citāts no manas mīļās grāmatas ar iespējamiem variantiem, ko ar šiem darīt:
"...Upmalas saimnieku savtīgums aug augumā ar katru gadu. Ja šiem cilvēkiem dotu vaļu, viņi aiztaisītu Temzai sētu priekšā. Ar sīkākām pietekām un kanāliem viņi to jau ir izdarījuši. Viņi iedzen mietu straumes vidū un izvelk ķēdes no viena krasta līdz otram, bet pie katra koka piesit pa «aizlieguma» dēlim. Šo dēļu izskats uzvanda visļaunākos instinktus manā sirdī. Es jūtu nepārvaramu vēlēšanos raut tos nost un sist ar tiem pa dēļu izkārēja [pļāvēja zadzēja] galvu, sist viņu līdz nāvei, tad pašrocīgi aprakt un uzlikt šos dēļus [pļāvēju] par kapa pieminekli.
Es pastāstīju Harisam par savām tieksmēm, un Hariss teica, ka viņam šīs jūtas izpaužoties vēl ļaundabīgākās formās. Viņš kāroja noslepkavot ne tikai pašu dēļa izlicēju [pļāvēja zadzēju], bet arī visu viņa ģimeni, draugus un radiniekus un pēc tam nodedzināt viņa māju. Man likās, ka Hariss iet par tālu, un to es arī pateicu, bet viņš atbildēja:
- Nekā tamlīdzīga. Tā viņiem vajag. Es vēl nodziedātu uz krāsmatām kādu jautru dziesmiņu.
Mani sarūgtināja Harisa asinskāre. Nekad nevajag pieļaut, lai taisnīguma instinkts izvirst un pārvēršas banālā atriebīgumā. Pagāja daudz laika, līdz man izdevās atgriezt Harisu kristīgā lēnprātībā, tomēr beigās es uzvarēju, un viņš apsolīja pasaudzēt vismaz draugus un radiniekus, kā arī nedziedāt uz krāsmatām jautru dziesmiņu.
Ja jūs nekad neesat dzirdējuši Harisu dziedam, jūs nevarat aptvert, kādu pakalpojumu esmu izdarījis cilvēcei..."
19.aprīlis 2012, 15:08 |
links