īsi pirms MRK GP aperatīvvakara, biju turpat Pļaviņās pie aiviekstes pacopēt zifteles baltās. Brālis un viņa dēls stellējās ar fīderi, es ņēmu 7m bezriņķu makšķeri – 6,8 m Pokee ultra team bezriņķu kāts, 0,2 mm Salmo evolution pamataukla, 8 gr kaut kādu itāļu pluds, 8 gr olīve, 12 āķis uz 0,14 mm auklas. (gatavās owner pavadas).
Dziļums tajā vietā aptuveni metrs, straume iespaidīga. Tādos apstākļos neesmu makšķerējis, tāpēc pagāja laiks kamēr sapratu dažas lietas
Iesākumā uzliku 3 gr pludu, domāju pludināšu, skuju miķelīt, pludu nes, i apakšā ķērāji, kā rezultātā pluds ik pa pusmetram paskrien zem ūdens. Pļac. Jāsien kaut kas savādāks.
Paskatos lielāko pludu, 8 gr o, svina olīve ar lielākā 8 gr, ideāli. Sastellēju visu uz 0,2m auklas. Protams, ķērāju problēmu tas nerisina. Olīve kratoties pa grunti ik pa brīdim kaut kur ieķeras pludes zem ūdens, attiecīgi copi vairāk neredzu kā redzu . (Iestarpinājums, ķērās galvenokārt mailes ap 10 cm) Sāku funktierēt ko darīt, atsaucu atmiņā visas gudrās NG pamācības. Atcerējos kaut ko par “gaujas velkonīti”. Uzliku 2,5 – 3 reizes lielāku dziļumu un opā, pluds 45 grādos, bet vismaz turās virs ūdens. Jē beidzot var arī jēdzīgāk sabarot, ko arī fiksi sadaru ielādēju pāris bumbas barības.
Sēžu ķeru mailes nu tās pašas 10 cm ar 8 gr pludu te mailes pārstāj ņemt. Sāku jau domāt WTF, kur zivis, tad pludam piemetas kārtīgs drebulis un pazūd piecērtu, kātrs ripā acis lielas, stīvēju ārā izrādās asaris ap 200 gr. Bezriņķu kāts ir kolosāls, izjūtas fantastiskas.
Pārēju uz makšķerēšanu ar slieku, asarīši robežās no 50 līdz 200 gr nāk visai raiti. Ik pa brīdim uzbarotajā vietā mutuli uzmet kāds dzeltens sāns, ahā tātad līdacēni ar nāk uz MANĀM mailēm
Asaru cope atkal apsīkst, spraužu uz āķa balto pušķīti 5-6 gab, ilgi nav jāgaida piesakās 100 gr rudulīts, kas pretojās kā pats nelabais, nodomāju nu tik būs, nu tik sāksies. Nākošā zivis mazbreksis, uz gramiem 300 voo, acis ieplešas vēl lielākas ķeru uztveramo tīkliņu un, āreče, ziftele tik ielikta uzglabājamajā tīkliņā. Turpinājumā atkal mailes, atkal asari, atkal līdacēnu mutuļi, atkal mazbreksīts. nu tā arī ap 3 metām mieru, barība beigusies, un jāpsapēj ieņemt labākas vietas Oliņkalnā. Izmantoju Bezrinķu makšķeres lielāko priekšrocību – satin visu uz saivas, sastum makšķeri un gatavs startam un nepārāk tālo Oliņkalnu. Pa ceļam ieskrienu vēl tankštellē paķert benzīnu, un labi ka tā, jo vēlāk trakoti uzvārījos, jo 4 l notirgoju urmasam kā 5 Un laaabdien, MRK komarātes, Urmass, laipni smaidīdams piedāvā cepumiņu, MRK GP var sākties
P.S. vakara gaitā lieloties ar savu kruto beziņķu kātu tas salūza 3 posmā no augšas No tā izriet arī galvenā šīs copes reizes mācība, NEKAD. NEKĀDOS APSTĀKĻOS garos bezriņķu kātus nedrīkst likt uz zemes (ūdenī ar labāk ne) ne ar vienu vietu vai posmu. Grafīts viegluma dēļ ir plāns, un sasodīti jūtīgs uz skrāpējumiem, + pat ļoti neliels smilšu/putekļu daudzums ieķīlē posmus, kā rezultātā salikšanas gaitā, pielietojot nedaudz vairāk spēka kā vajadzētu 3 posms nokrakšķēja, kā rezultātā tad arī makšķerē vakarā paraugdemonstrējumu laikā salūza
Esiet uzmanīgi un ne asakas!
8.maijs 2012, 13:17 |
links 
