Foreles

šitāds priekš forelēm būtu labs?
http://eboat.lv/lv/makskeresanai/kati/shimano/shimano-alivio-cx-sensitive-spinings

Cik laikam zinu, tad mayby pirms 100gadiem Latvijas teritorijā ielaida vienu bebru pārī un tagad jau ir 100000!
Interesanti!

Sulla,
Upespērlenes vairojas tikai un vienīgi ar foreļu starpniecību. Tāpat upespērlenes var dzīvot tikai tīrā TEKOŠĀ ūdenī. Tās stāvošā ūdenī (bebru uzpludinājumos) mirst.
Lai pērlenē izveidotos pērle, jāpaiet vismaz 50 gadiem, kas nozīmē tās dzīvi bez bebra klātbūtnes mazajās upēs.

sulla es kaut kur lasiju ka pirms Ulmanjlaikiem bebrs neesot Kurzemee bijis

Sulla sava taisniiba tur ir, par tiem bebriem runaajot. es arii biezi spiningoju vienaa taadaa mazaa upiitee kurai bebri uzceelushi dambi. 2011 gada karstajaa vasaraa tur copeeju un ar čomu uzgajam to dambi. paskats diezgan briesmiigs, zem dambja praktiski vairs nekadas straumes, uudensliimenis kritiski zems, un par gaisa daudzumu uudenii seit lieki runaat, kad aaraa +/- 30 graadi. vareej redzeet mazu zivtinu barus kas lien uudensvirspusee peec gaisa, un atradu arii beigtu veedzeli taadu paari pa 30cm. zem dambja spiningojot protams nebija ne copes. saakumaa taa arii nesaprataam kapeec tik mazs uudenslimenis, jo parasti arii siltaas vasaraas tur bija diezgan ok un zivis neslaapa. uzgajam tad to dambi, virs damja liimenis pamatiigs, un arii pashu "saimnieku redzejaam" soreiz redzot kas notiek zem dambja, nolikaam spiningus un kartiigi nojaucaam to padariishanu.

nomads> bebrs LV tagadējā teritorijā bija plaši izplatīts vairākas tūkstošgades pēc ledus laikmeta, līdz 19. gs. 2. pusē tika pilnīgi izmedīts vērtīgās kažokādas kā arī tauku un smaržas dziedzeru sekrēta dēļ. Bet sākot ar 1927. gadu bebrs Latvijā tika pamazām reintroducēts. Iespējams agrākos laikos cilvēks tik ļoti neierobežoja bebra dabisko ienaidnieku(vilki, arī lāču vēl bija daudz) skaitu, tāpēc ar pastāvēja lielāks līdzsvars un to skaits atsevišķās vietās nebija tik liels. Bet arī pašlaik bebrs ir tik daudz cik daba tam ļauj savairoties, tobiš cik daudz tam pietiek ēdamā. Un jāņem vērā ka bebri necieš pārapdzīvotību un vecie jaunos dzen prom no savām teritorijām. Mums vienkārši liekas ka bebri ir pārāk daudz, jo cilvēks jau visu uzskata par savu īpašumu, gan upes un katru koku..
Jā un un pāris manās mazākajās upēs mēra foreles vasarā ir noķeramas tikai bebra uzpludinājumos. Piemēram Kanādā jaus sen pētnieki pierādījuši foreļu atkarību no bebru klātbūtnes, īpaši mazajās upītēs kas ziemās izsalst līdz gultnei. Un tikai bebra dīķu dziļumos tām ir patvērums.

Pirms simts gadiem cilvēku bij desmit reiz mazāk un tiem nebija šimano kātu...,un bebri kaut arī ir baigie svoloči,tomēr zivīm postu nenodara...

sulla par ekosistēmu:
ņemot vērā ka gadus trīssimts atpakaļ pērles no upespērlenēm bija tā laika Latvijas eksportprece, bebri tolaik nedzīvoja mazajās upēs un to kopumā bija krietni mazāk.

AndrisG> jā tikai cilvēks jau vairākus pēdējos gadsimtus nav upju ekosistēmas sastāvdaļa. Nu vismaz pie mums, kaut kur Sibīrijā vai Aļaskā protams ir savādāk ar jurtu cilvēkiem :) Cilvēks pārtiek no apsētiem laukiem un mājlopu ganāmpulkiem, zivis no upes ir tikai tāda nieka "uzkoda". Un tieši tāpēc cilvēks var atļauties tik nevērīgi izturēties pret mazo upju ekosistēmām, piesārņo tās, ceļ hesus, izcērt mežus krastos, bagarē un meliorē un visbeidzot katastrofāli samazina zivju skaitu. Ja cilvēka dzīve būtu atkarīga no mazo upju ihtiofaunas, ticiet man attieksme būtu kardināli atšķirīga..

Piekrītu visam sullas teiktajam,bet sulla, vai tad arī pirms 100gadiem cilvēki nevilka ārā no upes pilnus murdus ar zivīm? Tad jau vien zivis bija kā iztikas avots, nevis izprieca!

Sullam piekrītu. Labāk ķert zaļsvārces.Es foreles visas atlaižu, tas ir lielāks kaifs

marsis> nav tik vienkārši, neskaitāmas upes pie mums izkāstas tieši alkatīgu foreļotāju dēļ, un lielkāko postu nodara vecmeistari (lai gan par meistariem tos negribas saukt) ar ierasto tārpošanu. Un tiem ierasta lieta savākt katru bērneli. 90.to beigās satiku vilcienā tādu vienu izbijuši tārpotāju, kurš nu vecumdienās pārgājis vairāk uz brekšošanu. Cilvēks atklāti kratīja sirdi, pats arī nožēloja cik daudz agrāk ņēmis. Iedomājies kad regulāri ved mājās 50-100 galvas, kādu iespaidu tas atstāj uz populāciju nelielās upēs? Vairumu pārdeva restūžiem, un domubiedru viņam un viņiem netrūka, bieži brauca grupās. Un lūk šādu gaļenieku dēļ arī esam spiesti bieži klīst tukšā pa noplicinātajām upēm. Un līdakas ar bebriem(un arī ūdriem) te nav pie vainas, kad jel beidzot to sapratīsiet. Jo foreles ar tiem līdzās sadzīvoja vienā upē tūkstošiem gadu. Ir upes kur šīs sugas ir cieši saistītas vienā ekosistēmā un nemaz nevar iztikt vienam bez otras. Un žēl ka vairumam vājās zināšanas bioloģijā un ekoloģijā liedz izprast šo smalko saikni un mijiedarbību, un tāpēc ar notiek visi šie absurdie karagājieni pret līdakām, bebriem, ūdriem u.t.t.

Marsis - zelta vārdi! :)

Un ja vēl paskaitām cik iesācējam jāatstāj naudas upē? Man pirmais gājiens uz 15Ls vilka - brienot pēc vizuļa zaros brilles (letās) noslīcināju + 5 rotiņi. Domāt tiem kam tā lieta nepieķers izvēlēsies MAXIMA.

Sulla> Tie kas ir gatavi brist pa tiem brikšņiem tie arī sapratīs foreļošanas būtību. Tie kuri iesper kādu naktsāķi vai papludina slieku- cik ta viņi izķer? Bebris ar šnapiju un draugiem 1000 vairāk nodara postu. Secinajums - jo vairak FOREĻOTAJU jo vairak foreļu. Kāpēc - jo foreļotājs paspārda kādu dambi, izvelk kādu ūdu, iedod sejā kādam gudriniekam.

dagnis16> brauc uz Kuju vai Aronu. Noķersi kaut ko 100%.

Ja gar upi neved taka,tas vēl neliecina par to ,ka nav apmeklēta upe......es piemēram vairāk pa upi brienu;),bet takas gar foreļupēm arī mani kaitina:(

Par laimi manā upē ir tikai viens slikotājs! ://
Un šad tad vēl kāds iemaldās!

Nu varbūt es un vēl kāds ;D
Bet es zinu kādu strautu kas pat uz kartes nav uzrādīts ,un tas mans strauts ir strauta pietekas pieteka :D
Nu vismaz nevienu pēdu tur redzējis neesmu...Varbūt jau kāds kādreiz tur iemaldās...

Tu nu gan esi naivs, domājot, ka ir tādi strauti, par kuriem zini vienīgi Tu :D

Un Amatā un Braslā copmaņu jau tāpat ir par daudz.