Tajos kanālos vismaz tuvajā galā nāk no purviem iekšā brūnais ūdens, ledus pie krasta brūns, pa dienu ja konkrēta saule, saēd to putrā, atceros ka vienā gadā vēl 2. aprīlī iebraucām ar auto 7 km iekšā, bet jau uz pēcpusdienu jau palika tā jocīgi- mašīnai riepas sāka kust ledū iekšā :D Bija saule. ģeds ar 40 gadu Peipja pieredzi piecēlās un teica: "pietiek, braucam malā!" Kaut gan toreiz kolosāli ķērās un vēl nebija pati vakarpuse . Uz krastu negribējās nemaz. Bet nu paklausījām, un labi ka tā!
Prātīgi sakāpām auto (to pabraucot no vietas kur stāvēja mazliet uz priekšu) un laidām. Sajūtas nebija īpaši omulīgas braucot uz krasta pusi, visu laiku turējāmies pie durvju ručkas, ja nu kas tpu tptu tpu ,lai var paspēt durvis atraut un mašīna uz durvīm paliek uz ledus, kautkā veiksmīgi ar ieskrējienu pārlēcām pāri plaisai (iepriekš visi izkāpjot laukā- tik šoferis iekšā), bet ar to prieki nebeidzās- jo pie krasta, kur no rīta pa "kanavu" braucām virsū (no rīta feini uzsalis), jau iztēlēm bija redzams, ka ledus ir pipec.. Metrus 200 no krasta izkāpām no mašīnas, un šoferis ar Dievpalīgu deva pa robiem un ar ieskrējienu lielu kautkā nezin kā tai putrai izpērās cauri un izlidoja krastā... Ja būtu noslāpis, būtu pipec.. Tas brauciens visspilgtāk palicis atmiņā visai mūsu kompanī, bieži atceramies uz Peipi braucot :)
Visiem, kas šonakt startē, drošu ledu un jauki pavadītu laiku uz ezera rīt! galvenais- domāt ar galvu!!! :))
20.marts 2012, 21:49 |
links