Atbilde par mazo upju sakopšanu no raksta autora Vides Vēstīs:
Labdien,
Atvainojos par ilgo klusēšanu. Ne augstprātība - kavējas darbi un
pavasaris rauj laukā no telpām...
Paldies par ieskatu komentāros - viss ļoti normāli, jo katrs balstās
uz savu individuālo pieredzi. Un katrā gadījumā ir reāla patiesība/vai
tās daļa. Dažbrīd parādās arī sabiedrībā figurējoši pantiņi - kā "Daba
laba, pati sakārtos"(piemēram, piepucēs izskalotos kokus, tos
nākošajos palos paraujot aiz nākošā līkuma...aiz koka veidotajā
atstraumē uzaudzējot organismiem nabadzīgu smilšu sēri un vēl
noskalojot no krastiem). Neiespringstam, ka pasaulē cilvēks pēdējos
simts gadu laikā visu ir kardināli izmainījis. Un vēl darbojas Masas
un vielas nezūdamības likums un pēdējo 50 gadu laikā mūsu laukos, arī
upēs un ezeros ir uzkrājušās un joprojām pārstrādājas, rotē 60. -
70-jos gados masveidīgi izmantotie fosfora un slāpekļa savienojumi,
kuru izcelsme nebūt nebija Latvija, bet Ukraina vai Ziemeļlkrievija.)
Fosfors nepāriet gāzveida formā un tepat vien ūdens sistēmā cirkulē,
kamēr to kāds neizņem zivs,bebra vai ūdensaugu pļāvuma veidā. Vai
finālā uzkrājas jūrā, kur, starp citu, bezskābekļa zona (
4.aprīlis 2012, 07:50 |
links