Vakar man Lielupe ar savām viešņām vnk piekāsa!!!
Sākās viss tā ļoti vienkārši. Pa dienu, strādājot pie savām ābelēm, tiku pie jocīgiem tārpiņiem. Man, protams, radās jautājums: ka tik tie nav "kapari", tobišs, rožvaboļu kāpuriņi. Sagadījās, ka mājā tai brīdī bija divi diplomēti agronomi, tikai, par nožēlu, neviens (pareizāk sakot, neviena), nebija savā laikā pietiekami cītīgi apguvusi entomoloģijas kursu, lai varētu apstiprināt vai noliegt manu pieņēmumu, ka tie ir tie tārpiņi, kuri interesē mani un vimbiņas arīdzan. Nekas cits man neatlika, kā pēc pārdomu mirkļa, ir vai nav zaķis tas subjekts, ko par darbu sauc, un krāmēt pekeles mašīnā un gāzt uz sapņu tālēs atrodošos Lielupi. Jāatzīstas, ka iepriekš pieminētajam zaķim par sliktu nostrādāja Mika un GuntaraKL svētdienas panākumi (jūs jau zin' , par ko ir runa, jo čekojat šo forumu! Ja kāds nezin' , pats vainīgs :) )
Nu ko- domāts darīts, uguns rorēs! Mana iecerētā vietiņa brīva (gaisa līnijā bišķi virs 3km no Guntara vietiņas uz leju) un ap 7-iem pm mani tārpiņi jau peldas Lielupes ūdeņos. Drošības pēc uzmaucu uz kāda āķa arī citas kombinācijas (nejaukt ar kombinācijām no sieviešu apakšveļu zinātnes !!!). Process var sākties!
Saulīte silda kā jūnija pievakarē, vējiņš nežūžo absolūti nemaz, aš' slapja mugura palikuse, kamēr nometne iekārtojusies un pīckas saridētas. Jāatsēžas un pīpe jāuztaisa. Tagadiņ ir laiks ieklausīties arī putniņu vīterošanā un kaimiņu sarunās (nav takš man ausis aiztamponētas!!! :) ). "...Tikai tirinot spicītes un nekā neesot... Tīģereni nožļembājot vienā setā, mēģināšot parasto..."
Hmmm... Moš' man vairāk nospīdēs ar maniem super-čuper tārpeļiem...
Rit minūtes stundu garumā, a' man pat netirina... Nemanīts piezogas brālis Pesimists un sāk man aiz muguras ņirgt! Gribas krāmēt šim pa žokli, bet atceros labas uzvedības noteikumus un savaldos. Viegli TAS nenākas. Zobi šņirkst tā, itkā starp tiem būtu Lielupes smiltis iekļuvušas. Plusā nāk raksturīgā skaņa, kad tuvākajam kaimiņam ir piekodusies veiksme! Mana galva sagriežas virzienā pa kreisi tik, cik vien atļauj kakla skriemeļi, un manas acis ierauga sudraba ņirbu! PHĒ!!! Tas ir viss, ko tai brīdī spēj producēt manas smadzenes!!! Ausis sadzird filozofiskas pārdomas ar copes kolēģiem:
-"Ir vai nav krimināls?... Ar ko nomērīt ta nav..."
- " Liec somā! Fileja nesanāks, bet kotletēm būs labs!.."
Nekas cits neatliek, kā aizkūpināt pīpi. Blē!, netipiski bieži sanāk pīpot, ibio!
Kas tad tas?!? Man tirina!!! Metu pīpi zemē, lecu kājās, ķeru, cērtu, ir!!!- skuju, nav!!! kā vienmēr, varu vilkt dūmu tālāk...
Tā palēnām piezogas naksniņa. A' varbūt vēl??? Kaimiņi pa kreisi jau sen notinušies. Savās pozīcijās vēl turas kaimiņš pa labi. Vai man vajag? Vajag!!! Apspīdinu murenes, mainu ēsmu. Nekā...
Viss! Kas, es kāds muļķis?!? Jāvāc štrumi!!!...
Ak, jā- kaimiņam pa labi " ne asakas" (neklātienē, protams, jo feiss nav redzēts, jo niedres starpā un kur nu šai brīdī-melnā tumsā), " paldies vietiņai!" un līdz citai reizei!
:DDD
P.s. Pa starpu bija vēlviena cope, bet nemācēju realiēt. :(
Laikam jau nebiju atradis brīnumtārpiņus!... :D
P.p.s.Šis ir pārpublicējums no viena cita foruma, tāpēc viena otra frāze Jums varētu būt nesaprotama. Piedodiet, ja varat!... :)
19.aprīlis 2012, 19:15 |
links