vienvārdu sakot -laima pilnībā . un te dzirdu ,iezvanās telefons,atkal kautkas pa darbu,uzreiz nodomāju un maziņš aizdomu mākonītis aizslīd priekšā dienas idillei. paņemu trubu(telefonu), skatos nē ,zvana mana sieviete,uzreiz vieglāk paliek ,bet tas mākonītis kautkā neizzūd !
protams ka neskatoties uz copi paceļu,bet tur otrā galā b....ē ,tu k....i,būtu tu man tuvumā es tev parādītu kur vēži ziemo !!!
lieki būtu teikt,ka biju ļoti sašūti un tūliņ jautāju,ko tad mīļajai esmu nodarījis !
vēl pēc pāris pī sapratu ,ka sieviete nomazgājot traukus,nolēma izmazgāt arī manu mazo motiļu trauciņu,tikai iepriekšējā copes reizē man tur bija noglabāti baltie tārpiņi,kurus beidzot copi vienkārši biju aizmirsis izmest ārā !!!
Tā nu viņa nevainīgi paver vāciņu,bet no turiene,kā viņa pati teica, cienīgas sāusmenes stilā,sāk velties ārā dūcošs melnu sūdumušu kamols !:)) Tā nu šī bļaudama un vicinādama roka esot lidojusi pa visu dzīvokli,kamēr beigu beigās uzvarējusi visu "melno sotņu ":))
nosmējos riktīgi,labi ka neviena copmaņa tuvumā nebija,savādāk būtu vēl izsaukušu brālīšus baltos uzsvārčos un kas to vēl zinā kā un kur beigtos mana cope ! :))
piebildīšu tikai,ka kopš tās copes,tārpu truciņi man jāmazgā pašam ! :)))
ne asakas !
ar kolēģi atlaidām pilnā laimē no copes,noliku visus štrumus žāvēties,kā arī vešu. protams pēc pāris dienām visu smuki saliku pa plauktiem,sīkumiem nepievēršot sevišķu nozīmi.pēc pnedēļas ,vai divām ,vairs skaidri neatminos,atkal tiek nolemts laist mūža zivs medībās uz to pašu estiņu dīķi.
lieki piebilst,ka drēbes,šajā gadījumā iet runa par virsjaku,no skapja izvilku tikai laimīgajā,agrajā rītā un kā tas ir jau ierasts,sīkumiem sevīšķa nozīme atkal netika pievērsta,jo ir tak tūkstotis svarīgāku lietu !
piecelties piecēlos,bet to ka biju pamodies līdz galam apgalvot gan navaru. krāmējot štrumus vienkopus tieku līdz motilim.nu protams ,kur tad vēl ja ne smukajā baltajā putoplasta kastītē viņus mīļi guldīt ! a kur tad kastīte,nu protams virsjakas iekškabatā ! un tavu brīnumu ne tikai viena divdaļīgā,bet turpat arī maziņā ! nu gan nopriecājos par savu atjautību ,izņēmu abas no kabatas,bet kautkāda agrā rīta klusā sirdsbals klusi,klusi čukstēja manā vēl sagulētajā ausī : "tos smukos sarkanos tārpiņu droši guldi tajā smukajā baltajā lielajā kastītē un to maziņo droši noliec virtuvē pie izlietnes ! atstāj to mazo droši mājās,tikai never viņu vaļā,jo tur tāpat nekā interesanta nav !". droši vien negribējās būt oriģinālam un tā arī darīju,jo tā mazā saldā balstiņa ausī izlikās tik pārliecinoša,ka neradās nekāda iemesla to apšubīt !
Pēc stundām trijām ar kolēģi pilnā laimē sākām medīt laimes zivi(is) uz draudzīgā estiņu dīķa!Saulīte spīd ,rokas nesalst,vēja gandrīz nav,cope -grēks sūdzēties,cepums -reti garšīgs,nu vienvārdu sakot -laima pilnībā . un te dzirdu ,iezvanās telefons,atkal kautkas pa darbu,uzreiz nodomāju un maziņš aizdomu mākonītis aizslīd priekšā dienas idillei. paņemu trubu(telefonu), skatos nē ,zvana mana sieviete,uzreiz vieglāk paliek ,bet tas mākonītis kautkā neizzūd !
protams ka neskatoties uz copi paceļu,bet tur otrā galā b....ē ,tu k....i,būtu tu man tuvumā es tev parādītu kur vēži ziemo !!!
lieki būtu teikt,ka biju ļoti sašūti un tūliņ jautāju,ko tad mīļajai esmu nodarījis !
vēl pēc pāris pī sapratu ,ka sieviete nomazgājot traukus,nolēma izmazgāt arī manu mazo motiļu trauciņu,tikai iepriekšējā copes reizē man tur bija noglabāti baltie tārpiņi,kurus beidzot copi vienkārši biju aizmirsis izmest ārā !!!
Tā nu viņa nevainīgi paver vāciņu,bet no turiene,kā viņa pati teica, cienīgas sāusmenes stilā,sāk velties ārā dūcošs melnu sūdumušu kamols !:)) Tā nu šī bļaudama un vicinādama roka esot lidojusi pa visu dzīvokli,kamēr beigu beigās uzvarējusi visu "melno sotņu ":))
nosmējos riktīgi,labi ka neviena copmaņa tuvumā nebija,savādāk būtu vēl izsaukušu brālīšus baltos uzsvārčos un kas to vēl zinā kā un kur beigtos mana cope ! :))
piebildīšu tikai,ka kopš tās copes,tārpu truciņi man jāmazgā pašam ! :)))
ne asakas !
12.marts 2012, 20:29 | links
