Gauja 22.06.2012.
Ir divi naktī, gulējis neesmu, jo domās raisās gan par medībām, gan arī braucienu pa Gauju. Medības no sākuma, pēctam 14 kilometru garš nobrauciens pa ūdeņiem bagāto Gauju. Medībās acis papriecēju redzēju gan āzīti, kurš nu jau ir retums mūsu platībās, gan stirnu kaziņās, jauniņas gan. Arī zaķi, kas ar slaidu lēcienu pārlēca pāri žogam. Lēciens izraisīja smieklus, jo izskatījās tiešām komiski.
Drīz jau nonākam pie Gaujas. Līmenis zemāks kā iepriekš un tas vieš cerības, ka šodien būs ņēmiens. Lēnām uzpumpēju savu нырок-41, sakrāmēju mantas. Šoreiz līdzi paņēmies Salmo Elite X-twitch kātiņš un Salmo Elite Micro Jig (šoreiz gan nesanāca pat salikt). Esmu uz ūdens un lēnam sāku mētāt gar pacerēm un dziļākajās vietās. Braucu pāri vienai padziļai bedrei un tad divus metrus no laivas sitiens tāds, ka gandrīz no laivas izkritu. Bebrs vai līdaka, kas to zin, bet skaņa iespaidīga. Pēc kāda laika un R2sea Tactic Shadu piesakās pirmas šīs dienas līdacēns. Smuki atkal paņēma pauzē, ši vobleris pēdējā laikā ir mans favorīts Gaujā.
Lēnam kustinot airos iros uz priekšu. Igauņu pusē mauj savvaļas govis, gabaliņu tālāk Latvijas pusē pie krasta pierikšo trīs savvaļas zirgi un ilgi pēta mani. Vobleri esmu nomainījis uz nezināmas firmas mazu gumijzivtiņu ~6 cm. Taisns un dziļš posms,daudz kritalu. Metiens pie iekrituša koka un bams, kaut kas ir. Pirmie metri un liekas, ka mērs ir! Nē, kaut kas lielāks, ieraugot nu ap 2,5-3 kg būs gan. Plosās diezgan ņipri, pagāja zem laivas, bet ar saregulētu spoli un jauno kātiņu diez gan viegli varēju vadīt līdaku, lai neieiet kokos, kas bija visapkārt. Par brīnumu tas arī izdevās un lēnam pietuvināju savam pūslim un iecēlu laivā (uztveramo tīkliņu neizmantoju, jo dodu līdakai vēl šanci uzvarēt). Nu skaista līdaka, tagad tikai jāatrod vieta, kur var droši izkāpt krastā un sataisīt bildes. Kājas, rokas trīc un laime pilnīgākā! Vēl vairāk priecē svari, kas parāda, ka šī Gaujas resnulīte ir tieši 4 kg svarīga. Maza galva, milzīgs rumpis, ka nozīmē tikai vienu – Gaujā līdakām barības bāze ir ļoti laba!
Lēnam iros tālāk, ik palaikam noķerot kādu zemmēru. Neviena gan vairāk nebija mēra. Zivis spēlējās, līdakas medī. Man jau lēnām sāk apnikt, jo četriniece deva tādu adrenalīna devu, kādu varbūt arī nesanāks sajust vairāk šajā sezonā, tāpēc vairāk braucu un priecājos par skaisto Latvijas upi. Nonācis esmu līdz vietai, kur Gaujas plūdumam pievienojas Mustjõgi jeb Melnupe. Satekas vietā trāpās kārtējā strupā Gaujas līdaķele.
Eksperimenta kārtā uzlieku pilnīgi melnu Relax Kapyto gumiju ar sarkanu džiggalvu. Piesakās kāds zemmērs. Tad vienā vietā uzsitiens un vienīgais, ko redzu, ka zem laivas nospīd lielas līdakas sāns un aiziet bedrē. Noteikti lielāka par to, kas guļ mana laivā. Vartēju kaut kur uz 6-8 kg. Žēl, ka nepaņēma, jo tad būtu ļoti interesanti, tajā vietā vēl vairāk koki kā vietā, kur mājoja četriniece. Lielās līdakas jāmeklē tur kur koki ar lēnu tecējumu, to šajos trīs gados, kamēr vizinos pa Gauju esmu sapratis.
Dienas rezumē mani ļoti apmierināja. Atkabināju astoņas līdakas un vienu paņēmu (4 kg). Daudz copes un izgājienu. Bija ko darīt. Tajā diena līdakas varēja savilkt daudz, bet kā jau teicu, pēc lielās līdakas azarts noplaka un mazāk mētāju, bet vairak nodarbojos ar dabas vērošanu. Gauja, upe, kas spēj iepriecināt!
24.jūnijs 2012, 16:37 |
links