Vakar bija laba cope. Līdakas savilkos, daudz mazmēru gan, dēlēm aplipušas. Tad rāmajā ūdenī pamanīju asaru baru medījam. Paņēmu savu UL- 0.1 pītā, maziņš roterītis bez pavadiņas. Taču pieteicās līdakmamma, kas laikam tos asarus medīja... Sešas, septiņas reizes prātīgi atvilku līdz laivai baidoties, kas notiks ar auklu pret zobiem. Katru reizi, torpēdai atkal un atkal attālinoties no laivas, gaidīju auklas pārkošanu. Bet tā nenotika. Lai piedabūtu tuvāk uzķeršanas tīklam, nācās piegriezt spoles bremzi. Vēl un vēl piegriezt, pēc katra neveiksmīgā pievilkšanas mēģinājuma, jo katrreiz iztīts tika turpat metru desmits. Un tad aukla pārtrūka... Bet pie pašas spoles. Līdaks apstulba, palika uz grunts. Ūdenī redzamo auklas galu varēju uztīt uz rokas, roka gan līdz elkonim ūdenī. Tad spēcīgs rāviens, un kroksis aizgāja, atliecot karabīnīti pie roterīša. Tā nu līdakmamma līgo pirsingota ar roterīti lūpā greznojusies, ja vien šodien nav notverta :)
23.jūnijs 2012, 15:40 |
links