Vai tad letiņi nav tādi paši? Cik un kas cilvēkam tai galviņā ir, tik ir. Kokneses zandartā apstājāmies pie vienas krasta kabatas ar labu bedri, tā ka ar metienu var aizsniegt krasta stūri. Viens asaris, otrs, zanderītis un skat kur bija, kur ne pierullē kāda sportistu ekipāža. Malači, godīgi apstājās otrā bedres galā, tā ka var aizmest līdz otram stūrim. Un mierīgi visi copējam. Piebrauca vēl viena laiva, nostājās tālāk, pamētāja, pareizajā vietā netiek un aizbrauca. Viss notiek. Te skatos gar krastu brauc makšķernieku laiva un vālē starp krastu un mūsu laivām. No blakus laivas puiši kliedz, kur braucat, a šie tik vālē. Vēlriz kaimiņi sauc: nebraucat, mēs te tak copējam. Laiva beidzot slinki pagriezās un apbrauca kaimiņu laivu desmit metru attālumā pa otru pusi. Vēl tik dzirdēju, ka vīrs laivā neapmierināti skaidrā latviešu valodā noburkšķēja: a ko, jūs te gruntenes sametuši, ka nevar braukt? Būtu pateikuši ka copējat uzreiz. Nu var jau saprast cilvēku, ko ta vīri tādā vējainā, lietainā laikā dara laivā, Daugavā, protams sauļojas.
Otrs gadījums vakar vakarā. Daugavas ieloks ar krasta sēri. Vīrs (vietējais, neslāvs) ar brienamo gar krastu trenkā asarus. Izmēģinājuši visas citas iepriekš zivīgās zanderu vietas un labi aplauzušies nolēmām arī mēs pamedīt asari un zanderi pa sēri. Noskatījāmies, kur vīrs ar brienamo medījas un pabraucām metrus 50 gar krastu uz augšu lai netrucētu viens otram. Viens asaris, otrs asaris un skatos vīrs brienamajā jau stāv starp mums un krastu. Tak vai mums žēl, ne asakas kaimiņ. Pārbraucām metrus piecdesmit uz otru pusi un arī tur atradām gan asarus, gan zandartus. Nemanīju gan, ka bridējam vietas maiņa vai mūsu novēlējums būtu devusi taustāmus rezultātus. Tā ka visu uztverm ar humoru, mūsu zivi tāpat neviens nenoķers. Jo mazāk noķersi sodien, jo vairāk paliks rītdienai:))
5.jūnijs 2012, 15:19 |
links