To es Daugavā ar piekopju! Bet ir tāds moments inčīgs, ka ir brīdis, kad izbrauc, un pa pāris stundām, kādas divdesmit astes piesakās, tad seko vairākas dienas, kad tā zivs no bļitkas, da jebkādas pat mūk, vai līdz tai paceļas, piesit, un uz grunti atpakaļ. To visu ar baigo bezcerību var eholotē vērot. Nevar pierunāt un viss. Basta. Visu dienu tā...
Man tas copes rajons, tāds padziļš, būs ar Tevi jārunā tādu smago dzelzi, kā Gintam tapināt!
26.marts 2012, 21:53 |
links