Ja konkrētās upes posmā ir iekrituši koki,tad tur arī ir sapalu ,ālantu slēpņi.Tur straume visādu barību pienes un ir kur noslēpties.Atkarībā no laika un citiem apstākļiem(ūdens līmenis,dzidrums..),viņi barojas dažādos ūdens slāņos.Braslos straumē vasaras karstumā uzturas daudz zivis,jo tur vairāk skābeklis-pat straujās upēs.Katrs lielāks zāles cers,akmens ir vietas kur viņi dežūrē.Tā viennozīmīgi ne viens nepateiks,cikos kur viņi uzturēsies un kādā ūdens slānī barosies.Tad teiksim ar brekšiem būs daudz vienkāršāk,tie tomēr pārsvarā barojas no grunts.Bet ālants,sapals teiksim vienu rītu var baroties agri no rīta no grunts,bet otrā rītā tajā pašā laikā pusūdenī!Pa nakti mazliet uzlīs,vai ūdens līmenis pamainīsies un kaudze pārējo apstākļu neizbēgama maiņa ir notikusi-un iepriekšējās dienas veiksme izpaliks.Tas vispār uz visām zivīm un ne tikai attiecas.Es vairāk kā 20it gadus 70% atklāto ūdeņu copes esmu veltījis ālantiem,mazāk sapaliem un daudz viņiem kopīga uzvedībā.Jā,nārsto katrs savā laikā un sapals tomēr biežāk lielā straumē.Katrā upē savas īpatnības,pat vienā upē dažādos posmos!
15.aprīlis 2012, 22:14 |
links